Eiropas Parlamenta darbs 2020. gada pirmajā pusē: Covid-19, ieguldījumi atveseļošanas procesā, klimats

Pēdējo mēnešu lielākā problēma bija Covid-19 pandēmijas uzliesmojums un tās seku apkarošana. ES sniedza saskaņotu atbildi uz krīzi, īstenojot ārkārtas pasākumus tūlītējai seku novēršanai un ilgtermiņa atbalsta nodrošināšanai ekonomikas atlabšanai.

Ārkārtas pasākumi cīņā pret Covid-19

Eiropas Parlaments 2020. gada marta beigās apstiprināja sākotnējos pasākumus krīzes ietekmes mazināšanai. Pirmajās nedēļās galvenā uzmanība tika pievērsta tam, lai palēninātu vīrusa izplatīšanos, nodrošinātu ES valstīm nepieciešamās medicīnas iekārtas un aizsarglīdzekļus, veicinātu pētniecību, stiprinātu Eiropas solidaritāti, atbalstītu ekonomiku, aizsargātu darbvietas un palīdzētu atgriezties mājās desmitiem tūkstošu eiropiešu, kas bija nonākuši grūtībās visā pasaulē. Pasākumiem atvēlēja simtiem miljardu eiro.

ES līdzekļi vakcīnas izstrādei un pētniecībai

Eiropas Parlaments atbalstīja darbu pie vakcīnas izstrādes un efektīvu ārstēšanas sistēmu ieviešanas. Eiropas Komisija operatīvi piešķīra 48,25 miljonus eiro 18 pētniecības projektiem, kuros piedalījās 151 pētniecības grupa no visas ES, kā arī novirzīja papildu finansējumu simtiem miljonu eiro apmērā ārstēšanas un diagnostikas metožu izstrādei. EP deputāti uzsvēra, ka ir jānodrošina plaša piekļuve zālēm par pieņemamu cenu.

Eiropas Parlamenta darbs attālinātā režīmā

Pandēmijas apstākļos ieviestie ierobežošanas pasākumi ietekmēja arī EP deputātu darbu, kuri bija spiesti ierobežot fiziskas tikšanās un strādāt attālināti. EP deputāti turpināja pildīt savas pamatfunkcijas – pieņemt tiesību aktus, apstiprināt ES budžetu, pārraudzīt Komisijas darbu, kā arī varēja apstiprināt steidzamus ES pasākumus pandēmijas apkarošanai. Pirmo reizi Eiropas Parlaments izmantoja attālinātās balsošanas procedūru, kas ļauj EP deputātiem balsot pa e-pastu, fiziski neatrodoties plenārsēdē. Eiropas dienas svinības, kurās šogad atzīmēja 70 gadus kopš Robēra Šūmaņa deklarācijas pieņemšanas, kad tika likti pamati mūsdienu Eiropas Savienībai, lielākoties notika tiešsaistē.

Atveseļošanas fonds un ES daudzgadu budžets

Eiropas Parlaments mudināja ES valstis atbalstīt drosmīgu atveseļošanas pasākumu kopumu, lai palīdzētu ES atgūties pēc pandēmijas radītās krīzes, un atzinīgi vērtēja Komisijas maijā ierosināto priekšlikumu par 750 miljardu eiro vērto atveseļošanas plānu un 1,1 triljonu eiro ES budžetu 2021.–2027. gadam. Piedaloties sarunās par ES daudzgadu budžetu, Eiropas Parlaments uzsvēra nepieciešamību rīkoties pilsoņu interesēs un attaisnot iedzīvotāju cerības.

Ekonomikas atjaunošana ilgtspējīgai nākotnei

EP deputāti uzsver, ka Eiropas zaļajam kursam jābūt atveseļošanas pasākumu kopuma pamatā, uzskatot, ka atveseļošanas plāns ir iespēja ieguldīt videi draudzīgā, digitālajam laikmetam sagatavotā un noturīgā Eiropā. EP deputāti uzsver nepieciešamību ES līdz 2050. gadam kļūt par klimatneitrālu kontinentu. 2020. gada janvārī Parlaments atzinīgi novērtēja Komisijas priekšlikumu par Eiropas zaļo kursu, bet aicināja izvirzīt augstākus ES mērķus emisiju mazināšanai līdz 2030. gadam salīdzinājumā ar pašlaik paredzēto, kā to ierosināja Komisija (par 55% līdz 2030. gadam).

Parlaments iestājas par juridiski saistošiem mērķiem bioloģiskās daudzveidības aizsardzības jomā Eiropā un par taisnīgu, veselīgu un videi nekaitīgu pārtikas ražošanu.

Droša ceļošana un brīva pārvietošanās

Robežu slēgšana tika ieviesta, lai palēninātu Covid-19 izplatīšanos un apturētu pārvietošanās brīvību Eiropā attiecībā uz nebūtiskiem braucieniem. Parlaments uzsvēra nepieciešamību saskaņot darbības ES līmenī, lai pēc iespējas ātrāk atjaunotu Šengenas zonas darbību, un uzsvēra, ka pasākumi nedrīkst diskriminēt nevienu eiropiešu valstspiederības dēļ.

Covid-19 apstākļos ieviestie ceļošanas ierobežojumi ir smagi skaruši Eiropas tūrisma nozari, un EP deputāti vēlas nodrošināt atbalstu šim nozīmīgajam ekonomikas sektoram, maksimāli mazinot pandēmijas radīto ietekmi. ES ir ieviesusi pasākumus, lai padarītu ceļošanu pēc iespējas drošāku un garantētu patērētāju tiesības.

Brexit

Janvāra beigās Eiropas Parlaments apstiprināja Apvienotās Karalistes izstāšanās līgumu, ar ko faktiski iestājās “Brexit”, un atvadījās no 73 Apvienotās Karalistes EP deputātiem. Šobrīd notiek sarunas par Apvienotās Karalistes un ES turpmāko sadarbības modeli.

ES un Vjetnamas tirdzniecības nolīgums

Eiropas Parlaments 2020. gada februārī apstiprināja ES un Vjetnamas brīvās tirdzniecības nolīgumu, kas desmit gadu laikā atcels praktiski visus muitas nodokļus starp ES un Vjetnamu. Nolīgums uzliek Vjetnamai pienākumus aizsargāt vidi, ievērot darba tiesības un cilvēktiesības, kas palīdzēs noteikt mūsdienu standartus reģionā.

Vēršanās pret dezinformācijas un viltus ziņu izplatīšanu

 Pandēmijas laikā sabiedriskajā telpā tika uzsvērts, ka viltus ziņas par Covid-19 ir tikpat bīstamas kā vīruss. EP deputāti atbalsta ES pasākumus dezinformācijas apkarošanai, vienlaikus nodrošinot vārda brīvības aizsardzību. 2020. gada jūnijā Parlaments izveidoja īpašu komiteju attiecībā uz ārvalstu iejaukšanos visos demokrātiskajos procesos Eiropas Savienībā, tostarp dezinformācijas izplatīšanu.

 

Avots: https://www.europarl.europa.eu/