Konkurētspējīga ilgtspēja Eiropas pusgada ziemas paketes uzmanības centrā

Komisija šodien publicējusi ziņojumus par valstīmMeklēt iepriekšējās saites pieejamos tulkojumusEN•••, kuros analizētas nozīmīgas sociālekonomiskās problēmas katrā dalībvalstī. Ziņojumos par valstīm ietvertajā analīzē atspoguļota 2019. gada decembrī iesniegtā gada ilgtspējīgas izaugsmes stratēģijaMeklēt iepriekšējās saites pieejamos tulkojumusEN•••, kurā galvenā uzmanība pievērsta konkurētspējīgai ilgtspējai ar mērķi veidot ekonomiku, kas darbojas cilvēku un planētas labā. Ziņojumos novērtēta arī Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošana un ar to saistītā sociālo rezultātu pārskata izpilde katrā dalībvalstī. Ziņojumi par valstīm pievēršas četrām dimensijām: vides ilgtspējai, ražīguma pieaugumam, taisnīgumam un makroekonomikas stabilitātei.

Pirmo reizi ziņojumos novērtēts dalībvalstu progress Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) sasniegšanā un izcelta makroekonomikas un nodarbinātības politika, ar kuras palīdzību tos iespējams sasniegt. Ziņojumos arī analizētas ar klimatisko pārkārtošanos un enerģētikas pārkārtošanu saistītās problēmas un iespējas katrā valstī. Tajos arī noteiktas Taisnīgas pārkārtošanās fonda atbalsta prioritātes.

Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks jautājumos par ekonomiku cilvēku labā Valdis Dombrovskis sacīja: “Labā ziņa ir tāda, ka nelīdzsvarotība Eiropas Savienībā samazinās. Dalībvalstīm būtu jāizmanto šī pozitīvā tendence. Tām jāturpina reformas, lai mūsu ekonomiku veidotu nākotnes prasībām atbilstošu. Tām jāsamazina parāds, jāpalielina ražīgums un jāveic pareizi ieguldījumi, lai nodrošinātu taisnīgu pāreju uz ilgtspējīgu un iekļaujošu ekonomiku. Šodien mēs arī iesniedzam īpašu analīzi par vides ilgtspējas problēmām, kura palīdzēs dalībvalstīm virzīties uz klimatneitrālu ekonomiku.”

Darba un sociālo tiesību komisārs Nikolā Šmits piezīmēja:“Nodarbinātība Eiropā ir rekordaugsta, tomēr joprojām pastāv nevienlīdzība. Mums efektīvāk jācenšas panākt lielāku līdztiesību, stiprinot Eiropas pusgada sociālo dimensiju un pilnībā īstenojot Eiropas sociālo tiesību pīlāru, cita starpā ierosinot regulējumu par taisnīgu minimālo algu, stiprinot prasmju programmu un pārveidojot garantiju jauniešiem. Tas ir sekmīgas zaļās pārkārtošanās un tādas digitālās pārveides priekšnoteikums, kur neviens netiek atstumts.”

Ekonomikas komisārs Paolo Džentiloni piebilda: “Šodien mēs speram pirmo soli ceļā uz to, lai ilgtspēja būtu ES ekonomikas politikas un rīcības pamatā. 2020. gada ziņojumi par valstīm seko progresam, kas panākts virzībā uz ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu, un tajos ir iekļauta īpaša sadaļa par vides ilgtspēju. Šis jauninājums ir cieši saistīts ar Eiropas pusgada uzsvaru uz ekonomikas un sociālajiem jautājumiem un makroekonomiskās nelīdzsvarotības koriģēšanu. Valsts un privātā sektora parāda līmenis samazinās nevienmērīgi, un, lai gan tekošā konta deficīts lielākajā daļā valstu ir koriģēts, lieli pārpalikumi joprojām rada bažas.”

Būtiski konstatējumi ziņojumos par valstīm

Eiropas zaļā kursa mērķis ir padarīt Eiropu par pirmo kontinentu, kas līdz 2050. gadam panāks klimatneitralitāti. Ziņojumos ir iekļauta īpaša vides ilgtspējas analīze. Ziņojumos par valstīm sniegtā analīze par reformām un visbūtiskākajām ieguldījumu vajadzībām tādās jomās kā enerģētika, transports un celtniecība var virzīt dalībvalstu politikas pasākumus atbilstoši šai prioritātei.

Ziņojumos par valstīm ir uzsvērts, ka bezdarba līmenis dažādās dalībvalstīs joprojām ievērojami atšķiras, savukārt nabadzība un sociālā atstumtība turpina samazināties, pateicoties labiem darba tirgus apstākļiem. Tomēr būs ļoti svarīgi īstenot Eiropas sociālo tiesību pīlāru, lai nodrošinātu godīgu un sociāli taisnīgu klimatisko pārkārtošanos un digitālo pārveidi.

Joprojām ir grūtības ar ražīguma pieaugumu, vēl jo vairāk ņemot vērā demogrāfiskās pārmaiņas. Ieguldījumu trūkums, darbaspēka novecošana un prasmju trūkums vai neatbilstība kavē potenciālo izaugsmi.

Dalībvalstīs joprojām ir ļoti atšķirīgs stāvoklis parāda un ilgtspējas problēmu ziņā. Valsts budžeta deficīts vidēji ES atkal ir sācis pieaugt, pavēršot pretējā virzienā pēdējos gados novēroto samazināšanās tendenci. Pašreizējais augstais valsts parāda līmenis dažās dalībvalstīs rada neaizsargātību.

ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu integrēšana

Viena no Eiropas pusgada jaunajām iezīmēm ir IAM integrēšana. Katras valsts ziņojumā tagad ir iekļauts kopsavilkuma novērtējums par dalībvalstu progresu IAM sasniegšanā, kā arī īpašs pielikums, kurā izklāstīts katras dalībvalsts IAM izpildes rādītāji un pēdējo piecu gadu tendences. Kopumā ir panākts progress gandrīz visu 17 IAM sasniegšanā.

Nākamajos gados tiks turpināts darbs pie padziļinātas analīzes, lai uzraudzītu ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanu un atspoguļotu pāreju uz klimatneitrālu un resursu ziņā efektīvu ekonomiku.

Taisnīgas pārkārtošanās fonda prioritāšu noteikšana

Pārejai uz ilgtspējīgu un klimatneitrālu ekonomiku jābūt godīgai un sociāli taisnīgai. Ziņojumos par valstīm pastiprināta uzmanība ir pievērsta tiem reģioniem un nozarēm, kurus visvairāk ietekmē pāreja uz klimatneitrālu ekonomiku. Tie ietver pārejas problēmu analīzi un iepazīstina ar Taisnīgas pārkārtošanās fonda atbalsta prioritātēm, lai nodrošinātu, ka ES centienos panākt klimatneitralitāti nav atpalicēju.

Reformu progress

Neskaidrās ekonomikas perspektīvas uzsver reformu nozīmi potenciālās izaugsmes veicināšanā. Ziņojumos par valstīm ir novērtēts dalībvalstu panāktais progress konkrētām valstīm adresēto ieteikumu (KVAI) īstenošanā (KVAI ir īpaši pielāgotas politikas norādes, kuras Komisija sniedz katru gadu).

Ziņojumos par valstīm konstatēts, ka 2019. gadā pieņemtie ieteikumi sekmīgi īstenoti finanšu pakalpojumu un aktīvas darba tirgus politikas jomā. Reformas joprojām vāji īstenotas tādās jomās kā konkurence pakalpojumu tirgū un publisko finanšu ilgtermiņa ilgtspējas nodrošināšana.

Kopumā dalībvalstis ir panākušas vismaz zināmu progresu, īstenojot aptuveni divas trešdaļas ieteikumu, kas sniegti kopš Eiropas pusgada ieviešanas 2011. gadā.

Dalībvalstīm izstrādāt un īstenot reformas palīdz Strukturālo reformu atbalsta programma (SRAP). Šodien Komisija pieņem SRAP 2020. gada darba programmuMeklēt iepriekšējās saites pieejamos tulkojumusEN•••, saskaņā ar kuru pirmo reizi tiks sniegts atbalsts visās 27 dalībvalstīs vairāk nekā 240 reformu projektu īstenošanai.

Makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršana

Makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūrasMeklēt iepriekšējās saites pieejamos tulkojumusEN••• mērķis ir konstatēt, novērst un koriģēt potenciāli kaitīgu makroekonomikas nelīdzsvarotību, kas varētu nelabvēlīgi ietekmēt ekonomikas stabilitāti attiecīgajā dalībvalstī, eirozonā vai ES kopumā.

Pagājušā gada decembrī publicētajā 2020. gada brīdināšanas mehānisma ziņojumāMeklēt iepriekšējās saites pieejamos tulkojumusEN••• ir noteiktas 13 dalībvalstis, par kurām jāveic padziļināts pārskats, lai novērtētu, vai tās ietekmē nelīdzsvarotība, vai arī pastāv risks, ka tās varētu ietekmēt nelīdzsvarotība. Analīzē aplūkota nelīdzsvarotības pakāpe, nelīdzvarotības attīstība un politiskie risinājumi.

Šo padziļināto pārskatu rezultātos, kas ietverti ziņojumos par attiecīgajām dalībvalstīm, secināts, ka:

• Grieķijā, Itālijā un Kiprā joprojām ir pārmērīga nelīdzsvarotība;
• Vācijā, Īrijā, Spānijā, Nīderlandē, Francijā, Horvātijā, Portugālē, Rumānijā un Zviedrijā joprojām ir nelīdzsvarotība;
• Bulgārijā nelīdzsvarotības vairs nav.

Nodarbinātības pamatnostādņu atjaunināšana

Komisija ir pieņēmusi priekšlikumu atjaunināt nodarbinātības pamatnostādnesMeklēt iepriekšējās saites pieejamos tulkojumusEN•••, kurās izklāstītas valstu nodarbinātības politikas kopējās prioritātes. Priekšlikumā, kurā stingri uzsvērts mērķis panākt ilgtspējīgu sociālo tirgus ekonomiku, nodarbinātības pamatnostādnes ir saskaņotas ar gada ilgtspējīgas izaugsmes stratēģijas četrām dimensijām un ar Komisijas paziņojumu “Spēcīga sociālā Eiropa taisnīgai pārejaiMeklēt iepriekšējās saites pieejamos tulkojumusEN•••”. Tajā integrēti arī ANO ilgtspējīgas attīstības mērķi. Atjauninātajās pamatnostādnēs ir iekļautas atsauces uz taisnīgiem, pārredzamiem un paredzamiem darba apstākļiem, interneta platformu darbinieku darba apstākļu uzlabošanu, sociālo partneru nozīmes palielināšanu un nepieciešamību vairāk uzmanības veltīt grupām ar zemākiem un vidējiem ienākumiem attiecībā uz taisnīgu atalgojumu, kas nodrošina pienācīgu dzīves līmeni.

Pastiprinātas uzraudzības ziņojums par Grieķiju

Komisija ir pieņēmusi piekto pastiprinātas uzraudzības ziņojumu par GrieķijuMeklēt iepriekšējās saites pieejamos tulkojumusEN•••.

Minētajā ziņojumā secināts, ka Grieķija ir panākusi ievērojamu progresu savu īpašo reformu saistību īstenošanā līdz 2019. gada beigām. Ar valdības īstenotajiem vai paziņotajiem papildu pasākumiem vajadzētu būt iespējamam reformu īstenošanu laikus pabeigt līdz 2020. gada maijā plānotajam sestajam pastiprinātas uzraudzības ziņojumam. Lai to panāktu, Grieķijas iestādēm, jo īpaši finanšu nozarē, ilgstoši jāstrādā pie jomām, kurās nepieciešama būtiska turpmāka rīcība. Ziņojumu tagad apspriedīs Eirogrupa, taču tas neparedz parāda pasākumus.

Turpmākie pasākumi

Sagaidāms, ka Padome apspriedīs ziņojumus par valstīm un padziļināto pārskatu rezultātus. Komisija apspriedīs ziņojumu par valstīm konstatējumu kopsavilkumus ar Eiropas Parlamentu. Nākamajos mēnešos Komisija sadarbosies ar dalībvalstīm, lai uzklausītu valstu parlamentu, valdību, sociālo partneru un citu ieinteresēto personu viedokļus par analīzi un secinājumiem, kas iekļauti ziņojumos par valstīm.

Aprīlī dalībvalstīm ir jāiesniedz savas reformu programmas, kurās norādītas strukturālo reformu prioritātes, un stabilitātes programmas (eirozonas valstīm) vai konverģences programmas (valstīm ārpus eirozonas), kurās izklāstītas to daudzgadu fiskālās stratēģijas.

Komisija 2020. gada pavasarī iesniegs priekšlikumus jauniem konkrētām valstīm adresētiem ieteikumiem.

Papildu informācija

Ziņojuma par Latviju kopsavilkums latviešu valodā.

Eiropas pusgada ziemas pakete: jautājumi un atbildesMeklēt iepriekšējās saites pieejamos tulkojumusEN•••

Faktu lapas: Eiropas pusgada ziemas paketeMeklēt iepriekšējās saites pieejamos tulkojumusEN•••

Paziņojums par ziņojumiem par valstīmMeklēt iepriekšējās saites pieejamos tulkojumusEN•••

Ziņojumi par valstīmMeklēt iepriekšējās saites pieejamos tulkojumusEN•••

Piektais pastiprinātas uzraudzības ziņojums par GrieķijuMeklēt iepriekšējās saites pieejamos tulkojumusEN•••

Strukturālo reformu atbalsta programmas gada darba programmaMeklēt iepriekšējās saites pieejamos tulkojumusEN•••

Atjauninātās nodarbinātības pamatnostādnesMeklēt iepriekšējās saites pieejamos tulkojumusEN•••

Eiropas pusgadsMeklēt iepriekšējās saites pieejamos tulkojumusEN•••