EP deputāti aicina vērsties pret Romu izcelsmes cilvēku diskrimināciju

Septembra plenārsēdē pieņemtajā rezolūcijā par romu integrācijas valsts stratēģijas īstenošanu EP deputāti prasa nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi izglītībai, nodarbinātībai, veselības aprūpei un mājokļiem, izvirzot juridiski saistošus mērķus, ieviešot uzraudzības mehānismu ES līmenī un nodrošinot atbilstīgu finansējumu. EP deputāti aicina dalībvalstis nodrošināt kompensācijas visiem piespiedu un obligātās sterilizācijas upuriem un izbeigt segregācijas praksi skolās. EP pieņemtajā ziņojumā pausts aicinājums stratēģijā ņemt vērā attiecīgās kopienas daudzveidību un nodrošināt romu izcelsmes cilvēku līdztiesīgu dalību visās sabiedriskās dzīves jomās.

Ziņojumā pausts aicinājums ieviest saistošus pasākumus EK stratēģijā, ko Eiropas Komisija plāno ierosināt 2020. gada pēdējā ceturksnī. EP deputāti aicina dalībvalstis izstrādāt romu izcelsmes cilvēku iekļaušanas valsts stratēģijas laikposmam pēc 2020. gada.

EP atbildīgais ziņotājs Romeo Franz (Zaļie/EBA, Vācija) uzsver: “[EP] ziņojums ir lieliska iespēja ES un tās dalībvalstīm ievērojami uzlabot romu iedzīvotāju stāvokli. Pirmo reizi Eiropas Parlamenta vēsturē priekšplānā tiek izvirzīts tiesību akta priekšlikums par manas tautas līdztiesību, iekļaušanu un līdzdalību, par prioritāti izvirzot cīņu pret antičigānismu, kas ir galvenais romu sociālās atstumtības cēlonis.”

Romu tauta ir lielākā Eiropas etniskā minoritāte, un ES dzīvo aptuveni 6 miljoni romu izcelsmes cilvēku. Daudzi romi dzīvo marginālos un ļoti sliktos sociālekonomiskos apstākļos, saskaras ar diskrimināciju, sociālo atstumtību un segregāciju.

Kopīgas grūtības, ar kurām viņi saskaras, ir ierobežota piekļuve kvalitatīvai izglītībai un grūtības integrēties darba tirgū, kas noved pie nabadzības un sociālās atstumtības, kvalitatīvas veselības aprūpes trūkuma un sliktiem dzīves apstākļiem.

ES Pamattiesību aģentūras (FRA) Romu un klejotāju 2019. gada apsekojums norāda, ka gandrīz puse romu un klejotāju (45%) sešās apsekotajās ES dalībvalstīs jutās diskriminēti vismaz vienā dzīves jomā, un ka gandrīz puse romu un klejotāju (44%) norāda, ka 12 mēnešu laikā pirms veiktā apsekojuma ir pieredzējuši naidu kurinošu vajāšanu. Nesen romi tika vainoti koronavīrusa izplatīšanā Austrumeiropas valstīs.

Daudziem romiem atstumtība un diskriminācija sākas agrīnā vecumā. Saskaņā ar 2019. gada ziņojumu par romu integrācijas stratēģijām 68% romu priekšlaicīgi pameta skolu. Turklāt tikai 18% romu izcelsmes jauniešu turpina mācības augstākā līmenī, 63% romu jauniešu nestrādā, nemācās un neapgūst arodu (NEET). Algotu darbu strādājošo romu izcelsmes cilvēku īpatsvars veido tikai 43%.

2019. gada dati parādīja, ka gandrīz ceturtajai daļai romu nav valsts veselības apdrošināšanas. Trešdaļai romu mājsaimniecību nav krāna ūdens, tikai nedaudz vairāk nekā pusei no tām ir iekštelpu tualete vai dušas, 78% romu dzīvo pārapdzīvotās mājsaimniecībās, un 43% romu saskaras ar diskrimināciju, mēģinot iegādāties vai īrēt mājokļus. Septembrī pieņemtajā rezolūcijā EP deputāti norādīja, kā romu izcelsmes cilvēkiem pastāv lielāks risks inficēties ar Covid-19, jo viņu piekļuve pienācīgai veselības aprūpei, dzeramajam ūdenim, sanitārijai un pārtikai ir ierobežota.

Lai veicinātu vienlīdzīgu attieksmi pret romu izcelsmes cilvēkiem un viņu sociālo un ekonomisko integrāciju Eiropas sabiedrībā, 2011. gadā tika izveidota ES programma attiecībā uz romu integrācijas valsts stratēģijām līdz 2020. gadam (NRIS). Ar Padomes 2013. gada ieteikumu par efektīviem romu integrācijas pasākumiem dalībvalstīs tika nostiprinātas valstu stratēģijas, galveno uzmanību pievēršot diskriminācijas novēršanai un nabadzības mazināšanai, 2016. gadā dalībvalstīm tika uzlikts pienākums reizi gadā iesniegt atskaites datus. Eiropas Parlaments 2017. gadā apstiprināja rezolūciju, kurā aicināja nodrošināt vienlīdzīgas tiesības romiem.

Pašreizējās NRIS stratēģijas darbība beidzas 2020. gadā. Eiropas Komisijas ziņojumā par ES romu stratēģiju īstenošanu (2019. gads) norādīts, ka, lai gan izglītības jomā pēdējo desmit gadu laikā ir panākts ievērojamākais progress (par 19% samazinot priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu), vispārējais progress bija ierobežots galvenokārt tādēļ, ka stratēģijā noteiktie mērķi nebija saistoši.

Avots:https://www.europarl.europa.eu/