Debatēs ar Padomes un Komisijas priekšsēdētjiem Šarlu Mišelu un Urzulu fon der Leienu daudzi EP deputāti apzīmēja nesenajā Eiropadomes sanāksmē panākto vienošanos par atveseļošanas fondu kā “vēsturisku”, jo pirmo reizi dalībvalstis ir vienojušās par kopīgu 750 miljardus eiro lielu parādu. Tomēr, lielākā daļa uzsvēra, ka “nepriecājas” par daudzgadu budžeta (daudzgadu finanšu shēma, DFS) samazin
Eiropas Tautas partijas grupas vadītājs Manfreds Vēbers (Vācija) norādīja, ka Parlaments nav gatavs atbalstīt Padomes vienošanos par daudzgadu budžetu. Savukārt Sociālistu un demokrātu grupas vadītāja Irače Garsija sacīja, ka nepieņem budžeta samazināšanu “laikā, kad mums jāstiprina mūsu stratēģiskā autonomija un jāsamazina atšķirības starp dalībvalstīm”.
Daudzi uzsvēra, ka nav atbildēts uz jautājumu, kā tiks atmaksāts jaunais parāds. Deputāti uzstāja, ka parāda slogu nedrīkst uzkraut iedzīvotājiem, un tā atmaksai ir jānodrošina spēcīga jaunu pašu resursu sistēma, kas ietvertu arī digitālo nodokli vai oglekļa nodevu. Turklāt daudzi uzsvēra, ka “ES nav bankomāts dalībvalstu budžetiem”, nosodot tā dēvētā taupīgā četrinieka valstis par to, ka tās nevēlas pienācīgi atlīdzināt par vienotā tirgus sniegtajiem ieguvumiem. Viņi arī prasīja neizmaksāt ES līdzekļus “pseidodemokrātiskām” valdībām, kas neievēro tiesiskuma principus un ES vērtības.
Citi skeptiski vērtēja ideju, ka jauni pašu resursi varētu radīt pietiekamus ienākumus visas parāda summas atmaksai, un brīdināja, ka krīzi nevajadzētu izmantot kā ieganstu ciešākai ES integrācijai. Tomēr lielākā daļa uzsvēra, ka Parlaments ir gatavs strauji sākt sarunas, lai veiktu nepieciešamos uzlabojumus Padomes nostājā.