Zināšanas par ES atbalstu mazinās sociālo atstumtību un nabadzību Latvijā

Iesaistoties mūžizglītības programmā un attīstot jaunas prasmes, var pārvarēt atstumtību sabiedrībā un iekarot vietu darba tirgū, uzsver Eiropas Komisija (EK). Tieši informācijas pieejamība par šīm un citām iespējām būtiska, lai krīzes visvairāk skartajiem "dotu rokās makšķeri", uzskata EK pārstāvniecības vadītāja Iveta Šulca. Tāpēc EK piešķīrusi finansējumu Eiropas gada cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību pasākumiem. 

Eiropas gada cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību atklāšanas pasākumā vakar EK pārstāvniecības Latvijā vadītāja Iveta Šulca uzsvēra, ka "valsts loma savu iedzīvotāju sociālajā aizsardzībā nav mazāk svarīga par brīvas konkurences nodrošināšanu uzņēmējiem." .

"Cilvēki bieži domā, ka vienīgais veids kā palīdzēt ir nauda, bet nedrīkst par zemu novērtēt informācijas nozīmi nabadzības izskaušanā. Patlaban tieši Eiropas Sociālais fonds jeb neatmaksājama finanšu palīdzība no ES ir galvenais avots un būtisks atspaids cilvēkiem Latvijā. Svarīgi, ka cilvēki, kuri var zaudēt darbu vai jau to zaudējuši, uzzina par šīm programmām," atgādina Iveta Šulca. Visa gada garumā gan Eiropas Komisijas pārstāvniecība, gan Labklājības ministrija sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām un labas gribas vēstniekiem aktīvi sniegs informāciju.

Izglītības un informētības nozīmes skaidrošana ir arī Labas gribas vēstnieku pienākums, un šo misiju uzņēmušies uzņēmējs Normunds Skauģis, žurnāliste Daina Jāņkalne, Latvijas Sarkanā Krusta ģenerālsekretārs Valdis Nagobads, mūziķis Rihards Bērziņš, sportists Aigars Apinis, zinātniece Pārsla Eglīte, ārsts Hosams Abu Meri, kā arī organizācijas "Sustento" vadītāja Gunta Anča un uzņēmēja Vija Ancāne.

Eiropas Komisija uzsver, ka tikai uzlabojot cilvēku prasmes, ātrāk spēsim izkļūt no krīzes. Izglītība un apmācība jāsaista ar darbu, lai cilvēkiem jaunās prasmes būtu piemērotas mainīgajām darba tirgus vajadzībām, uzsver Iveta Šulca.

Arī šodien Eiropas Komisija, nākot klajā ar neatkarīgu speciālistu ziņojumu, sniedz skaidru signālu dalībvalstīm, ka nekavējoties jārīkojas, lai novērstu prasmju trūkumu Eiropā un dotu Eiropas iedzīvotājiem lielākas iespējas turpmāk gūt panākumus darba tirgū. Ziņojumā “Jaunas prasmes jaunām darbavietām: tūlītēja rīcība” uzsvērta vajadzība stimulēt cilvēkus uzlabot savas prasmes un ciešāk saistīt izglītību, apmācību ar darbu.

Eiropas Komisija ir piedāvājusi Latvijā finansēt Baltijas mēroga pasākumu. Tā varētu būt liela mēroga konference par sociālo palīdzību un darbu, kuras laikā tiktu izvietoti stendi un plakāti, kā arī tiktu rīkoti ielu pasākumi, informējot par dažādiem pieejamiem pasākumiem nabadzības un sociālās atstumtības izskaušanai.

Ivars Bušmanis,
Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā
preses sekretārs

Papildus informācija

2010. gads ir noteikts par Eiropas gadu cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību. Palīdzības iespēju apzināšana un plaša informācija par valsts, pašvaldību un Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām var palīdzēt mazināt nabadzību, tāda bija Eiropas gada cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību atklāšanas Latvijā preses konferences dalībnieku galvenā atziņa.

Jau ziņots, ka Eiropas gada cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību laikā tiks izveidota īpaša "resursu karte", kas sniegs informāciju par iespējām saņemt palīdzību un atbalstu grūtībās nonākušajiem gan galvaspilsētā, gan reģionos. Šī karte tiks izveidota šī gada laikā, taču darbosies arī nākotnē un būs palīgs ikvienam, lai uzzinātu, kur saņemt sociālo palīdzību, kur izsniedz apģērbu, kur var paēst, kādas ir iespējas papildināt izglītību un iegūt kvalifikāciju. Resursu karte ir Eiropas gada centrālā aktivitāte, kuru kopīgiem spēkiem īsteno Labklājības ministrija un nevalstiskais sektors. Kartes izstrādi un uzturēšanu finansē no Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā budžeta.

Tāpat ar ES atbalstu Latvijas institūcijas piedāvā iespējas visa vecuma iedzīvotājiem – bezdarbniekiem apgūt jaunas iemaņas, gan celt kvalifikāciju, izmantojot arī dažādas ES mūžizglītības programmas. Piemēram, Grudtvig programma var palīdzēt cilvēkiem pusmūžā, kas izglītību pametuši bez pamatkvalifikācijas, iegūt jaunas prasmes.

Eiropas Savienībai ir pārtikas palīdzības programma vistrūcīgākajiem iedzīvotājiem – ne līdz visiem, kam pienāktos bezmaksas pārtikas pakas, tās Latvijā spēts nogādāt. Eiropas Sociālais fonds (ESF), kas ir neatmaksājama finanšu palīdzība dalībvalstij Latvijai, finansē visus nopietnākos aktīvos darba tirgus pasākumus. Piemēram, jauniešiem bezdarbniekiem un  tiem, kuri vēlas kļūt par pašnodarbinātajiem. ESF finansē bezdarbnieku nodarbināšanu, maksājot 100 latu stipendijas, darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanu un pārkvalifikāciju. Vēl joprojām Latvijā neizmantotas Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda  piedāvātās iespējās krīzē nonākušajiem darbiniekiem.