Zāļu trūkums ES: cēloņi un risinājumi

Kāpēc trūkst zāļu, kāda ir bijusi koronavīrusa krīzes ietekme uz medikamentu piegādi un kā Eiropas Parlaments vēlas uzlabot situāciju? Covid-19 veselības krīze izgaismoja nopietnu problēmu - zāļu un medicīnisko iekārtu trūkumu, kas apdraud pacientus un rada spiedienu uz valstu veselības aizsardzības sistēmām

Eiropas Universitātes slimnīcu alianse (EUHA) 2020. gada aprīlī brīdināja, ka pieaugošais pieprasījums intensīvās aprūpes nodaļās pēc noteiktiem anestēzijas līdzekļiem, antibiotikām, muskuļu relaksantiem un zālēm, ko lieto Covid-19 ārstēšanai ārpus lietošanas instrukcijā norādītajiem gadījumiem, var izraisīt krājumu iztukšošanu. Ražošanas samazināšana, loģistikas problēmas, eksporta aizliegumi un iedzīvotāju uzkrājumu veidošana veselības krīzes dēļ vēl vairāk izcēluši vājās vietas.

Eiropas Parlamenta Vides komiteja (ENVI) 14. jūlijā pieņēma ziņojumu, kurā aicināja nodrošināt Eiropas “neatkarību” veselības aizsardzības jomā, nodrošinot piegādes, atjaunojot farmaceitisko ražošanu uz vietas un nodrošinot valstu veselības stratēģiju labāku koordināciju ES līmenī.

Kas izraisa zāļu trūkumu?

Laikposmā no 2000. līdz 2018. gadam medikamentu deficīts ES palielinājās 20 reizes, un saskaņā ar Komisijas paziņojumu krājumu trūkums un saspīlējumi apgādē, kas attiecas uz plaši izmantotiem būtiskiem ražojumiem, turpina pieaugt.

Vairāk nekā pusi trūkstošo zāļu veido pretvēža un pretinfekcijas līdzekļi, kā arī zāles nervu sistēmas slimību ārstēšanai (pretepilepsijas un pretparkinsona zāles).

 

Zāļu trūkuma cēloņi ir dažādi un sarežģīti: ražošanas grūtības, problēmas piegādes ķēdēs, rūpniecības kvotas, likumīga paralēla tirdzniecība, negaidīts pieprasījums, piemēram, pēkšņu vīrusu uzliesmojumu vai dabas katastrofu dēļ, cenu politika, ko nosaka katra dalībvalsts.

Aktīvo farmaceitisko vielu, ķīmisko izejvielu un zāļu ražošanā ES arvien vairāk ir atkarīga no trešajām valstīm, galvenokārt Indijas un Ķīnas.

Zāļu trūkuma ģeopolitiskā karte

·   80% no AFV (aktīvām farmaceitiskām vielām) ir ražotas Ķīnā un Indijā.

·   40% no Eiropas tirgū pārdotajām gatavajām zālēm ir no Ķīnas un Indijas.

·   40% no Eiropas tirgū pārdotajām gatavajām zālēm ir no Ķīnas un Indijas. Ķīna un Indija ražo 60% pasaules paracetamola, 90% penicilīna un 50% ibuprofēna.

Ko ierosina Eiropas Parlaments?

ENVI pieņemtajā ziņojumā ir noteiktas trīs prioritārās rīcības jomas:

·         ES “veselības neatkarības” atjaunošana, zāļu un aprīkojuma piegāžu nodrošināšana.

·         Uzlabota koordinācija ES līmenī, papildinot valstu veiktos pasākumus, lai nodrošinātu izmaksu ziņā pieejamus un kvalitatīvus veselības aprūpes pakalpojumus.

·         Ciešāka sadarbība starp ES valstīm.

EP deputāti atzinīgi vērtē jauno ES veselības programmu “EU4Health”, kuras mērķis ir padarīt zāles un medicīnisko aprīkojumu pieejamākus, un aicina aktīvāk rīkoties Eiropas līmenī, lai novērstu trūkumus, izstrādāt inovatīvas un koordinētas veselības stratēģijas, tostarp turpināt izmantot kopīgu ES zāļu iepirkumu.

Ziņojumā aicināts veikt sekojošus pasākumus:

·         Identificēt potenciālās vietas farmaceitiskai ražošanai ES, galvenokārt attiecībā uz tā sauktajām pirmās nepieciešamības un stratēģiskajām zālēm.

·         Ieviest fiskālus un finansiālus stimulus, lai mudinātu rūpniecības nozari ražot Eiropā.

·         Izveidot ES stratēģisko rezervi veselības aizsardzībai svarīgām un stratēģiskas nozīmes zālēm, kas darbotos kā “ārkārtas Eiropas aptieka”, samazinot nepietiekama daudzuma risku.

·         Stiprināt labas prakses apmaiņu krājumu pārvaldības jautājumos, nodrošināt pārredzamību un taisnīgu sadali.

·         Izmantot inovatīvus digitālos rīkus, lai apmainītos ar informāciju par iespējamo zāļu trūkumu.

·         Atvieglot zāļu apriti starp ES dalībvalstīm.

·         Atbalstīt investīcijas pētniecībā.

Eiropas Parlaments jau 2017. gadā pieņemtajā rezolūcijā aicināja nodrošināt pētniecības un izstrādes izmaksu lielāku pārredzamību, arī publiskā sektora finansētas pētniecības un zāļu tirdzniecības daļai, lai uzlabotu zāļu pieejamību.

Eiropas Komisija aprīlī nāca klajā ar vadlīnijām, lai novērst zāļu trūkumu, ko izraisīja koronavīrusa uzliesmojums. Tā aicināja dalībvalstis atcelt eksporta aizliegumus un izvairīties no krājumu veidošanas; palielināt un reorganizēt ražošanu; nodrošināt optimālu izmantošanu slimnīcās, pārdalot krājumus; apsvērt alternatīvas zāles; un optimizēt tirdzniecību aptiekās.

ES stratēģija farmācijas jomā

Ziņojumā EP deputāti aicina Eiropas Komisiju nākamajā ES farmācijas stratēģijā pievērsties jautājumam par zāļu pietiekamību un pieejamību, kā arī nākt klajā ar pasākumiem, lai samazinātu atkarību no importa. Paredzēts, ka Komisija jaunajā stratēģijā ierosinās pasākumus, lai palīdzētu uzlabot un paātrināt piekļuvi drošām un cenas ziņā pieejamām zālēm, atbalstītu inovācijas ES farmācijas nozarē, novērstu tirgus nepilnības (piemēram, jauno antibakteriālo līdzekļu izstrāde) un samazinātu tiešo atkarību no trešo valstu izejvielām.

Avots: https://www.europarl.europa.eu/