Dzīvnieku labturība un aizsardzība: ES tiesību aktu skaidrojums

ES ir vieni no augstākajiem dzīvnieku labturības standartiem pasaulē. Kā tiesību akti aizsargā lauksaimniecības dzīvniekus un laboratorijas dzīvniekus, savvaļas un mājas dzīvniekus?

Eiropas Savienība atbalsta dzīvnieku tiesības jau vairāk nekā 40 gadus un ir plaši atzīta par pasaules līderi ar vieniem no pasaules augstākajiem dzīvnieku labturības standartiem. ES noteikumi pozitīvi ietekmē arī trešo valstu tiesību aktus. Tie galvenokārt attiecas uz lauksaimniecības dzīvniekiem (saimniecībā, transportēšanas un kaušanas laikā), kā arī uz savvaļas dzīvniekiem, laboratorijas dzīvniekiem un lolojumdzīvniekiem.

 [...] Kopiena un dalībvalstis velta pienācīgu uzmanību dzīvnieku kā jutīgu būtņu labturības prasībām [...]. 

Lisabonas līgums, Pirmā daļa, II sadaļas 13. pants

Lauksaimniecības dzīvnieku labturība

Pirmie ES noteikumi par lauksaimniecības dzīvnieku aizsardzību tika pieņemti septiņdesmitajos gados. Ar 1998. gada direktīvu par lauksaimniecības dzīvnieku aizsardzību tika noteikti vispārīgi standarti visu to dzīvnieku aizsardzībai, kurus tur pārtikas, vilnas, ādas, kažokādu ražošanai vai citiem lauksaimniecības mērķiem, tostarp zivju, rāpuļu un abinieku aizsardzībai, un tās pamatā ir 1978. gada Eiropas Konvencija par lauksaimniecībā izmantojamo dzīvnieku aizsardzību.

ES noteikumu par dzīvnieku aizsardzību pamatā ir tā sauktās “piecas brīvības”:

·   Brīvība no slāpēm, izsalkuma un nepietiekama uztura;

·   Brīvība no diskomforta apkārtējās vides dēļ;

·   Brīvība no sāpēm, savainojumiem un slimībām;

·   Brīvība izpaust savai sugai raksturīgo uzvedību;

·   Brīvība no bailēm un nervozitātes.

2004. gadā tika apstiprināti ES noteikumi par dzīvnieku aizsardzību un labturību pārvadāšanas laikā. Tomēr 2019. gada 14. februārī pieņemtajā rezolūcijā Eiropas Parlaments aicināja pastiprināt esošo noteikumu izpildi, nodrošināt stingrāku kontroli, sankciju piemērošanu un samazināt pārvadāšanas laiku.

EP deputāti 2020. gada 19. jūnijā izveidoja izmeklēšanas komiteju, kuras uzdevums ir izmeklēt iespējamos pārkāpumus un administratīvās kļūmes ES tiesību aktu piemērošanā attiecībā uz dzīvnieku labturību pārvadāšanas laikā ES teritorijā un ārpus tās.

Citos ES noteikumos ir noteikti labturības standarti attiecībā uz lauksaimniecības dzīvniekiem apdullināšanas un kaušanas laikā, kā arī obligātie standarti attiecībā uz īpašu kategoriju dzīvnieku audzēšanas apstākļiem, piemēram, teļu, cūku un dējējvistu.

EP deputāti 2018. gada oktobrī pieņēma jaunu regulu par veterinārajām zālēm ar mērķi ierobežot antibiotiku lietošanu lauksaimniecībā, lai kompensētu sliktos dzīvnieku turēšanas apstākļus vai veicinātu dzīvnieku ātrāku attīstību un augšanu.

Atbilstoši jaunajai stratēģijai “No lauka līdz galdam”, kuras mērķis ir izveidot ilgtspējīgu ES pārtikas sistēmu un lauksaimniecību, Eiropas Komisija pašlaik izvērtē visus ES tiesību aktus par lauksaimniecības dzīvnieku labturību.

Savvaļas dzīvnieku aizsardzība

Putnu direktīva attiecas uz 500 savvaļas putnu sugu aizsardzību, kas sastopamas Eiropas teritorijā, savukārt Direktīvas par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību mērķis ir nodrošināt retu, apdraudētu vai endēmisku dzīvnieku sugu un raksturīgo dzīvotņu veidu saglabāšanu.

Eiropas Komisija 2018. gadā nāca klājā ar “ES Apputeksnētāju iniciatīvu”, lai apturētu savvaļas kukaiņu apputeksnētāju, jo īpaši bišu, skaita samazināšanos. Tomēr Eiropas Parlaments vēlas turpmāku pesticīdu lietošanas samazināšanu un prasa vairāk līdzekļu novirzīt pētniecībai.

Eiropas Parlaments 2018. gada janvārī pieņemtajā ziņojumā norādīja, ka ir jāveic pasākumu kopumus, lai labāk aizsargātu vietējās un reģionālās bišu šķirnes.

Vaļi un delfīni ir aizsargāti no sagūstīšanas un nonāvēšanas ES ūdeņos. Turklāt ES vienmēr ir aizstāvējusi vaļu komerciālo medību moratorija pilnīgu īstenošanu, kas ir spēkā kopš 1986. gada.

ES regula aizliedz tirdzniecību ar izstrādājumiem, kas iegūti no roņiem.

ES noteikumi par izmantotiem slazdu izlikšanas paņēmieniem aizliedz izmantot “kāju lamatas” savvaļas dzīvnieku ķeršanai. ES nosaka humānās normas medībām ar lamatām.

ES īsteno Konvenciju par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām (CITES) un pastiprina Konvencijā noteikto principu piemērošanu ar Savvaļas dzīvnieku un augu sugu tirdzniecības noteikumu starpniecību, nodrošinot, ka tirdzniecība ar savvaļas dzīvnieku un augu produktiem neapdraud kādu savvaļas sugu.

Eiropas Komisija 2020. gada maijā nāca klajā ar vērienīgu ES bioloģiskās daudzveidības stratēģiju laika posmam līdz 2030. gadam, kas ir daļa no Eiropas zaļā kursa priekšlikumu kopuma.

Zooloģiskais dārzs

ES noteikumi par savvaļas dzīvnieku turēšanu zooloģiskajos dārzos aicina stiprināt zoodārzu nozīmi bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā un noteikt standartus aizsardzības pasākumiem, tostarp dzīvnieku pienācīgu izmitināšanu.

Zinātniskiem mērķiem izmantojamo dzīvnieku aizsardzība

ES ir izveidojusi tiesisko regulējumu, kas reglamentē pētījumus ar dzīvniekiem jaunu zāļu izstrādei, fizioloģiskajiem pētījumiem, pārtikas piedevu vai ķīmisko vielu testēšanai. Noteikumu pamatā ir “trīs R” (Replacement, Reduction, Refinement — aizstāšana, samazināšana, pilnveide) princips:

·         aizstāšana (alternatīvu metožu izmantošanas veicināšana);

·         samazināšana (izvēloties izmantot mazāk dzīvnieku vienam un tam pašam mērķim);

·         pilnveide (pasākumi sāpju un ciešanu mazināšanai).

Dzīvnieku izmantošana kosmētikas testēšanai un šādu kosmētikas līdzekļu ražošana un tirdzniecība Eiropas Savienībā ir aizliegta. Eiropas Parlaments 2018. gadā pieņemtajā rezolūcijā aicināja noteikt vispārēju aizliegumu veikt izmēģinājumus ar dzīvniekiem kosmētikas līdzekļu ražošanā.

Avots : © Eiropas Savienība, 2020 - EP