Drukāt

Nākotnes attiecības ar Lielbritāniju: EP prasa “vienlīdzīgus konkurences apstākļus”

Ziņa publicēta 20.02.2020
Eiropas Parlaments prasa sadarbības nolīgumā ar Lielbritāniju garantēt vienlīdzīgus konkurences apstākļus, izmantojot stingras saistības un “dinamisku saskaņošanu”.

Trešdien Eiropas Parlaments ar 543 balsīm par, 39 pret un 69 atturoties pieņēma rezolūciju, kurā izvirza savas prasības gaidāmajām sarunām ar Lielbritānijas valdību par jaunu ES-AK partnerību pēc tam, kad būs beidzies pārejas posms pēc Lielbritānijas izstāšanās.

Parlaments vēlas, lai asociācijas nolīgums būtu pēc iespējas ciešāks, un tā pamatā būtu trīs pīlāri: ekonomiskā partnerība, partnerība ārlietās un konkrēti nozaru jautājumi. Tomēr deputāti uzsver, ka “trešā valsts” nevar baudīt tādas pašas priekšrocības kā ES dalībvalstis un visos apstākļos jānodrošina vienotā tirgus un muitas savienības nedalāmība.

Turpmākās tirdzniecības attiecības

EP deputāti kopumā piekrīt Komisijas ierosinātajām sarunu pamatnostādnēm. Ievērojot AK ekonomikas lielumu un tās tuvumu, nākotnes konkurencei ar ES ir jābūt atvērtai un taisnīgai, kas nozīmē garantēt vienlīdzīgus standartus attiecībā uz sociālo aizsardzību, vides aizsardzību, nodokļiem, valsts atbalstu, patērētāju aizsardzību un klimatu.

Lielbritānijas valdībai, lai tā saglabātu tarifu un kvotu neierobežotu piekļuvi ES tirgum, jāapņemas pārstrādāt tiesību akti, kas regulē konkurenci, darba ņēmēju tiesības un vides aizsardzību, nodrošinot ES un AK normatīvu “dinamisku saskaņošanu”.

Jāaizsargā jutīgās nozares

EP deputāti īpašu uzmanību velta zivsaimniecības nozarei, uzsverot, ka Parlaments piekritīs nolīgumam vien tad, ja līdz 2020. gada jūnijam abas puses būs vienojušās par kopīgiem zivsaimniecības pārvaldes standartiem.

Ja AK neievēros ES tiesību aktus un normas, Komisijai “būtu jāizvērtē iespējamās kvotas un tarifi visjutīgākajām nozarēm, kā arī vajadzību pēc drošības klauzulām, lai aizsargātu ES vienotā tirgus integritāti”. Tas jo īpaši attiecas uz pārtikas un lauksaimniecības preču importu.

Citas prioritātes

EP deputāti prasa arī garantijas iedzīvotāju tiesību un pārvietošanās brīvības jomā, attiecībā uz datu aizsardzību, finanšu pakalpojumiem, situāciju Īrijā, Eiropas Tiesas lomu strīdu izšķiršanā, ārpolitikas un drošības jomā, un arī citās jomās — galīgais prasību saraksts būs pieejams šeit. (12.02.2020)


EP arī atbalsta sarunu norādes, kurās noteikts, ka Gibraltārs netiks iekļauts ES un Apvienotās Karalistes nolīgumu teritoriālajā darbības jomā, un ka jebkādam atsevišķam nolīgumam būs vajadzīga iepriekšēja Spānijas piekrišana.

Kas notiks tālāk?

Rezolūcija ir EP atbilde Eiropas Komisijas sarunu direktīvu projektam, ar ko 3. februārī iesniedza ES galvenais sarunvedējs Mišels Barnjē. Šīs direktīvas ar sarunu mērķiem ir jāatbalsta arī 27 ES dalībvalstu valdību pārstāvjiem Padomes sanāksmē, kas plānota 25. februārī.

« atpakaļ