Komisija gatavojas pilnībā pārskatīt ES gaisa kvalitātes politiku, lai nospraustu ilgtermiņa mērķus laikam pēc 2020. gada. Tālab Eiropas Komisija sāk sabiedrisko apspriešanu par pašreizējo politiku šajā jomā. Nākamajās 12 nedēļās Komisija uzklausīs viedokļus par pašreizējā tiesiskā regulējuma stiprajām pusēm un vājajām vietām un par to, kā sokas ar regulējuma īstenošanu. Šī apspriešana internetā ir daļa no plašākām debatēm, uz kurām balstīsies politikas pārskatīšana, kas notiks ne vēlāk kā 2013. gadā.
Vides komisārs Janess Potočniks sacīja: „Ja paraugāmies, kā Eiropai veicies ar gaisa kvalitātes uzlabošanu, ir pamats lepoties ar paveikto. Tomēr lielais gaisa piesārņojums ar cietajām daļiņām ir bijis par cēloni vairāk nekā 500 000 cilvēku priekšlaicīgai nāvei. Tas nozīmē, ka darāmā vēl ir daudz. Mums bez kavēšanās ir jāsāk diskutēt par jauniem gaisa kvalitātes mērķiem.”
Sabiedriskā apspriešana ir iespēja visiem interesentiem paust viedokli par to, kā vislabāk īstenot ES gaisa kvalitātes tiesību aktus. Apspriešanu veido divas daļas: īsa anketa plašākai sabiedrībai un garāka anketa, kas domāta speciālistiem un praktiķiem no valstu pārvaldes iestādēm, reģionālām un vietējām iestādēm, pētniekiem, uzņēmumiem, ieinteresētajām personām, veselības un vides aizstāvjiem un citām grupām, kas iesaistītas ES gaisa kvalitātes tiesību aktu īstenošanā.
Turpmākie pasākumi
Šis ir sākums plašam apspriešanas procesam, par ko Komisija paziņoja 2011. gada janvārī (sk. MEMO/11/31). Komisija turpinās sagatavošanas darbus un organizēs vēl vienu sabiedriskās apspriešanas kārtu, pirms tā ne vēlāk kā 2013. gadā nāks klajā ar idejām par ES turpmāko gaisa kvalitātes politiku.
Pamatinformācija
ES gaisa kvalitātes politika iedibināta jau pirms krietna laika un ir viena no sekmīgākajam rīcībpolitikām. Eiropas Vides aģentūras (EVA) Ziņojumā par vides stāvokli norādīts, ka visu attiecīgo gaisa piesārņotāju emisijas pēdējo 20 gadu laikā ir samazinājušās. Atsevišķu piesārņotāju emisijas ir ievērojami gājušas mazumā, piemēram, svina emisijas ir samazinājušās par aptuveni 90 %. Te liela nozīme bija ES tiesību aktiem par rūpnieciskajām emisijām, transportlīdzekļu emisijām un degvielas kvalitāti.
Tomēr ES gaisa kvalitāte vēl aizvien atpaliek no mērķiem Sestajā vides rīcības programmā, kur ES apņēmās “sasniegt tādu gaisa kvalitāti, kas nerada negatīvas sekas un riskus cilvēku veselībai un videi."
2008. gadā 45 % ES iedzīvotāju joprojām mita vietās, kur tiek pārsniegtas cieto daļiņu (PM10) robežvērtības, 49 % — vietās, kur pārsniegta ikgadējā NO2 robežvērtība, un 46 % — vietās, kur tiek pārsniegta O3 mērķvērtība. Turklāt 20–30 % pilsētu iedzīvotāju sastopas ar situāciju, kad ir pārsniegta kāda piesārņotāja atļautā koncentrācija gaisā.
Jaunākajā Eirobarometra aptaujā "Eiropas iedzīvotāju attieksme pret vidi" (365) atklājās, ka 36 % iedzīvotāju uzskata, ka gaisa piesārņojums ir viena no piecām vides problēmām, kas raisa vislielākās bažas, savukārt 40 % sacīja, ka, runājot par vides problēmām, uzreiz nāk prātā piesārņojums pilsētās.
Papildinformācija
Lai piedalītos apspriešanā, aizpildiet anketu.
http://ec.europa.eu/environment/consultations_en.htm
Sīkāka informācija par ES gaisa kvalitātes politiku un tās pārskatīšanu
http://ec.europa.eu/environment/air/index_en.htm
http://ec.europa.eu/environment/air/review_air_policy.htm
Kontaktinformācija: Joe Hennon ( Monica Westeren ( |