Eiropas Komisijas priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas uzruna par stāvokli Eiropas Savienībā: Latvijas EP deputātu komentāri

Eiropas Parlamenta (EP) birojs Latvijā apkopojis no Latvijas ievēlēto deputātu viedokli par Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas uzrunu par stāvokli Eiropas Savienībā.

 EK vadītāja trešdien ikgadējā uzrunā Eiropas Parlamenta deputātiem izklāstīja savā pirmajā darba gadā paveikto un iezīmēja nākotnes plānus. Uzrunai sekoja debates ar deputātiem.

Andris Ameriks (Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa/Gods kalpot Rīgai), Transporta un tūrisma komitejas priekšsēdētāja vietnieks, Lūgumrakstu komitejas loceklis, aizstājējs Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejā:

Neskatoties uz ļoti sarežģīto ekonomisko, sociālo, veselības un tiesisko stāvokli Eiropā, EK priekšsēdētajas runā netrūka nopietnu ambīciju un jaunu politikas vadlīniju.

Pirmkārt, beidzot tika pateikts, ka visā Eiropā ir nepieciešami vienoti kritēji minimālajai algai. Tas ir ļoti nopietns pavērsiens sociālās politikas un iedzīvotāju ekonomiskās nevienlīdzības mazināšanai. Manis pārstāvētā EP sociāldemokrātu grupa par nepieciešamību to ieviest runā jau kopš šī sasaukuma sākuma.

Otrkārt, neskatoties uz dažādiem iebildumiem, Eiropas Zaļais kurss turpināsies. Vēl vairāk – Urzula fon der Laiena norādīja, ka no Eiropas Atveseļošana fonda līdzekļiem 30% tiks atvēlēti tikai vides un “zaļajiem” projektiem jeb Zaļā kursa mērķiem. Tas nozīmē, ka arī Latvijai, piesakot projektus, ir un būs ļoti rūpīgi jāpilda Eiropas Komisijas dotie mājasdarbi.

Treškārt, Eiropas Savienība sevi piesaka kā nopietnu spēlētāju digitālo tehnoloģiju izstrādē, atvēlot miljardus dažādu projektu attīstībai. Tā ir atbilde Ķīnai un ASV, kas šobrīd iegulda lielus līdzekļus digitālajās tehnoloģijās. Turklāt ir plāns veidot Eiropas pilsoņu elektronisko identitāti, kas ļaus daudz efektīvāk saņemt dažādus pakalpojumus.

Ivars Ijabs (politiskā grupa Renew Europe/Attīstībai/Par!), Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas un Īpašās komitejas attiecībā uz vēža uzveikšanu loceklis, aizstājējs Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejā un Ekonomikas un monetārajā komitejā:

EK priekšsēdētāja uzsvēra dažādas pareizas lietas. It īpaši par tiesiskumu un vērtībām. Šajos jautājumos arī mēs Rīgā esam “ar muti Briselē”, bet, ieviešot jaunā Eiropas daudzgadu budžeta fondus, būs svarīgi nepalikt “ar darbiem aizkrāsnē”. Eiropas kopīgās investīcijas nedrīkst barot koruptus autokrātus, tiesu varas pakļāvējus, naida runas oratorus un “no LGBT brīvās zonas”. Līdzīgi ir arī ar attieksmi pret “putinistiem” un “lukašismu”.  Eiropas Savienības vārdi būs graša vērti, ja tās ārpolitiskos lēmumus turpinās bloķēt atsevišķi premjeri, kuri ir īpašās attiecībās ar Kremli.

No praktiskām iniciatīvām es īpaši atbalstu  fon der Leienas apņemšanos veidot  stiprāku Eiropas veselības savienību, kurā ir nākotnes prasībām atbilstoša EU4Health programma, stiprākas Eiropas Zāļu aģentūra, Slimību kontroles centrs un Biomedicīnas pētniecības un attīstības aģentūra.

Sandra Kalniete (Eiropas Tautas partijas grupa/”Jaunā Vienotība”), Ārlietu komitejas un Īpašās komitejas attiecībā uz ārvalstu iejaukšanos visos demokrātiskajos procesos Eiropas Savienībā, tostarp dezinformāciju locekle, aizstājēja Starptautiskās tirdzniecības komitejā un Drošības un aizsardzības apakškomitejā:

EK priekšsēdētājas uzruna bija ļoti detalizēta, atbilstoša sarežģītajam laikam, ko pasaule piedzīvo. Viņa izklāstīja plašu rīcības programmu, kas radīs stimulu ES nākotnes uzrāvienam. Lai atrisinātu laikmeta lielākos izaicinājumus - vai tie būtu saistīti ar klimata pārmaiņu novēršanu, digitālo revolūciju, migrācijas kontroli vai ar sistēmisko sacensību ar Ķīnu un Krieviju - , nepieciešams apvienot mūsu intelektuālos, finanšu un cilvēku resursus.

Fon der Leiena aicināja dalībvalstis veidot kopīgu ES veselības aizsardzības mehānismu, kas ļautu vienoti un ātri vērsties pret pandēmijas draudiem to sākuma stadijā, un uzsvēra, ka ES jāstiprina dalībvalstu veselības sistēmas. Latvijai īpaši svarīga ir skaidrā nostāja tuvējo kaimiņu politikā. Viņa uzsvēra ES atbalstu Baltkrievijai un brīdināja Krieviju, ka baltkrievu tauta nav bandinieki uz kāda cita šaha dēļa, bet Alekseja Navaļnija noindēšanas mēģinājums iekļaujams noziedzīgajā shēmā, ko Kremlis piekopj, izrēķinoties ar saviem pretiniekiem, “un nekāds gāzes vads to nemainīs”. Tā ir norāde uz Nord Stream 2.

Dace Melbārde (Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa/ Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"), Kultūras un izglītības komitejas priekšsēdētāja vietniece, aizstājēja Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejā un Īpašajā komitejā attiecībā uz ārvalstu iejaukšanos visos demokrātiskajos procesos Eiropas Savienībā, tostarp dezinformāciju:

EK priekšsēdētāja precīzi atzina, ka cita starpā medicīnas jautājumos Covid-19 ir izgaismojis nepieciešamību pēc lielākas koordinācijas ES līmenī un ka ES ir pieejami līdzekļi vērienīgu mērķu īstenošanai, ja vien ir kopējais gribasspēks. Tomēr piesauktā vajadzība virzīties uz kvalificētā vairākuma balsošanas sistēmu ir nepareizais virziens. Apbēdinoši, ka vārds “kohēzija” netika pieminēts ne reizi, tāpat kā vajadzība izlīdzināt nevienlīdzību starp ES valstīm, kas ir priekšnoteikums ES izaugsmei.

Uzstādījums, ka par darbu jāsaņem atbilstošs atalgojums, ir pareizs, taču piesauktais ietvars minimālajām algām nelīdzēs šīs plaisas mazināt. Nevar runāt par virzīšanos prom no trausluma un neskaidrības uz revitalizētu ES, bet ne reizi nepieminēt izglītību, kas ir pamatā ilgtspējīgai attīstībai.

Atskaitot Bauhaus iniciatīvu, kultūrai priekšsēdētāja arī nepievērsās. Līdzīgi digitalizācijas dienaskārtība tika saistīta ar datiem un infrastruktūru, taču atbalsts medijiem, to modernizācija un vajadzība radīt daudzveidīgu un kvalitatīvu saturu kā pretsparu dezinformācijai netika minēts. Ir apsveicami, ka Komisijas priekšsēdētāja izteica izteiktu atbalstu Baltkrievijas demokrātijas centieniem un nosodīja notiekošo valstī. 

Nils Ušakovs (Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa/"Saskaņa" sociāldemokrātiskā partija), Budžeta komitejas loceklis, aizvietotājs Ārlietu komitejā:

EK priekšsēdētājas Urzulas von der Leienas uzrunā es vēlos atzīmēt viņas apņemšanos īstenot ideju par lielāku turpmāku integrāciju Eiropas Savienības iekšienē. Tā ir gan ideja izveidot Eiropas Veselības savienību, gan ideja par kopēju Eiropas pieeju minimālajai algai. Tālākai integrācijai ir ļoti svarīgi arī fakts, ka Eiropai būs vienots parāds. Komisijas priekšsēdētāja arī atzīmēja, ka lielākam skaitam jautājumu ir vērts apsvērt domu pāriet uz balsošanu ar kvalificētu balsu vairākumu. Tie visi ir soļi ceļā uz spēcīgākas Eiropas izveidi, bez kuras ES un Latvijai būs daudz grūtāk pārvarēt pašreizējo krīzi.

Inese Vaidere (Eiropas Tautas partijas grupa/”Jaunā Vienotība”), Ekonomikas un monetārās komitejas locekle, aizstājēja Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejā:

Urzulas fon der Leienas runa bija izteiksmīgāka nekā viņas priekštečiem, un tajā tika apskatīti visi ES svarīgākie izaicinājumi.

Vīrusa krīze Eiropai likusi saprast, ka nepieciešams vairāk sadarboties veselības jomā. Tādēļ ir pareizi, ka EK vadītāja uzstāj - jaunajai programmai "ES Veselība" nepieciešams lielāks finansējums nekā vēlas piešķirt dalībvalstis.

Eiropas zaļais kurss - ES ceļvedis turpmākajiem gadiem - ir jāuztver kā iespēja ikvienam dzīvot labāk. Priekšlikums līdz 2030. gadam sasniegt 55% CO2 emisiju samazinājumu ir ambiciozs, bet sasniedzams, jo no ekonomikas atveseļošanas fonda paredzētas ļoti vērienīgas investīcijas ne tikai ekonomiskās krīzes pārvarēšanai, gan arī videi draudzīgām reformām un inovācijām. Tas palīdzēs radīt daudz jaunu darbavietu arī Latvijā.

Būtu gan vēlējusies dzirdēt vairāk par būtiskiem vides jautājumiem - plāniem samazināt pārtikas nonākšanu atkritumos, pesticīdu lietošanas samazinājumu, kā arī bioloģiskās lauksaimniecības veicināšanu.

Gandarījumu rada EK apņemšanās gatavot priekšlikumu “Magņicka aktam” - likumam, kas ļaus ES vērsties ar sankcijām pret indivīdiem, kuri ir atbildīgi par smagiem cilvēktiesību pārkāpumiem. Jau gadiem esmu uzsvērusi tā nepieciešamību.

Roberts Zīle (Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa/ Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"), Ekonomikas un monetārās komitejas, Transporta un tūrisma komitejas un Nodokļu jautājumu apakškomitejas loceklis, aizstājējs Budžeta komitejā:

EK priekšsēdētāja šodien vēlreiz apliecināja veco ES federālistu fabulu – ja ir problēma, izveidosim aģentūru. Interesanti pamodelēt, kā gan atšķirtos ES rīcība martā, ja būtu izveidota pieteiktā ES Veselības aģentūra.  Tikmēr par to,  kā EK plāno risināt ES budžeta pašu resursu nākotnes politiku, lai finansētu ievērojamo ES Nākamās paaudzes aizņēmumu, mums informācijas nav. 

Turklāt, ja priekšsēdētāja gribēja mūs – Latviju – palielīt, tad drīzāk nevis uzlavējot par aizsargmasku piegādi kaimiņiem, kas ir pašsaprotama rīcība vismaz Baltijā atšķirībā no Rietumeiropas martā, bet gan uzteikt Baltiju, piemēram,  par krietni ātrāku sankciju piemērošanu Baltkrievijas režīmam, nekā to spēj ES.

Diemžēl viņas pēdas jaucošā atruna, ka arī  “nekādas caurules neizmainīs Krievijas soļus”, simboliski norādot uz Nord Stream 2, liek uzdot jautājumu, vai  EK acīs mūsu “savienības stāvoklis” nelīdzinās sakāvei.

Tatjana Ždanoka (Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa/ Latvijas Krievu savienība), , Lūgumrakstu komitejas priekšsēdētāja vietniece, Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas locekle, aizstājēja Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejā  un Zivsaimniecības komitejā

Pretēji Urzulas fon der Leienas teiktajam, es uzskatu, ka pandēmija ir parādījusi vienotības un savstarpējās palīdzības trūkumu ES.

To apliecināja situācija Itālijā, kura vissarežģītākajā laikā saņēma atbalstu un palīdzību no visas pārējās pasaules, nevis no Eiropas Savienības. To parādīja arī nesaskaņota un neprognozējama iekšējo robežu slēgšana, kas atstāja daudzus cilvēkus tālu no mājām bez iespējas atgriezties. Un šī problēma vēl joprojām nav galīgi atrisināta.

Nav arī īsti saprotams, kas ir domāts ar EK priekšsēdētājas uzrunā minēto jauno Šengenas nākotnes stratēģiju. Pilnībā funkcionējoša Šengenas brīvas pārvietošanās zona ir pretrunā ar neseno Komisijas ierosinājumu piešķirt vairāk brīvības dalībvalstīm atjaunot robežkontroli, tādēļ arī iestrēga sarunas starp ES likumdevējiem. Ceru, ka jaunais mēģinājums būs veiksmīgāks.