Valsts atbalsts – Komisija apstiprina Latvijas tiešo dotāciju shēmu 35,5 miljonu eiro apmērā, lai atbalstītu lauksaimniecības, zvejniecības, pārtikas un skolu ēdināšanas pakalpojumu nozares koronavīrusa uzliesmojuma situācijā

Eiropas Komisija ir apstiprinājusi 35,5 miljonus eiro vērtu Latvijas atbalsta shēmu lauksaimniecības, zvejniecības, pārtikas un skolu ēdināšanas pakalpojumu nozarei koronavīrusa uzliesmojuma kontekstā. Šo shēmu apstiprināja saskaņā ar valsts atbalsta pagaidu regulējumu, ko Komisija pieņēma 2020. gada 19. martā un kas grozīts 2020. gada 3. aprīlī.

Priekšsēdētājas izpildvietniece Margrēte Vestagere, kas atbild par konkurences politiku, sacīja: “Būtiskie ārkārtas pasākumi, kas pieņemti, lai aizsargātu mūsu veselības aprūpi koronavīrusa uzliesmojuma laikā, rada spriedzi mūsu ekonomikai. Tomēr cilvēkiem joprojām ir jāiegādājas pārtika. Šodien apstiprinātā tiešo dotāciju shēma 35,5 miljonu eiro apmērā atbalstīs Latvijas uzņēmumus, kas darbojas lauksaimniecības, zvejniecības, pārtikas un skolu ēdināšanas pakalpojumu nozarē, un palīdzēs tiem turpināt darbību šajos grūtajos laikos.”

Latvijas atbalsta pasākumi

Latvija saskaņā ar pagaidu regulējumu paziņoja Komisijai par atbalsta shēmu dažāda lieluma uzņēmumiem, kas darbojas lauksaimniecības un zvejniecības nozarē, pārtikas rūpniecībā un skolu ēdināšanas pakalpojumu nozarē un saskaras ar grūtībām koronavīrusa uzliesmojuma dēļ. Atbalsts tiek sniegts tiešo dotāciju veidā, un shēmas budžets tiek lēsts 35,5 miljonu eiro apmērā.

Šīs shēmas mērķis ir palīdzēt šiem uzņēmumiem risināt likviditātes problēmas, ko radījusi koronavīrusa krīze, kompensējot tiem zaudējumus, kas saistīti ar saimnieciskās darbības palēnināšanos.

Komisija konstatēja, ka Latvijas pasākums atbilst pagaidu regulējuma nosacījumiem. Jo īpaši atbalsta maksimālā summa, ko var piešķirt uzņēmumam, kas darbojas primārajā lauksaimniecības nozarē, ir 100 000 EUR, uzņēmumam, kas darbojas zivsaimniecības un akvakultūras nozarē, 120 000 EUR un uzņēmumam, kas darbojas pārtikas un skolu ēdināšanas pakalpojumu nozarē – 800 000 EUR.

Komisija secināja, ka šis pasākums ir samērīgs, piemērots un vajadzīgs, lai novērstu nopietnus traucējumus dalībvalsts tautsaimniecībā atbilstoši LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunktam un pagaidu regulējuma nosacījumiem.

Pamatojoties uz to, Komisija apstiprināja šā pasākuma atbilstību ES valsts atbalsta noteikumiem.

Pamatinformācija

Komisija ir pieņēmusi pagaidu regulējumu, kas dalībvalstīm dos iespēju maksimāli izmantot valsts atbalsta noteikumos paredzēto elastīgumu, lai atbalstītu ekonomiku sakarā ar koronavīrusa uzliesmojumu. Pagaidu regulējums, kas grozīts 2020. gada 3. aprīlī, paredz šādus atbalsta veidus, ko dalībvalstis var piešķirt:

i) tiešas dotācijas, kapitāla iepludināšana, selektīvi nodokļu atvieglojumi un avansa maksājumi līdz 100 000 EUR uzņēmumam, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu primāro ražošanu, 120 000 EUR uzņēmumam, kas darbojas zvejniecības un akvakultūras nozarē, un 800 000 EUR uzņēmumam, kas darbojas visās pārējās nozarēs, lai apmierinātu tā neatliekamās likviditātes vajadzības. Dalībvalstis var arī piešķirt bezprocentu aizdevumus, nepārsniedzot nominālvērtību 800 000 EUR vienam uzņēmumam, vai garantijas aizdevumiem, kas sedz 100 % no riska, izņemot primārajā lauksaimniecības nozarē un zvejniecības un akvakultūras nozarē, kur piemēro attiecīgi 100 000 EUR un 120 000 EUR limitus vienam uzņēmumam;

ii) valsts garantijas uzņēmumu ņemtajiem aizdevumiem, lai nodrošinātu, ka bankas turpina izsniegt aizdevumus klientiem, kuriem tie ir vajadzīgi. Šīs valsts garantijas var segt līdz 90 % no aizdevumu riska, lai palīdzētu uzņēmumiem segt neatliekamos apgrozāmā kapitāla un investīciju izdevumus;

iii) subsidēti publiskā sektora aizdevumi uzņēmumiem ar uzņēmumiem izdevīgām procentu likmēm. No šiem aizdevumiem uzņēmumi varēs segt savus neatliekamos apgrozāmā kapitāla un investīciju izdevumus;

iv) nosacījumi bankām, kuras tiek izmantotas valsts atbalsta iepludināšanai reālajā ekonomikā. Šādu atbalstu uzskata par tiešu atbalstu banku klientiem, nevis pašām bankām, un sniedz norādījumus par to, kā nodrošināt minimālus konkurences izkropļojumus starp bankām;

v) publisko īstermiņa eksporta kredītu apdrošināšana visām valstīm, un attiecīgajai dalībvalstij nav jāpierāda, ka attiecīgā valsts pagaidu kārtā ir uzskatāma par “nenododamo risku” valsti;

vi) atbalsts pētniecībai un izstrādei, ko veic saistībā ar koronavīrusu, lai novērstu pašreizējo veselības krīzi, izmantojot tiešas dotācijas, atmaksājamus avansus vai nodokļu atvieglojumus. Atbalstu var piešķirt dalībvalstu pārrobežu sadarbības projektiem;

vii) atbalsts testēšanas infrastruktūru būvniecībai un modernizācijai, lai izstrādātu un pārbaudītu koronavīrusa uzliesmojuma apkarošanai noderīgus produktus (ieskaitot vakcīnas, plaušu ventilatorus un aizsargapģērbu) pirms to pirmreizējas rūpnieciskas izmantošanas. Tas var būt tiešo dotāciju, nodokļu atvieglojumu, atmaksājamu avansu un zaudējumu seguma garantiju veidā. Uzņēmumi atbalstu var saņemt, ja to ieguldījumu atbalsta vairāk nekā viena dalībvalsts un ja ieguldījumu pabeidz divu mēnešu laikā pēc atbalsta piešķiršanas;

viii) atbalsts koronavīrusa uzliesmojuma apkarošanai vajadzīgo produktu ražošanai, izmantojot tiešās dotācijas, nodokļu atvieglojumus, atmaksājamus avansus un zaudējumu seguma garantijas. Uzņēmumi atbalstu var saņemt, ja to ieguldījumu atbalsta vairāk nekā viena dalībvalsts un ja ieguldījumu pabeidz divu mēnešu laikā pēc atbalsta piešķiršanas;

ix) mērķtiecīgs atbalsts atliktu nodokļu maksājumu un/vai apturētu sociālā nodrošinājuma iemaksu veidā tām nozarēm, reģioniem vai uzņēmumu veidiem, kurus vissmagāk skāris slimības uzliesmojums;

x) mērķtiecīgs atbalsts darbiniekiem algu subsīdiju veidā tiem uzņēmumiem, kuri darbojas koronavīrusa uzliesmojuma visvairāk skartajās nozarēs vai reģionos un kuri citādi būtu spiesti atlaist darbiniekus.

Pagaidu regulējums ļauj dalībvalstīm savstarpēji apvienot visus atbalsta pasākumus, izņemot aizdevumus un garantijas vienam un tam pašam aizdevumam un nepārsniedzot pagaidu regulējumā paredzētās robežvērtības. Tas arī ļauj dalībvalstīm apvienot visus atbalsta pasākumus, kas piešķirti saskaņā ar pagaidu regulējumu, ar esošajām iespējām trīs fiskālo gadu laikā piešķirt de minimis atbalstu līdz 25 000 EUR uzņēmumiem, kas darbojas primārajā lauksaimniecības nozarē, 30 000 EUR uzņēmumiem, kas darbojas zvejniecības un akvakultūras nozarē, un 200 000 EUR uzņēmumiem, kas darbojas visās pārējās nozarēs. Tajā pašā laikā dalībvalstīm ir jāapņemas izvairīties no atbalsta pasākumu nepamatotas kumulācijas tiem pašiem uzņēmumiem, lai ierobežotu atbalstu to faktisko vajadzību apmierināšanai.

Turklāt pagaidu regulējums papildina daudzas citas iespējas, kas dalībvalstīm jau ir pieejamas koronavīrusa uzliesmojuma sociālekonomiskās ietekmes mazināšanai atbilstoši ES valsts atbalsta noteikumiem. Šādas rīcības iespējas ir izklāstītas Komisijas 2020. gada 13. martā pieņemtajā paziņojumā “Koordinēta ekonomiskā reakcija uz Covid-19 uzliesmojumu”. Piemēram, dalībvalstis var par labu uzņēmumiem ieviest ar valsts atbalsta noteikumiem nesaistītas vispārpiemērojamas izmaiņas (piemēram, nodokļu atlikšanu vai saīsināta darba laika subsidēšanu visās nozarēs). Turklāt tās var piešķirt kompensācijas uzņēmumiem par zaudējumiem, kas radušies saistībā ar koronavīrusa uzliesmojumu vai tieši attiecināmi uz to.

Pagaidu regulējums būs spēkā līdz 2020. gada decembra beigām. Juridiskās noteiktības labad Komisija pirms šā termiņa izvērtēs, vai ir nepieciešams pagarinājums.

Lēmuma nekonfidenciālā versija ar lietas numuru SA.56932 būs pieejama Komisijas Konkurences ĢD tīmekļa vietnes Valsts atbalsta reģistrā. Jaunākās interneta un Oficiālā Vēstneša publikācijas par valsts atbalsta jomā pieņemtajiem lēmumiem ir apkopotas elektroniskajā apkārtrakstā State Aid Weekly e-News.

Plašāka informācija par pagaidu regulējumu un citiem pasākumiem, ko Komisija veikusi, lai novērstu koronavīrusa pandēmijas ekonomisko ietekmi, ir pieejama šeit.

Informācija no: https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/lv/ip_20_612