Komisija pieņem balto grāmatu par ārvalstu subsīdijām vienotajā tirgū

Eiropas Komisija ir pieņēmusi Balto grāmatu par kropļojošo ietekmi, ko vienotajā tirgū rada ārvalstu subsīdijas. Tagad Komisija no visām ieinteresētajām personām gaida viedokli par baltajā grāmatā piedāvātajiem variantiem. Sabiedriskajā apspriešanā būs iespējams piedalīties līdz 2020. gada 23. septembrim. Pamatojoties uz saņemtajām atbildēm, Komisija šajā jomā varēs izstrādāt piemērotus tiesību aktu priekšlikumus.

Komisijas priekšsēdētājas izpildvietniece Margrēte Vestagere, kuras pārziņā ir konkurences politika un digitālajam laikmetam gatavas Eiropas tematika, sacīja: “Eiropas ekonomika ir atvērta, un to vieno ciešas saites ar pārējo pasauli. Ja vēlamies, lai šī atvērtība arī turpmāk būtu mūsu spēka avots, nedrīkstam zaudēt modrību. Tāpēc mums vajadzīgi piemēroti instrumenti, kas spētu nodrošināt, ka mūsu tirgu neizkropļo ārvalstu subsīdijas, tieši tāpat, kā mēs raugāmies, lai to nedarītu dalībvalstu subsīdijas. Šodien publiskotā baltā grāmata aizsāk svarīgu diskusiju par to, kā novērst ārvalstu subsīdiju radīto ietekmi. Vienotais tirgus ir Eiropas labklājības ķīla, un tas var darboties tikai tad, ja konkurences nosacījumi ir vienlīdzīgi.”

Iekšējā tirgus komisārs Tjerī Bretons teica: “Šodien publicētā baltā grāmata ir būtisks elements mūsu redzējumā par jauno Eiropas industriālo stratēģiju, kuras pamatā ir konkurence, atvērti tirgi un spēcīgs vienotais tirgus. Šī iniciatīva ir centrēta ap vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem vienotajā tirgū, kuri ļauj mūsu uzņēmumiem darboties un būt konkurētspējīgiem visā pasaulē, tādējādi veicinot ES atvērto stratēģisko autonomiju. Mūsu vienotā tirgus noteikumiem jābūt tādiem, kas nepieļauj, ka ārvalstu subsīdijas izkropļo publiskā iepirkuma procedūras, un nodrošina uzņēmumiem iespēju iegūt publisko līgumu slēgšanas tiesības godīgā ceļā.”

Tirdzniecības komisārs Fils Hogans sacīja: “ES ir viena no atvērtākajām ekonomikām visā pasaulē un piesaista apjomīgas investīcijas no mūsu tirdzniecības partneriem. Taču mūsu atvērtajai pieejai īsts izaicinājums ir ārvalstu tirdzniecības prakse, tostarp subsīdijas, kas izjauc vienlīdzīgos konkurences nosacījumus uzņēmumiem Eiropas Savienībā. Līdz ar citiem ES līmenī pieejamiem instrumentiem, starp kuriem ir ārvalstu tiešo investīciju izvērtēšanas mehānisms un tirdzniecības aizsardzības pasākumi, šī baltā grāmata lieliski papildinās to līdzekļu klāstu, kas ļauj nodrošināt mūsu atvērto stratēģisko autonomiju.”

ES konkurences noteikumiem, tirdzniecības aizsardzības instrumentiem un publiskā iepirkuma noteikumiem ir liela nozīme, lai uzņēmumiem vienotajā tirgū nodrošinātu vienlīdzīgus nosacījumus.

Dalībvalstu subsīdijas allaž ir bijušas pakļautas ES valsts atbalsta noteikumiem, lai nepieļautu konkurences kropļojumus. Ir radies iespaids, ka subsīdijas, ko ārpussavienības valstis piešķir uzņēmumiem Eiropas Savienībā, arvien vairāk negatīvi ietekmē vienoto tirgu, taču ES valsts atbalsta kontroles noteikumi uz tām neattiecas. Arvien biežāk tiek konstatēts, ka ārvalstu subsīdijas ir palīdzējušas pārpirkt ES uzņēmumus, radījušas izkropļojumus saistībā ar šo subsīdiju saņēmēju lēmumiem par investīcijām, tirgus darbībām vai cenu noteikšanas politiku vai traucējušas konkurencei publiskajā iepirkumā, tādējādi kaitējot uzņēmumiem, kuriem tādas subsīdijas ir liegtas.

Turklāt pašreizējie tirdzniecības aizsardzības noteikumi attiecas tikai uz precēm, ko eksportē trešās valstis, un līdz ar to neietver visus izkropļojumus, ko izraisa ārpussavienības valstu piešķirtās subsīdijas. Ja ārvalstu subsīdijas izpaužas kā kapitāla plūsma, kas atvieglo ES uzņēmumu iegādi, ja tās tiešā veidā atbalsta kāda ES tirgū strādājoša uzņēmuma darbību vai ļauj iesniegt izdevīgāku piedāvājumu publiskā iepirkuma procedūrā, tad acīmredzot ir jākonstatē, ka pastāv regulējuma nepilnības.

Tāpēc baltajā grāmatā ir piedāvāti risinājumi un ir aicināts izstrādāt jaunus paņēmienus, kā novērst regulējuma nepilnības. Tālab tiek piedāvātas vairākas pieejas. Pirmie trīs varianti (tā sauktie moduļi) palīdzētu novērst ārvalstu subsīdiju izraisītos traucējumus i) vienotajā tirgū kopumā (1. modulis), ii) saistībā ar ES uzņēmumu iegādi (2. modulis) un iii) ES publiskā iepirkuma procedūrās (3. modulis). Iecerēts, ka moduļi cits citu papildina, nevis ir īstenojami alternatīvi. Baltajā grāmatā ir arī paredzēta vispārīga pieeja ārvalstu subsīdijām ES finansējuma kontekstā.

Vispārīgs instruments ārvalstu subsīdiju izraisīto kropļojumu apzināšanai (1. modulis)

1. modulī ierosināts izveidot vispārīgu tirgus novērošanas instrumentu, kas būtu piemērojams visām iespējamajām tirgus situācijām, kad ārvalstu subsīdijas var izraisīt vienotā tirgus darbības kropļojumus.

Šis modulis paredz, ka uzraudzības iestāde (valsts iestāde vai Komisija) varēs rīkoties, ja tās rīcībā būs norādes vai informācija, ka Eiropas Savienībā kāds uzņēmums saņem ārvalsts subsīdiju. Ja tiek konstatēts, ka ir saņemta ārvalsts subsīdija, iestāde piemērotu pasākumus, kas novērš domājamos kropļojumus, piemēram, paredzot korektīvus maksājumus un strukturālus vai ar rīcības modeli saistītus līdzekļus. Tomēr tā varētu arī ņemt vērā, ka subsidētajai darbībai vai investīcijai ir pozitīva ietekme, kas atsver kropļojumus, un neturpināt izmeklēšanu (“ES interešu kritērijs”).

Ārvalstu subsīdijas, kas atvieglo ES uzņēmumu iegādi (2. modulis)

1. moduli varētu papildināt 2. modulis, kas paredzēts it īpaši tam, lai vērstos pret kropļojumiem, ko izraisa ārvalstu subsīdijas, kuras atvieglo ES uzņēmumu iegādi. Šis modulis nodrošinātu, ka ārvalstu subsīdijas to saņēmējiem nerada negodīgas priekšrocības, iegādājoties ES uzņēmumus (vai to daļas), kad attiecīgā subsīdija ar konkrēto pirkumu ir saistīta vai nu tieši, vai netieši, faktiski nostiprinādama pircēja finansiālo spēju.

Saskaņā ar 2. moduli uzņēmumiem, kas saņem finanšu atbalstu no kādas ārpussavienības valsts, par nolūku iegādāties ES uzņēmumu būs jāpaziņo kompetentajai uzraudzības iestādei, ja būs pārsniegta noteikta robežvērtība. Baltajā grāmatā ierosināts, ka šī kompetentā uzraudzības iestāde būs Komisija. Darījums nedrīkstēs notikt, līdz Komisija to nebūs izskatījusi. Ja uzraudzības iestāde konstatēs, ka uzņēmuma iegādi atvieglo ārvalsts subsīdija, kas izkropļo vienotā tirgus darbību, tā var vai nu apstiprināt paziņotāja apņemšanos novērst attiecīgos kropļojumus, vai arī uzlikt iegādes procesam veto, kas būtu galējais līdzeklis. Arī šajā modulī Komisija varētu piemērot ES interešu kritēriju.

Ārvalstu subsīdijas ES publiskā iepirkuma procedūrās (3. modulis)

Ārvalstu subsīdijas var arī kaitēt ES publiskā iepirkuma procedūru norisei. Šis jautājums ir risināts 3. modulī. Ārvalstu subsīdiju dēļ pretendenti var iegūt negodīgas priekšrocības, kas tiem, piemēram, ļauj iesniegt piedāvājumu par cenu, kas ir zemāka par tirgus cenu vai pat par pašizmaksu, līdz ar to publiskajā iepirkumā iegūstot līgumslēgšanas tiesības, kas citādi tiem būtu liegtas. Šajā modulī baltā grāmata piedāvā mehānismu, saskaņā ar kuru pretendentiem būtu jāpaziņo līgumslēdzējai iestādei par finanšu iemaksām, kas saņemtas no ārpussavienības valstīm. Kompetentās līgumslēdzējas un uzraudzības iestādes tad izvērtēs, vai runa ir par ārvalsts subsīdiju un vai tās dēļ piedalīšanās iepirkuma procedūrā būtu jāuzskata par netaisnīgu. Tādā gadījumā pretendentu izslēgtu no iepirkuma procedūras.

Ārvalstu subsīdijas ES finansējuma kontekstā

Visbeidzot, baltajā grāmatā ir paredzēti risinājumi, kā ņemt vērā ārvalstu subsīdijas, izskatot pieteikumus uz ES finanšu atbalstu. Visiem ekonomikas dalībniekiem būtu jāpretendē uz ES finansējumu ar vienādiem nosacījumiem. Taču ārvalstu subsīdijas var izjaukt līdzsvaru šajā procesā, jo šādu subsīdiju saņēmēji būs izdevīgākā stāvoklī nekā pārējie. Baltajā grāmatā ir ierosināti varianti, kā novērst šādas negodīgas priekšrocības. Piemēram, ja finansējums tiks sadalīts publiskā iepirkuma konkursā vai dotāciju veidā, tiktu piemērota līdzīga procedūra kā ES publiskā iepirkuma procedūrās. Turklāt baltajā grāmatā ir uzsvērts, cik svarīgi ir nodrošināt, lai starptautiskajām finanšu iestādēm, kā EIB vai ERAB, kas īsteno no ES budžeta atbalstītus projektus, pret ārvalstu subsīdijām attieksme būtu tāda pati, kā aprakstīts šeit.

Turpmākie pasākumi

Par balto grāmatu ir sākta sabiedriskā apspriešana, kurā varēs piedalīties līdz 2020. gada 23. septembrim. Komisija, ņemot vērā saņemtās atbildes, izstrādās attiecīgus tiesību aktu priekšlikumus, lai meklētu risinājumus ārvalstu subsīdiju kropļojošajai ietekmei vienotajā tirgū.

Konteksts

Eiropadome 2019. gada 21. un 22. marta sanāksmes secinājumos uzdeva Komisijai izstrādāt jaunus instrumentus, kas ļautu novērst ārvalstu subsīdiju kropļojošo ietekmi vienotajā tirgū.

Komisija 2020. gada 10. marta paziņojumā “Jauna Eiropas industriālā stratēģijaMeklēt iepriekšējās saites pieejamos tulkojumusEN•••” apstiprināja, ka grasās 2020. gada vidū pieņemt balto grāmatu par ārvalstu subsīdiju instrumentu, sākot darbu pie tā, kā novērst šādu subsīdiju kropļojošo ietekmi vienotajā tirgū.

Plašāka informācija

Faktu lapa: Baltā grāmata par ārvalstu subsīdijām

Konkurences ĢD vietne par ārvalstu subsīdijām

Avots: https://bit.ly/2VgNBeH