Koronavīruss: ES pastiprināti vēršas pret dezinformāciju

Eiropas Parlaments 18. jūnijā ar Horvātijas prezidentūras pārstāvi Nikolinu Brnjac, ES augsto pārstāvi ārlietu un drošības politikas jautājumos Žozepu Borelu un Eiropas Komisijas priekšsēdētājas vietnieci Veru Jourovu apsprieda ar Covid-19 saistītās dezinformācijas problemātiku, pasākumus tās apkarošanai un to iespējamo ietekmi uz vārda brīvību.

Debašu laikā deputāti apsprieda dezinformācijas negatīvo ietekmi un norādīja uz nepieciešamību pastiprināt pretpasākumus, vienlaikus norādot uz riskiem, ka valdības pandēmiju varētu izmantot kā attaisnojumu pamattiesību un vārda brīvības ierobežošanai.

Komisāre Jourova, kas ir atbildīga par vērtību un pārredzamības jautājumiem, atzinīgi novērtēja tiešsaistes platformu veiktos pasākumus cīņa pret dezinformāciju krīzes laikā, taču norādīja, ka ir iespējami uzlabojumi. Eiropas Komisija aicināja platformas iesniegt ikmēneša ziņojumus par savu politiku un darbībām, vēršoties pret Covid-19 dezinformāciju.

Runājot par to, cik svarīgi ir palielināt sabiedrības noturību, eirokomisāre sacīja: “Melošana nav nedz jauna, nedz biedējoša pati par sevi. Mani satrauc tas, ka mēs pārāk viegli šiem meliem ticam.”

EP deputāti pauda plašu atbalstu tam, ko Eiropas Komisija ir paveikusi, lai apkarotu dezinformāciju, taču uzsvēra, ka ES ir nepieciešams pastiprināt regulējumu. Atsevišķi EP deputāti pauda bažas par faktu pārbaudītāju uzraudzību un to iespējamo ietekmi uz vārda brīvību.

18. jūnija balsojumā Eiropas Parlaments izveidoja īpašu komiteju, kas vērtēs ārvalstu iejaukšanos visos ES demokrātiskajos procesos, tostarp dezinformāciju.

ES 1. jūnijā izveidoja Eiropas digitālo plašsaziņas līdzekļu novērošanas centru (European Digital Media Observatory), lai nodrošinātu centru faktu pārbaudītājiem, akadēmisko aprindu pārstāvjiem un attiecīgajiem nozares ekspertiem, lai sadarbotos ar plašsaziņas līdzekļiem nolūkā apkarot dezinformāciju. Eiropas Komisija līdz 2020. gada beigām plāno izsludināt 9 miljonu eiro vērtu uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus, lai izveidotu reģionālus plašsaziņas līdzekļu pētniecības centrus.

Aicinām iepazīties ar pasākumu hronoloģisku pārskatu, lai uzzinātu par ES paveikto cīņā ar Covid-19.

Eiropadome 2020. gada martā apņēmās vērsties pret dezinformāciju ar pārredzamu, savlaicīgu un uz faktiem balstītu komunikāciju. Eiropas Komisija 10. jūnijā nāca klajā ar pasākumiem, lai cīnītos pret “infodēmiju”, pamatojoties uz faktiem. Iniciatīva balstās uz sekojošām darbībām:

• Saprast – nošķirt nelegālu saturu no satura, kas ir kaitējošs, bet nav nelegāls, un dezinformāciju, kas ir apzināta, no maldināšanas, kas var būt netīša.
• Komunicēt – ES turpinās aktīvi vērsties pret dezinformāciju.
• Sadarboties – tiks turpināta un uzlabota sadarbība starp ES iestādēm, dalībvalstīm, un tiks pastiprināts atbalsts pilsoniskās sabiedrības rīcībspēkiem cīņā pret dezinformāciju.
• Veicināt lielāku caurredzamību – tiešsaistes platformām ir jāsniedz ikmēneša ziņojumi, kuros iekļauti dati par to darbībām ar koronavīrusu saistītas dezinformācijas un reklāmas ierobežošanai, un ir jāpastiprina sadarbība ar faktu pārbaudītājiem visās ES dalībvalstīs.
• Garantēt vārda brīvību – Eiropas Komisija turpinās pārraudzīt, kā koronavīrusa kontekstā veiktie dalībvalstu ārkārtas pasākumi ietekmē ES tiesības un vērtības.
• Veicināt izpratni un informētību – palielināt sabiedrības noturību pret dezinformāciju, saglabājot piekļuvi informācijai un vārda brīvību, veicinot iedzīvotāju kritisko domāšanu un digitālās prasmes.
• Avots: https://www.europarl.europa.eu/