EP prasa ieviest standartus tiešsaistes platformu regulēšanai

Eiropas Parlaments prasa tālredzīgus noteikumus digitālajiem pakalpojumiem — arī tiešsaistes platformām un tirdzniecības vietām — un mehānismu nelikumīga tiešsaistes satura izskaušanai.

Šodien deputāti apstiprināja divus likumdošanas iniciatīvas ziņojumus, kuros tie prasa, lai Komisija novērš nepilnības tiešsaistes vides regulējumā ar tās Digitālo pakalpojumu aktu. Komisija plāno ar to nākt klajā decembrī.

Pašlaik spēkā esošais digitālo pakalpojumu regulējums būtiski nav mainījies pēdējos 20 gadus, kad tika pieņemta e-komercijas direktīva. Ar topošo aktu Eiropas Savienība vēlas ieviest digitālās ekonomikas standartus ne tikai ES, bet arī visā pasaulē, līdzīgi kā datu aizsardzības jomā.

Stingrāki noteikumi, lai izskaustu nelikumīgu tiešsaistes saturu

EP deputāti norāda, ka visiem ārpus ES dibinātiem digitālo pakalpojumu sniedzējiem ir jāievēro Digitālo pakalpojumu akts, ja tie savus pakalpojumus piedāvā arī ES iedzīvotājiem.

Jāievieš saistošs, proaktīvs mehānisms, ar kura palīdzību lietotāji par šķietami nelikumīgu tiešsaistes saturu vai darbībām var ziņot tiešsaistes starpniekiem, proti, personām, kas rūpējas par tiešsaistes vides pienācīgu darbību. Saņemot šādus ziņojumus, tiešsaistes starpnieki varētu ātri reaģēt uz nepilnībām tiešsaistē, savukārt lietotāji redzētu pret nelikumīgu saturu vērstās darbības. Jānodrošina arī, ka lietotāji var saņemt tiesisko aizsardzību valsts strīdu izšķiršanas iestādē.

Parlaments prasa skaidri nošķirt, kas ir nelikumīgs un kas — kaitniecisks saturs. (Par nelikumīgu uzskatāms tāds saturs, kas atbilst ES vai valsts tiesību aktu definīcijai par nelikumīgu saturu.)

Platformām nevajadzētu izmantot augšupielādes failu pārbaudes programmatūras vai citu veidu satura iepriekšēju kontroli nelikumīga vai kaitnieciska satura novēršanai. Deputāti uzskata, ka galīgais lēmums par satura likumību jāpieņem nevis privātiem uzņēmumiem, bet gan neatkarīgai tiesu iestādei.

Lai izskaustu kaitniecisku saturu, naidīgus izteicienus un maldinošu informāciju, tiešsaistes videi jābūt pārredzamai. Iedzīvotājiem būtu jāapgūst plašsaziņas un digitālo līdzekļu lietotprasmes, tādējādi vairojot zināšanas par šāda satura izplatīšanas negatīvo ietekmi.

Patērētājiem drošāks internets

Parlaments norāda, ka Digitālo pakalpojumu akta pamatā jābūt principam “kas ir nelikumīgs bezsaistē, ir nelikumīgs arī tiešsaistē”, kā arī patērētāju aizsardzībai un lietotāju drošībai.

Tiešsaistes platformām un tiešsaistes starpniekiem būs jāmāk pamanīt un izņemt no tiešsaistes vides nepatiesus apgalvojumus. Tiem arī būs jāvēršas pret negodīgiem tirgotājiem, kuri tiešsaistē pārdod, piemēram, viltotu medicīnisko aprīkojumu vai bīstamas preces, kā tas notika Covid-19 uzliesmojuma laikā.

Deputāti arī prasa, lai platformas pārzina savus klientus un aizdomu gadījumā pārbauda un aptur krāpnieciskus uzņēmumus, kuri šo platformu pakalpojumus izmanto nelikumīgu un nedrošu produktu un satura pārdošanai.

Deputāti arī piebilst, ka jāparedz īpaši noteikumi, ar kuriem proaktīvi novērst lielo platformu izraisītās nepilnības tirgū. Tad tajā varētu iekļūt jauni dalībnieki, tostarp MVU un jaunuzņēmumi. Plašāka informācija par Iekšējā tirgus komitejas prasībām, ko plenārsēdē atbalstīja, 571 deputātam balsojot par, 26 — pret un 94 deputātiem atturoties, atrodama šeit un šeit.

Mazāka algoritmu klātbūtne lietotāja tiešsaistes saturā

Deputāti vēlas, lai lietotājiem ir lielāka kontrole pār to, ko viņi redz tiešsaistē. Lietotājiem arī jāsniedz iespēja pilnībā atteikties no viņu satura pārraudzības, turklāt tajā ir jāsamazina algoritmu klātbūtne. Stingrāk jāregulē pielāgotā reklāma, priekšroku dodot neuzbāzīgākiem, kontekstam piemeklētiem reklāmas veidiem, kuri izmanto mazāk datu un nav saistīti ar lietotāja iepriekšējām darbībām ar saturu.

Digitālo pakalpojumu aktā arī jāparedz tiesības digitālos pakalpojumus izmantot pēc iespējas anonīmi. Lai nodrošinātu atbilstību jaunajiem noteikumiem, Komisijai jāapsver iespēja izveidot Eiropas mēroga iestādi, kas uzraudzītu atbilstību un pārkāpumu gadījumā piemērotu naudas sodus, un jāvērtē iespējas reglamentēt mērķorientētu reklāmu, tostarp to pakāpeniski pārtraucot un aizliedzot. Plašāka informācija par Juridiskās komitejas prasībām, ko plenārsēdē atbalstīja, 637 deputātiem balsojot par, 26 — pret un 28 deputātiem atturoties, atrodama šeit un šeit.

Pamattiesības tiešsaistē

Trešais ziņojums, proti, neleģislatīva rezolūcija, ko ierosinājusi Pilsoņu brīvību komiteja un ko Parlaments atbalstīja, 566 deputātiem balsojot par, 45 — pret un 80 deputātiem atturoties, pievēršas pamattiesību jautājumiem. Tajā prasīts, lai neatbilstošs saturs tiktu izņemts, ievērojot rūpību, samērību un nediskriminējot. Tādējādi tiks aizsargāta vārda un informācijas brīvība, kā arī privātums un dati. Deputāti arī norāda, ka ir jāizskauž mikroorientēšana jeb konkrētam cilvēkam pielāgota reklāma, kas viņu uzrunā visvieglāk ietekmējamos aspektos. Jānovērš arī naidīgi izteicieni un maldinoša informācija. Lai to panāktu, ir jāveido pārredzama tiešsaistes platformu monetizācijas politika.

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ziņotājs Alekss Adžus Saliba (S&D, Malta)

Juridiskās komitejas ziņotājs Tīmo Velkens (S&D, Vācija)

Pilsoņu brīvību komitejas ziņotājs Kriss Pēterss (PPE, Beļģija)

Avots:https://www.europarl.europa.eu/news/