2020. gada ziemas ekonomikas prognoze – kompensējošie spēki apstiprina pieticīgu izaugsmi

Šodien publicētajā 2020. gada ziemas ekonomikas prognozē paredzēts, ka Eiropas ekonomikā turpināsies stabilas un mērenas izaugsmes tendence. Kopš eiro ieviešanas 1999. gadā eirozona tagad ir piedzīvojusi visilgāko noturīgas izaugsmes periodu.

Prognozē paredzēts, ka eirozonas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums 2020. un 2021. gadā saglabāsies stabils 1,2 % apmērā. Attiecībā uz ES kopumā tiek prognozēts, ka izaugsme nedaudz samazināsies līdz 1,4 % 2020. un 2021. gadā, salīdzinot ar 1,5 % 2019. gadā.

EK priekšsēdētājas izpildvietnieks jautājumos par ekonomiku cilvēku labā Valdis Dombrovskis teica: “Neraugoties uz problemātisko vidi, Eiropas ekonomika joprojām ir stabila ar pastāvīgu darbvietu radīšanu un algu pieaugumu. Taču mums būtu jāpatur prātā iespējamie riski nākotnē – nestabilāka ģeopolitiskā situācija, ko papildina nenoteiktība tirdzniecības jomā. Tāpēc dalībvalstīm būtu jāizmanto šis laiks, lai īstenotu strukturālas reformas izaugsmes un ražīguma veicināšanai. Valstīm ar lielu valsts parādu arī būtu jānostiprina savas aizsargspējas, īstenojot piesardzīgu fiskālo politiku.”

Eiropas ekonomikas komisārs Paolo Džentiloni sacīja: “Eiropas ekonomikas perspektīva ir stabila, tomēr pieticīga izaugsme nākamajos divos gados. Tas paildzinās ilgāko attīstības periodu kopš eiro ieviešanas 1999. gadā ar atbilstošām labām ziņām attiecībā uz darbvietām. Mēs esam arī pieredzējuši iedrošinošas norises saistībā ar tirdzniecības spriedzes mazināšanu un izvairīšanos no bezlīguma Brexit. Taču joprojām valda ievērojama politikas nenoteiktība, kas aizēno ražošanu. Attiecībā uz koronavīrusu ir pāragri novērtēt tā negatīvās ekonomiskās ietekmes apmēru.”

Saglabāsies iekšzemes pieprasījuma veicināta stabila izaugsme

Ārējā vide joprojām ir problemātiska. Tomēr pastāvīgai darbvietu radīšanai, stabilam algu pieaugumam un atbalsta politikas pasākumu kopumam būtu jāpalīdz Eiropas ekonomikai saglabāt mērenas izaugsmes tendenci. Privātais patēriņš un ieguldījumi, jo īpaši būvniecības nozarē, turpinās veicināt ekonomikas izaugsmi. Paredzams, ka vairākās dalībvalstīs ievērojami palielināsies publiskie ieguldījumi, īpaši transporta un digitālajā infrastruktūrā. Tam kopā ar ražošanas nozares stabilizācijas pagaidu pazīmēm un iespējamu globālās tirdzniecības plūsmu samazinājuma apturēšanu būtu jāļauj Eiropas ekonomikai turpināt attīstīties. Tajā pašā laikā šie faktori šķiet nepietiekami, lai paātrinātu izaugsmi.

Nedaudz augstākas inflācijas prognoze

Eirozonā prognozētais inflācijas līmenis (saskaņotais patēriņa cenu indekss) ir paaugstināts līdz 1,3 % 2020. gadā un 1,4 % 2021. gadā, kas ir pieaugums par 0,1 procentpunktu abos gados salīdzinājumā ar 2019. gada rudens ekonomikas prognozi. Tās ir pagaidu pazīmes, kas liecina, ka augstākas algas var sākt atspoguļoties pamatcenās un nedaudz augstākos pieņēmumos par naftas cenām.

Arī Eiropas Savienībā 2020. gadā prognozētais inflācijas līmenis ir paaugstināts par 0,1 procentpunktu, sasniedzot 1,5 %. Prognoze 2021. gadam paliek nemainīga 1,6 % apmērā.

Ar prognozi saistītie riski

Lai gan daži riski ir mazinājušies, ir radušies jauni. Kopumā risku bilance joprojām ir negatīva.

“Pirmā posma” tirdzniecības nolīgums starp ASV un Ķīnu zināmā mērā ir palīdzējis samazināt riskus, taču lielā nenoteiktība saistībā ar ASV tirdzniecības politiku joprojām ir šķērslis plašākam uzņēmējdarbības noskaņojuma uzlabojumam. Sociālie nemieri Latīņamerikā var kavēt reģiona ekonomikas atveseļošanos. Paaugstināta ģeopolitiskā spriedze Tuvajos Austrumos ir palielinājusi konflikta risku reģionā.

Lai gan tagad ir skaidrība par tirdzniecības attiecībām starp ES un Apvienoto Karalisti pārejas perioda laikā, joprojām pastāv ievērojamas neskaidrības par turpmāko partnerību ar Apvienoto Karalisti. 2019. gada jaunā koronavīrusa uzliesmojums, kas ietekmē sabiedrības veselību, saimniecisko darbību un tirdzniecību, īpaši Ķīnā, rada jaunu risku. Pamatpieņēmums ir tāds, ka uzliesmojuma kulminācija ir pirmajā ceturksnī ar salīdzinoši nelielu blakusietekmi pasaulē. Tomēr, jo ilgāk tas turpinās, jo lielāka ir varbūtība, ka tas ietekmēs ekonomisko noskaņojumu un globālos finansēšanas nosacījumus. Īstermiņā nevar izslēgt ar klimata pārmaiņām saistītos riskus, lai gan tie galvenokārt ir ilgtermiņa riski.

Pozitīvi ir tas, ka Eiropas ekonomika varētu gūt labumu no ekspansīvākas un izaugsmei labvēlīgākas fiskālās politikas un pozitīvas blakusietekmes, ko rada labvēlīgāki finansēšanas nosacījumi dažās eirozonas dalībvalstīs.

Tīri tehnisks pieņēmums par Apvienoto Karalisti

Ņemot vērā to, ka vēl nav skaidras turpmākās attiecības starp ES un Apvienoto Karalisti, prognozes 2021. gadam ir balstītas uz tīri tehnisku pieņēmumu par status quo attiecībā uz to tirdzniecības attiecībām. Tas ir paredzēts tikai prognozēšanas nolūkā un neatspoguļo prognozes vai pareģojumus attiecībā uz iznākumu sarunās starp ES un Apvienoto Karalisti par to turpmākajām attiecībām.

Konteksts

Šī prognoze balstās uz vairākiem tehniskiem pieņēmumiem par valūtas kursiem, procentu likmēm un izejvielu cenām, ņemot vērā stāvokli 29. janvārī. Attiecībā uz visiem pārējiem ienākošajiem datiem, tajā skaitā pieņēmumiem par valdības politiku, šajā prognozē ir ņemta vērā informācija, kas bija pieejama līdz 4. februārim, to ieskaitot. Izņemot gadījumus, kad informācija par politiku ir ticami publiskota un pietiekami konkretizēta, prognozē tiek pieņemts, ka politika netiks mainīta.

Eiropas Komisija katru gadu (pavasarī un rudenī) publicē divas visaptverošas prognozes un divas starpposma prognozes (ziemā un vasarā). Starpposma prognozes ietver gada un ceturkšņa IKP un inflāciju par attiecīgo gadu un nākamo gadu attiecībā uz visām dalībvalstīm, kā arī ES un eirozonu kopumā.

Eiropas Komisijas nākamā ekonomikas prognoze būs 2020. gada pavasara ekonomikas prognoze, kuru paredzēts publicēt 2020. gada 7. maijā.

Plašāka informācija

Dokumenta pilns teksts: 2019. gada ziemas ekonomikas prognozeMeklēt iepriekšējās saites pieejamos tulkojumusEN•••

Komisijas priekšsēdētājas vietnieka Valda Dombrovska Twitter konts: @VDombrovskis(link is external)

Komisāra Paolo Džentiloni Twitter konts: @PaoloGentiloni(link is external)

Ekonomikas un finanšu ģenerāldirektorāta (ECFIN ĢD) Twitter konts: @ecfin

Informācija no: https://bit.ly/37sA3Qu