Parlaments bruģē ceļu pirmajam ES regulējumam mākslīgā intelekta jomā

Deputāti otrdien pieņēma priekšlikumus ES noteikumiem mākslīgā intelekta (MI) jomā, lai veicinātu inovāciju, augstākus ētikas standartus un iedzīvotāju uzticēšanos tehnoloģijai.

Eiropas Parlaments ir viens no pirmajiem likumdevējiem, kas nācis klajā ar ieteikumiem par to, kādam jābūt MI jomas regulējumam attiecībā uz ētiku, civiltiesisko atbildību un intelektuālā īpašuma tiesībām. Šis solis ļaus Eiropas Savienībai kļūt par globālu līderi MI izstrādē. Gaidāms, ka Komisija tiesību aktu priekšlikumus iesniegs nākamā gada sākumā.

MI ētikas aspekti

Ibana Garsijas del Blanko (S&D, Spānija) sagatavotajā likumdošanas iniciatīvas ziņojumā Eiropas Komisija tiek mudināta nākt klajā ar jaunu regulējumu, kurā būtu noteikts, kādi ētikas principi un juridiskās saistības jāievēro, Eiropas Savienībā izstrādājot, ieviešot un izmantojot mākslīgo intelektu, robotiku un saistītās tehnoloģijas, tostarp programmatūru, algoritmus un datus.

Likumdošanas iniciatīvu pieņēma, 559 deputātiem balsojot par, 44 — pret un 88 atturoties.

Turpmāk šīs jomas noteikumos vajadzētu būt ietvertiem šādiem pamatprincipiem: uz cilvēka darbību balstīts un cilvēka radīts MI, tā drošums, pārskatāmība un augsts atbildības līmenis, garantija pret MI neobjektivitāti un diskrimināciju, tiesiskā aizsardzība, atbildība pret sabiedrību un vidi, kā arī privātuma un datu aizsardzības ievērošana.

Augsta riska MI tehnoloģijas, piemēram, tehnoloģijas ar pašmācības spējām, jāizstrādā tā, lai kontroli pār tām jebkurā laikā varētu pārņemt cilvēks. Ja kāda MI funkcija var izraisīt ētikas principu pārkāpumu un būt bīstama, pašmācības funkcija ir jāatspējo un pilnībā jāatjauno cilvēka kontrole.

Atbildība par MI radīto kaitējumu

Aksela Fosa (PPE, Vācija) sagatavotajā likumdošanas iniciatīvas ziņojumā pausts aicinājums radīt tālredzīgu civiltiesiskās atbildības regulējumu, saskaņā ar kuru ikviens, kas darbina augsta riska MI, būtu atbildīgs par jebkuru tā nodarīto kaitējumu. Skaidrs tiesiskais regulējums stimulētu inovāciju, jo garantētu uzņēmumiem juridisko noteiktību. Turklāt, novēršot potenciāli bīstamu pielietojumu, šāds regulējums aizsargātu iedzīvotājus un palielinātu viņu uzticēšanos mākslīgā intelekta tehnoloģijām.

Šie noteikumi būtu jāattiecina gan uz fizisku, gan virtuālu mākslīgā intelekta vadītu darbību, kas kaitē dzīvībai, veselībai, miesai vai mantai vai kas nodara būtisku nemateriālu kaitējumu, radot “pārbaudāmus, ekonomiskus zaudējumus”. Lai gan augsta riska MI tehnoloģijas joprojām sastopamas reti, Parlamenta deputāti uzskata, ka to operatoriem vajadzētu būt apdrošinātiem — līdzīgi kā tiek apdrošināti mehāniskie transportlīdzekļi.

Likumdošanas iniciatīvu pieņēma, 626 deputātiem balsojot par, 25 — pret un 40 atturoties.

Intelektuālā īpašuma tiesības

Stefana Sežurnē (Renew Europe, Francija) ziņojumā norādīts, ka Eiropas Savienībai kā globālai līderei MI jomā nepieciešama efektīva intelektuālā īpašuma tiesību sistēma un aizsardzības pasākumi ES patentu sistēmai, lai garantētu drošību inovatīviem izstrādātājiem. Tomēr ziņojumā arī uzsvērts, ka tā dēļ nedrīkst ciest inovatīvu cilvēku intereses un ES ētikas principi.

Deputāti uzskata, ka svarīgi ir nošķirt cilvēka radītus inovatīvus produktus, kurus MI ir palīdzējis radīt, no tādiem produktiem, kurus MI ir radījis pats. Viņi norāda, ka mākslīgajam intelektam nedrīkst būt juridiskas personas statuss, tāpēc intelektuālā īpašuma tiesības drīkst piešķirt tikai cilvēkiem. Ziņojumā aplūkotas arī autortiesības, datu vākšana, komercnoslēpumi, algoritmu izmantošana un dziļviltojumi, proti, nepatiesi attēli vai audiovizuālais saturs, kas radīts ar MI palīdzību.

To pieņēma, 612 deputātiem balsojot par, 66 — pret un 12 atturoties.

Avots: https://www.europarl.europa.eu/news/lv/