Drukāt

Eiropas iedzīvotāji vēlas lielāku ES ietekmi cīņā ar tādām krīzēm kā Covid-19

Ziņa publicēta 27.05.2020
Vairāk nekā puse respondentu (58%) kopš Covid-19 krīzes sākuma saskārušies ar finansiālām grūtībām, liecina Eiropas Parlamenta (EP) pasūtītas aptaujas rezultāti.

2020.gada aprīļa beigās veiktajā apsekojumā gandrīz septiņi no desmit respondentiem (69 %) vēlas, lai ES būtu plašākas pilnvaras cīņā ar šo krīzi. Vienlaikus teju seši no desmit respondentiem nav apmierināti ar ES dalībvalstu starpā izrādīto solidaritāti pandēmijas laikā. Kaut arī 74 % respondentu ir dzirdējuši par ES īstenotajiem pasākumiem vai rīcību pandēmijas apkarošanā, tikai 42 % respondentu pauž apmierinātību ar līdz šim paveikto.

ES jāuzlabo kopīgie instrumenti cīņā ar tādām krīzēm kā Covid-19 pandēmija

Gandrīz divas trešdaļas respondentu (69 %) piekrīt, ka “ES jābūt ar lielākām pilnvarām, lai risinātu tādas krīzes kā koronavīrusa izraisītā pandēmija”. Mazāk nekā ceturtdaļa respondentu (22 %) šim apgalvojumam nepiekrīt. Vislielākais šā apgalvojuma piekritēju skaits ir Portugālē un Īrijā, savukārt vismazākais – Čehijā un Zviedrijā.

Eiropieši būtu vēlējušies, lai ES atbilde uz pandēmiju galvenokārt būtu vērsta uz pietiekama medicīniskā aprīkojuma nodrošināšanu visās dalībvalstīs, pētniecības finansējuma piešķiršanu vakcīnas izstrādei, tiešu finansiālu atbalstu dalībvalstīm un zinātnes institūciju sadarbības uzlabošanu dalībvalstu starpā.

Aicinājums atjaunināt eiropiešu solidaritāti krīzes laikā

Šāds spēcīgs aicinājums ES pilnvaru paplašināšanai un labāk koordinētiem ES atbildes pasākumiem sasaucas ar neapmierinātību starp respondentu vairākumu: 57 % respondentu neapmierina pašreizējā solidaritāte, tostarp 22 % respondentu “nepavisam nav apmierināti”. Apmierinātību pauž tikai trešdaļa (34 %) respondentu, visbiežāk - Īrijā, Dānijā, Nīderlandē un Portugālē. Respondenti Itālijā, Spānijā un Grieķijā ir visneapmierinātāko apsekojuma dalībnieku vidū, un šim uzskaitījumam seko iedzīvotāji Austrijā, Beļģijā un Zviedrijā.

Par ES īstenotajiem pasākumiem ir informēti, bet uzskata tos par nepietiekamiem

Trīs no četriem respondentiem visās apsekojuma valstīs pauž viedokli, ka viņi ir dzirdējuši, redzējuši vai lasījuši par ES rīcību koronavīrusa apkarošanā, turklāt trešdaļa (33 %) respondentu arī zina konkrētus īstenotos pasākumus. Tajā pašā laikā aptuveni puse (52 %) respondentu no tiem, kuri zina par ES īstenotajiem pasākumiem krīzes apkarošanā, apgalvo, ka nav apmierināti ar līdz šim paveikto. Vairums šā viedokļa paudēju ir no Īrijas, Nīderlandes, Dānijas un Somijas. Visaugstākais neapmierinātības līmenis ir Itālijā, Spānijā un Grieķijā, savukārt diezgan augsts neapmierinātības līmenis ir Austrijā un Bulgārijā.

Seši no desmit eiropiešiem personīgi saskārušies ar finansiālām grūtībām

Vairāk nekā puse (58 %) apsekojumā aptaujāto respondentu atzīst, ka kopš koronavīrusa izraisītās pandēmijas sākuma viņi personīgi ir saskārušies ar finansiālām grūtībām. Šādas problēmas ietver ienākumu avota zaudēšanu (30 %), bezdarbu vai daļēju nodarbinātību (23 %), iekrājumu priekšlaicīgu iztērēšanu (21 %), grūtības samaksāt īri, rēķinus vai bankas aizdevumus (14 %), kā arī grūtības nodrošināt pilnvērtīgu apmierinošas kvalitātes maltīti (9 %). Viens no desmit respondentiem apgalvo, ka bijis jālūdz finansiālu palīdzību ģimenei vai draugiem, savukārt 3 % respondentu nonākuši bankrota priekšā.

Kopumā ņemot, respondenti Ungārijā, Bulgārijā, Grieķijā, Itālijā un Spānijā visdrīzāk ir saskārušies ar finansiālām problēmām, kamēr respondenti Dānijā, Nīderlandē, Zviedrijā, Somijā un Austrijā par šāda veida problēmām ziņo vismazāk. Šajās valstīs vairāk nekā puse respondentu nav saskārusies ar jebkādām no minētajām finansiālām problēmām: attiecīgi 66 % respondentu Dānijā, 57 % Nīderlandē, 54 % Somijā un 53 % Zviedrijā.

Piebilde redaktoriem

Apsekojumu veica pētījumu un konsultāciju uzņēmums “Kantar” laika posmā no 2020. gada 23. aprīļa līdz 1. maijam, aptaujājot 21 804 respondentus 21 ES dalībvalstī (visās, izņemot Igauniju, Latviju, Lietuvu, Kipru, Maltu un Luksemburgu). Apsekojumā piedalījās respondenti vecumā no 16 līdz 64 gadiem (16 - 54 gadiem Bulgārijā, Čehijā, Horvātijā, Grieķijā, Ungārijā, Polijā, Portugālē, Rumānijā, Slovēnijā un Slovākijā). Pārstāvību nacionālā līmenī nodrošināja sadalījums pēc dzimuma, vecuma un reģiona. Vidējie svērtie rādītāji aprēķināti, ņemot vērā katras apsekotās valsts iedzīvotāju skaitu.

Pilnu apsekojumu, tostarp nacionālos un sociāli demogrāfiskos datus, Eiropas Parlaments publicēs 2020. gada jūnija sākumā.

Kontakti:

« atpakaļ