Drukāt

ES daudzgadu budžets: EP prasa drošības tīklu finansējuma saņēmējiem

Ziņa publicēta 14.05.2020
Pašreizējā veselības krīze mūs mudina vēl steidzamāk novērst iespējamos riskos, kas rastos, ja nākamais ES budžets nestātos spēkā 2021. gada 1. janvārī, norāda EP deputāti.

Trešdien deputāti pieņēma normatīvo rezolūciju ar 616 balsīm par, 29 pret un 46 atturoties, prasot Eiropas Komisijai līdz 2020. gada 15. jūnijam iesniegt priekšlikumu ES daudzgadu budžeta ārkārtas rīcības plānam.

Lai gan pašreiz noteiktie budžeta griesti automātiski tiktu pagarināti arī tad, ja jaunais ES daudzgadu budžets nestātos spēkā nākamā gada sākumā, tomēr jāņem vērā, ka 2020. gada nogalē noslēdzas vairāku ES programmu, tostarp kohēzijas, Erasmus un pētniecības programmu, darbība. Mērķis ir nodrošināt drošības tīklu tiem iedzīvotājiem, reģioniem, pilsētām, zemniekiem, universitātēm un uzņēmumiem, kas saņem finansējumu no ES programmām, un izslēgt jebkādu risku, ka pašreizējā daudzgadu budžeta programmas varētu tikt pārtrauktas vai haotiski pagarinātas.

Uzmanības centrā – Covid-19 seku novēršana

Deputāti rosina uz laiku mainīt budžeta plāna fokusu, pievēršoties Covid-19 uzliesmojuma izraisīto ekonomisko un sociālo seku novēršanai un mīkstināšanai, kā arī palīdzības sniegšanai ekonomikas atveseļošanā, nodrošinot lielāku elastību un piešķirot papildu finansējumu, kā tas tika darīts šā gada budžetā.

17. aprīli EP prasīja vērienīgus atveseļošanās un atgūšanās pasākumus, kas ietvēra ES daudzgadu budžeta palielināšanu. Saskaņā ar šodien pieņemto rezolūciju ārkārtas rīcības plāns būtu labāks pamats Eiropas Savienības atveseļošanai un politiskajām prioritātēm nekā novēlots vai neatbilstošs daudzgadu budžeta plāns.

Citāti

Jans Olbrihts (ETP, Polija), līdzziņotājs: “Pašreizējā situācijā jāpieņem ārkārtas risinājumi. Diemžēl mums nav pārliecības par to, vai jaunais ES daudzgadu budžets tiks pieņemts laikā ilgstošās kavēšanās dēļ. Tāpēc mēs aicinām Eiropas Komisiju ierosināt ārkārtas rīcības plānu nākamā gada budžetam. Krīzes un nestabilitātes laikā ES budžeta līdzekļu saņēmējiem jābūt skaidrai vīzijai par nākamo gadu. EP deputāti meklē visus iespējamos risinājumus, lai nodrošinātu ES budžeta stabilitāti.”

Margarida Markeša (S&D, Portugāle), līdzziņotāja: “Iedzīvotāji, uzņēmēji, pilsoniskās sabiedrības organizācijas nesaprastu, kādēļ 2021. gada janvārī nav jaunā daudzgadu budžeta. Ar to būtu bijis grūti samierināties jau pirms pandēmijas, taču tagad līdz ar Covid-19 ietekmi uz ģimenēm, skolām, uzņēmumiem un ekonomikām situācija kļuvusi vēl smagāka. Mēs prasām Eiropas Komisijai laikus nākt klajā ar vērienīgu budžeta piedāvājumu nākamajiem septiņiem gadiem, tajā iekļaujot arī iedzīvotāju gaidām atbilstošu atveseļošanas fondu.

Eiropas Komisija jau ir atlikusi savu priekšlikumu; dalībvalstīm jāvienojas savā starpā un Parlamentam jādod sava piekrišana. Mēs nedrīkstam riskēt, tāpēc uzstājam, ka Komisijai jānāk klajā ar ārkārtas rīcības plānu. Tam jābūt efektīvam un jāgarantē drošības tīkls ES finansējuma saņēmējiem.”

Pamatinformācija

Tā kā pašreizējā ES daudzgadu budžeta darbība beidzas 2020. gada 31. decembrī, ES ir nepieciešams jauns budžeta plāns nākamajiem septiņiem gadiem. Eiropas Komisija 2018. gada maijā iesniedza priekšlikumu nākamajam ES daudzgadu budžetam (2021-2027) un paziņoja, ka nāks klajā ar jaunu priekšlikumu 2020. gada maijā, kas ņem vērā veselības krīzi un tās izraisītās sekas. Eiropas Parlaments savu nostāju pieņēma 2018. gada novembrī un atkārtoti to apliecināja 2019. gada oktobrī. Dalībvalstis pagaidām nav spējušas vienoties par savu nostāju.

Nākamie soļi

Ziņojumu apstiprināja vairākums Parlamenta deputātu. Saskaņā ar Līguma par ES darbību 225. pantu Komisijai ir vai nu jāiesniedz līdzvērtīgs priekšlikums, vai arī jāinformē Parlaments par iemesliem, kāpēc šāds priekšlikums netiek iesniegts.

Stājoties Eiropas Komisijas priekšsēdētājas amatā pērnā gada jūlijā, priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena deva solījumu: “Ja Parlaments ar balsu vairākumu ir pieņēmis rezolūciju, kurā aicina Komisiju iesniegt leģislatīvā akta priekšlikumu, es apņemos uz šo aicinājumu atbildēt ar leģislatīvo aktu, kurā pilnībā ievēroti proporcionalitātes, subsidiaritātes un labāka likumdošanas procesa principi”.

Avots: https://bit.ly/2T5CUKL 

« atpakaļ