ES budžets: Eiropas Parlaments pieprasa jaunus ieņēmumu avotus

Covid-19 pandēmija ir atstājusi līdz šim vēl nepieredzētu sociālekonomisko ietekmi, un ekonomikas vasaras prognoze liecina, ka ES ekonomika šogad saruks par 8,3%. Reaģējot uz krīzi, ES un tās dalībvalstis jau ir īstenojušas ārkārtas atbalsta pasākumus. Eiropas Savienība strādā, lai novērstu koronavīrusa radīto tūlītējo kaitējumu, vienlaikus turpinot veidot “zaļāku” un digitālajam laikmetam piemērotu Eiropu, un galvenais instruments šajā darbā ir ES daudzgadu budžets.

Budžets Eiropas atveseļošanai.

Darbs pie daudzgadu budžeta 2021.–2027. gadam sākās 2018. gada maijā. Tomēr, ņemot vērā koronavīrusa pandēmijas uzliesmojumu, 2020. gada maijā Eiropas Komisija nāca klajā ar jaunu priekšlikumu nākamajam ES budžetam, kas ir vērsts uz krīzes seku novēršanu. Komisijas priekšlikums ir sagatavots, sekojot Eiropas Parlamenta aicinājumam izstrādāt plaša mēroga atveseļošanas pasākumu kopumu, un priekšlikuma kopējais budžets sastāda 1,1 triljonu eiro, kā arī iekļauj atveseļošanas instrumentu 750 miljardu eiro apmērā, ko veido dotācijas un aizdevumi. Par budžeta gala versiju sarunās jāvienojas Eiropas Parlamentam un ES dalībvalstu valdībām.

Aizņemšanās 750 miljardu eiro vērtajai ekonomikas atveseļošanas paketei būs iespējama, grozot noteikumus, kuri paredz nosacījumus ES budžeta finansēšanai. Lai uzlabotu ES spēju aizņemties līdzekļus finanšu tirgos un vēlāk atmaksāt parādu, Komisija ierosina palielināt maksimālo līdzekļu summu, ko Eiropas Savienība var piesaistīt no dalībvalstīm. Paredzēts, ka Eiropas Parlaments savu atzinumu par šo priekšlikumu pieņems pēc vasaras. Lai noteikumi stātos spēkā, nepieciešama vienprātība Padomē, kā arī ratifikācija visās dalībvalstīs.

Jauni ieņēmumu avoti ekonomikas atveseļošanas finansēšanai.

ES budžeta ieņēmumu avoti (ko sauc arī par pašu resursiem) pēdējo desmit gadu laikā ir palikuši nemainīgi. Tie ietver muitas nodokļus, kā arī valstu iemaksas, kuru pamatā ir pievienotās vērtības nodoklis PVN, un iemaksas, kuru pamatā ir nacionālais kopienākums (NKI). Gadu gaitā Parlaments vairākkārt aicināja reformēt pašu resursu sistēmu.

Tā kā Eiropa sāk atgūties pēc koronavīrusa uzliesmojuma izraisītās krīzes, EP deputāti uzsver nepieciešamību pēc jauniem ieņēmumu avotiem, lai segtu atveseļošanas instrumenta refinansēšanas izmaksas, novērstu krasus samazinājumus ES budžeta izdevumu sadaļā un nodrošinātu, ka Covid-19 atveseļošanas parādu atmaksa nekļūst par slogu nākamajām paaudzēm.

Parlaments ierosina jaunus ieņēmumus vides un finanšu nodevu veidā. Tie ietver:

·         kopējā konsolidētā uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi;

·         digitālo pakalpojumu nodokli;

·         finanšu darījumu nodokli;

·         ienākumus no emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas;

·         iemaksas, ko aprēķina, pamatojoties uz nereciklētu plastmasas iepakojuma atkritumu daudzumu katrā dalībvalstī;

·         oglekļa ievedkorekcijas mehānismu.

Parlaments atkārtoti aicina atcelt visas budžeta atlaides un korekcijas, no kurām labumu gūst tikai atsevišķas ES valstis.

Eiropieši vēlas lielāku ES budžetu.

Jebkādam lēmumam par daudzgadu budžetu ir nepieciešama EP deputātu piekrišana, un Parlaments ir norādījis, ka jaunu ieņēmumu avotu ieviešana ir būtisks priekšnoteikums, lai panāktu vienošanos. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta pasūtītās jaunākās aptaujas rezultātiem (aptauja veikta 2020. gada jūnijā) vairākums (56%) eiropiešu uzskata, ka ES ir nepieciešami lielāki finanšu līdzekļi Covid-19 pandēmijas seku pārvarēšanai.

Pirms 17.-18. jūlija ārkārtas ES valstu un valdību vadītāju sanāksmes EP deputāti aicināja Padomi nemazināt Komisijas ierosinātos priekšlikumus. Reaģējot uz Padomes priekšsēdētāja Šarla Mišela pārskatīto priekšlikumu, EP Budžeta komitejas (BUDG) priekšsēdētājs Johan Van Overtveldt (EKR, Beļģija) 13. jūlijā sacīja: “Pozitīvie soļi attiecībā uz atveseļošanas instrumenta apmēru un līdzsvaru nevar aizvietot regresīvus priekšlikumus par daudzgadu budžetu un pašu resursiem. Svarīgas ES programmas tiek vēl vairāk samazinātas: te var minēt programmu "Apvārsnis Eiropa“, ”Erasmus+“, ”Digitālā Eiropa“ un migrācijas [politiku].” Budžeta komitejas priekšsēdētājs piebilda, ka ES ilgtermiņa mērķi līdz ar Covid-19 uzliesmojumu nav zuduši un tos nevajadzētu upurēt.

Nepieciešamība pēc saistošām saistībām.

Uzstājoties 13. jūlijā, EP atbildīgā līdzziņotāja par pašu resursu reformu Valérie Hayer (“Renew Europe”, Francija) aicināja izstrādāt “juridiski saistošu grafiku jaunu pašu resursu ieviešanai”, piebilstot, ka “dalībvalstīm jāsniedz skaidra apņemšanās, no kuras tās vairs nevarēs atkāpties”.

Otrs EP atbildīgais līdzziņotājs par pašu resursu reformu José Manuel Fernandes (ETP, Portugāle) arī aicināja pieņemt saistošu lēmumu: “Mēs vēlamies nodrošināt, ka līdzekļi no jaunajiem pašu resursiem ir pietiekami, lai samaksātu atveseļošanas plāna procentu likmes. [...] Ierosinājums ir vienkāršs: mēs nevaram šo slogu uzlikt iedzīvotājiem.”

Nākamie soļi

Tiklīdz ES valstis būs vienojušās par kopēju nostāju, tām būs pilnvaras sākt sarunas ar Parlamentu, kam ir jāsaka gala vārds, pirms 2021.–2027. gada budžets varēs stāties spēkā. Pašreizējā daudzgadu budžeta darbība beidzas 2020. gada 31. decembrī.

Avots: https://www.europarl.europa.eu/news/lv