Panāk vienošanos par ES daudzgadu budžetu: EP izdodas iegūt papildus 16 miljardus pamatprogrammām

EP budžeta sarunu dalībnieki un Padomes prezidentūra šodien panāca politisku vienošanos par ES finansējumu nākamajos septiņos gados.

Otrdien pēc desmit nedēļas ilgušām intensīvām sarunām Parlamenta budžeta sarunvedēji ar Padomes prezidentūru vienojās par nākamo daudzgadu finanšu shēmu (DFS) 2021. – 2027. gadam un jauniem pašu resursiem. Panāktais kompromiss vēl jāapstiprina abām iestādēm.

Parlamentam sarunās izdevās panākt ES budžeta palielināšanu par 16 miljardiem (salīdzinājumā ar summu, par kuru ES valstu vai valdību vadītāji vienojās jūlija samitā). No iegūtā papildinājuma 15 miljardus eiro novirzīs ES pamatprogrammām, lai labāk aizsargātu iedzīvotājus no Covid-19 pandēmijas sekām, sniegtu iespējas nākamajai paaudzei un sargātu Eiropas vērtības. Vēl miljardu ieguldīs, lai palielinātu ES noturību un spēju rīkoties nākotnes krīzēs.

Parlamenta galvenā prioritāte bija nodrošināt vairāk līdzekļu tām pamatprogrammām, kurām pēc Eiropadomes 2020. gada jūlija vienošanās draudēja finansējuma iztrūkums, apdraudot ES saistības un prioritātes, jo īpaši zaļo kursu un Digitālo programmu.

Papildu līdzekļus galvenokārt iegūs no naudas sodiem, kurus uzņēmumi samaksā par ES konkurences noteikumu pārkāpumu, atbilstoši Parlamenta jau sen izvirzītajai prasībai, ka ES radītiem ieņēmumiem jāpaliek ES budžetā.

Reālā izteiksmē Eiropas Parlamentam izdevās panākt to, ka programmas “ES Veselība” finansējumu trīskāršos, programmai Erasmus+ piešķirs papildu līdzekļus viena gada budžeta apjomā, kā arī netiks pārtraukta pētniecības finansējuma palielināšana.

Jauni pašu resursi

Sarunu dalībnieki vienojās par to, ka atveseļošanās fonda finansēšanas radīto vidēja un ilga termiņa parādu atmaksu neveiks uz ieguldījumu programmu rēķina, nedz arī prasot dalībvalstīm palielināt iemaksas no nacionālā kopienākuma.

EP sarunvedēji izstrādājuši plānu, kā nākamo septiņu gadu laikā ieviest jaunus pašu resursus. Šis ceļvedis tiks izveidots ar juridiski saistošo iestāžu nolīgumu. Papildus jau izveidotajām uz plastmasas nodokli balstītajām iemaksām ES budžetā no 2021. gada, ceļvedis paredz arī pašu resursus, kuru pamatā ir Emisiju tirdzniecības sistēma (no 2023. gada), digitālā nodeva (no 2024. gada) un uz finanšu darījumu nodokli balstītie pašu resursi, kā arī iemaksas, kas saistītas ar uzņēmējdarbības nozari vai jaunu kopējā uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (no 2026. gada).

Demokrātiskā kontrole pār Atveseļošanās fondu

Kas attiecas uz NGEU līdzekļu tēriņiem, Parlamentam izdevās panākt to, ka visas trīs iestādes regulāri tiksies, lai novērtētu saskaņā ar LESD 122. pantu pieejamo līdzekļu izlietojumu. Parlaments kopīgi ar Padomi pārbaudīs jebkādas novirzes no iepriekš saskaņotajiem plāniem.

Atveseļošanās instrumenta (NGEU) pamatā ir ES līguma 122. pants, kas neparedz Eiropas Parlamenta iesaistīšanu lēmumos. EP sarunvedējiem izdevās izveidot jaunu procedūru, „konstruktīvo dialogu” starp Parlamentu un Padomi, pamatojoties uz Komisijas novērtējumu, lai vienotos par jebkura uz LESD 122. panta pamata ierosinātā jaunā tiesību akta ietekmi uz budžetu.

“Horizontālie jautājumi”: bioloģiskās daudzveidība un vienlīdzīgas iespējas

 

Vienošanās paredz arī uzlabotu ietekmes uz klimatu un bioloģisko daudzveidību novērtēšanas metodiku, lai nodrošinātu, ka vismaz 30% no kopējā Savienības budžeta un atveseļošanās izdevumiem atbalstītu klimata mērķus, savukārt 7,5% un vēlāk 10% no gada izdevumiem tiktu novirzīti bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai (attiecīgi no 2024. gada un no 2026. gada).

Vēl viena horizontāla prioritāte būs visu nākamās septiņgades programmu ietekmes uz dzimumu līdztiesību rūpīga novērtēšana.

EP sarunu grupa par nākamo ilgtermiņa ES budžetu un pašu resursu reformu