26. februārī aicinām uz diskusiju "Vide un pārtika - kāds sakars?"

Diskusiju ciklā #KādsSakars ikviens tiek aicināts iesaistīties sarunās, kur galda vienā pusē sēž vides, otrā – sfēras, kas sākotnēji var nešķist saistīta ar vidi, pārstāvji. Mērķis ir savest kopā dažādu nozaru ekspertus, lai diskusijas par vidi raisītos ārpus “zaļā burbuļa”.

Februāra diskusijā izvērsīsim sarunu starp vides un pārtikas nozares ekspertiem par to, kā turpmāk pasaulē audzēs pārtiku, kādi būs nākotnes ēšanas paradumi un diētas. Vai varēsim izšķiest tikpat daudz pārtikas, kā darām to šobrīd? Vai ēdīsim šokolādes batoniņus, kas ražoti no slieku pulvera?

Sarunā piedalīsies:

• Miķelis Grīviņš, vecākais pētnieks “Baltic Studies Centre”
• Raivis Vilūns, žurnālists
• Ilga Gedroviča, Latvijas Lauksaimniecības universitātes docente un vadošā pētniece
• Juris Zinārs, Zemkopības ministrijas Veterinārā un pārtikas departamenta Biotehnoloģijas un kvalitātes nodaļas vadītājs.

Diskusiju vadīs Uģis Rotbergs, Pasaules Dabas Fonda valdes priekšsēdētājs.

Atgādinām, ka visi pasākumi ES mājā ir bezmaksas.
Vietu skaits diskusijā ir ierobežots, tāpēc aicinām interesentus pieteikties iepriekš.

Diskusijas par ilgtspējas tēmām ES māja janvārī, februārī, martā un aprīlī rīko sadarbībā ar biedrību Zero Waste Latvija un Pasaules Dabas Fondu.

2019. gada Eirobarometra aptaujas dati liecina, ka 93% eiropiešu klimata pārmaiņas uzskata par nopietnu problēmu.

2019. gada novembrī EP pasludināja ārkārtas stāvokli vides un klimata pārmaiņu jomā, norādot, ka Eiropas Savienībai ir jāapņemas siltumnīcefekta gāzu emisijas līdz 2050. gadam samazināt līdz nullei. EP ir arī apstiprinājis vienreizlietojamās plastmasas aizliegumu pēc 2021. gada, nosakot, ka ES valstīs jāpārtrauc vienreizlietojamo galda piederumu, salmiņu, vates kociņu tirdzniecība. Līdz 2029. gadam otrreizējai pārstrādei jāsavāc 90% plastmasas pudeļu.

Eiropas Savienības mērķis līdz 2050. gadam kļūt par pasaulē pirmo klimatneitrālo kontinentu ir mūslaiku lielākais izaicinājums un arī izdevība. Lai šo mērķi sasniegtu, Eiropas Komisija ir nākusi klajā ar Eiropas zaļo kursu — vērienīgu pasākumu kopumu, kura nolūks ir dot ES iedzīvotājiem un uzņēmumiem iespēju gūt labumu no pārejas uz ilgtspējīgu zaļo ekonomiku.