Priekšsēdētāju konferences paziņojums — Šūmaņa deklarācijas gadadiena

Ziņa publicēta 11.05.2020
Šūmaņa deklarācijas 70. gadadiena tiek atzīmēta laikā, kad Eiropa cenšas novērst vissarežģītāko problēmu kopš Otrā pasaules kara beigām — krīzi, ko izraisījis COVID-19 uzliesmojums.

Ar Šūmaņa deklarāciju, kas lika pamatus Eiropas Savienības dibināšanai, aizsākās unikāls politisks projekt ar mērķi sniegt visiem Eiropas iedzīvotājiem mieru un labklājību, kā arī uzlabot viņu dzīvi. Jau pirms 70 gadiem Šūmaņa deklarācija ietvēra ideju par to, ka “Eiropu neizveidos uzreiz vai saskaņā ar vienotu plānu. To veidos konkrēti sasniegumi, kas pirmām kārtām rada patiesu solidaritāti”. Šī pakāpeniskā pieeja palīdzēja veidot tādu Eiropas Savienību, kādu mēs pazīstam mūsdienās.

Jau no paša sākuma Eiropas projekta pamatā bija vēlme izveidot politisku un ekonomisku kopienu, kas balstītos uz Eiropas vēstures gaitā iedibinātām kopīgām vērtībām – kā solidaritāte, atklātība, brīvība, iecietība, līdztiesīga daudzveidība un tiesiskuma ievērošana.

Šūmaņa deklarācijas autors Žans Monē norādīja, ka “cilvēki nemainās, ja tas nav nepieciešams, nepieciešamību mainīties viņi saskata tikai krīzes laikā”. Ikviena krīze ir iespēja spert soli uz priekšu. Tāpat arī pašreizējā krīze parāda, ka Eiropas Savienībai steidzami jādomā, kā kļūt efektīvākai un demokrātiskākai un kā vairāk tuvināties iedzīvotājiem.

Pēdējo 70 gadu laikā pasaule ir radikāli mainījusies, un Eiropas Savienības nozīme ir liekāka nekā jebkad iepriekš. Jaunajā ģeopolitiskajā kārtībā un ekoloģiskās krīzes kontekstā mums ir jākļūst par globālu stabilitātes un miera, tiesiskuma, ilgtspējas un daudzpusējības spēku.

Par ļoti augstu cenu krīze ir parādījusi, ka ES vēl aizvien ir nepabeigts projekts un mūsu nespēja solidarizēties vai vērsties pret notiekošajiem uzbrukumiem pamattiesībām un tiesiskumam nav tikai teorētiska.

Tā kā mēs turpinām savu dižo priekšteču veikto darbu, Eiropas iestāžu un visu dalībvalstu spējai reaģēt uz pašreizējām veselības, sociālajām, ekonomiskajām, vides, drošības un pārvaldes problēmām vajadzētu vismaz būt samērīgai ar Šūmaņa deklarācijā ietvertajiem politiskajiem mērķiem. Mums ir jāstiprina un jāpadziļina Eiropas Savienības demokrātiskā leģitimitāte, kā arī jānodrošina, ka Eiropas iedzīvotāji atbalsta tās politiku un vadošo nozīmi pilnvērtīgas Eiropas parlamentārās demokrātijas apstākļos.

Mēs uzskatām, ka ir īstais laiks kopā ar ES iedzīvotājiem un visām ieinteresētajām personām plaši apspriest to, kāda būs Eiropas nākotne, lai varētu Savienību veidot par tādu vietu, kādā vēlamies visi kopā dzīvot, un panākt vienošanos Eiropas iedzīvotāju starpā par politiskajiem pamatiem, uz kādiem vēlamies atjaunot Eiropas kontinentu. Solidaritāte ir kļuvusi par galveno priekšnoteikumu mūsu turpmākajiem kopīgajiem sasniegumiem.

Šajā kontekstā mēs joprojām uzskatām, ka plānotais Eiropas mēroga projekts, “Konference par Eiropas nākotni”, ir vispiemērotākais forums, lai šo mērķi sasniegtu. Konference jāsasauc pēc iespējas drīz, un tās laikā jānāk klajā ar skaidriem priekšlikumiem, tieši un jēgpilni sadarbojoties ar iedzīvotājiem, lai panāktu pamatīgu Savienības reformu. Turklāt svarīgākais ir ļaut tai pieņemt lēmumus visas Eiropas interesēs tā, lai Eiropa kļūtu efektīvāka, vienotāka, demokrātiskāka, suverēnāka un noturīgāka.

Mēs vēlreiz apstiprinām Parlamenta nostāju un ņemam vērā Komisijas viedokli par to, ka visām trim iestādēm kopā vajadzētu vienoties par minētās konferences procesu, tās koncepciju, struktūru, norises laiku un tvērumu. Tāpēc mēs aicinām Padomi paust vērienīgu nostāju jautājumā par šo konferenci.

Izjūtot prieku un pateicību par to, ka vienotībā un mierā esam dzīvojuši 75 gadus, tagad mums ir jāatceras, ka solidaritātei nav robežu. Pašreizējā pandēmija  atgādina, cik svarīga ir daudzpusēja pieeja kopīgo problēmu un krīžu risināšanā. Tā vietā, lai atgrieztos pie nacionālā egoisma, mums ir jāstiprina un ciešāk jāintegrē Eiropas Savienība, kas cieši sadarbotos ar starptautiskajiem partneriem, ievērojot savstarpēju godīgumu un sekmējot sapratni.


Kontakti: