ES daudzgadu budžets 2021. - 2027. gadam: Latvijas EP deputātu komentāri

Eiropas Parlamenta (EP) birojs Latvijā apkopojis no Latvijas ievēlēto deputātu viedokli par Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetu 2021. - 2027. gadam.

Trešdien Eiropas Parlaments apstiprināja ES budžetu nākamajiem septiņiem gadiem, par kuru jau iepriekš bija vienojušies dalībvalstu pārstāvji. Kopā ar ES Atjaunošanas fondu - 750 miljardiem eiro, kurus Eiropas Komisija aizņemsies finanšu tirgos un grantu un aizdevumu veidā piešķirs dalībvalstīm - no 2021. līdz 2027. gadam kopīgo mērķu īstenošanai ES valstīm būs pieejami 1,8 triljoni eiro.

Andris Ameriks (Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa/Gods kalpot Rīgai), Transporta un tūrisma komitejas priekšsēdētāja vietnieks, Lūgumrakstu komitejas loceklis, aizstājējs Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejā:

Manuprāt, viena no labākajām ziņām jaunā budžeta kontekstā ir šī - lai tiktu pie Eiropas finansējuma, valstu valdībām būs patiešām jāsāk domāt un strādāt “zaļi”. Nepietiks ar apņemšanos vai solījumiem, jo konkrēts finansējums ir iezīmēts tikai projektiem ar Zaļā kursa virzienu. Eiropa kļūs daudz ilgtspējīgāka un būs straujš jauno tehnoloģiju izrāviens, kas ļaus nostiprināt Savienības pozīcijas pasaules tirgū.

Ir skaidrs, ka šis, visticamāk, ir finansiāli lielākais ES daudzgadu budžets, pat neskatoties uz Lielbritānijas izstāšanos no bloka, un nākamajā plānošanas periodā dalībvalstis tik daudz naudas no ES fondiem vairs nesaņems. Tā ir sliktā ziņa. Šobrīd visa Eiropa cīnās ar pandēmiju, kuras sekas līdz galam neviens vēl nevar apjaust un izrēķināt, tādēļ šis budžets kalpo gan dalībvalstu attīstībai, gan tūlītējai palīdzībai. Šobrīd ir maksimāli jākoncentrējas uz darba vietu saglabāšanu un uzņēmējdarbības aktivitāšu krituma apturēšanu. Jo ātrāk ekonomika varēs atgūties no pandēmijas, jo ātrāk Eiropa spēs atgūt ekonomikas potenciālu.

Ivars Ijabs (politiskā grupa Renew Europe/Attīstībai/Par!), Īpašās komitejas attiecībā uz vēža uzveikšanu priekšsēdētāja vietnieks, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas loceklis, aizstājējs Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejā un Ekonomikas un monetārajā komitejā:

Eiropas septiņgades budžets tika pieņemts pēc diskusijām par to, kā saistīt Eiropas fondus ar tiesiskumu dalībvalstīs. Labi, ka par šo principu – “bez tiesiskuma nav Eiropas naudas” – izdevās principā vienoties. Diemžēl Ungārijas un Polijas autoritārajiem  līderiem izdevās šo normu mīkstināt un atlikt tās pielietošanu par dažiem gadiem. Tomēr principā šī ir vēsturiska vienošanās – tāpat kā Eiropas pēckrīzes atjaunotnes fonda izveidošana, kurš  kopējo Eiropas Savienības finanšu apjomu nākošajai septiņgadei palielina gandrīz divas reizes. Tas ir svarīgi Latvijas ekonomiskai izaugsmei, un tikpat svarīgi arī Eiropas modernizācijai un solidaritātei.

Sandra Kalniete (Eiropas Tautas partijas grupa/”Jaunā Vienotība”), Ārlietu komitejas un Īpašās komitejas attiecībā uz ārvalstu iejaukšanos visos demokrātiskajos procesos Eiropas Savienībā, tostarp dezinformāciju locekle, aizstājēja Starptautiskās tirdzniecības komitejā un Drošības un aizsardzības apakškomitejā:

Daudzgadu budžeta pieņemšana par spīti ilgstošajām pretrunām un grūtībām, kas pavadīja budžeta veidošanas procesu, liecina par ES dalībvalstu spēju vienoties. Tomēr dažu valstu mēģinājums bloķēt finanšu paketes pieņemšanu savu iekšpolitisko mērķu dēļ bija bezatbildīgs. Šis daudzgadu budžets kopā ar Atveseļošanās fonda līdzekļiem kalpos par atspērienu krīzes pārvarēšanai pēc pandēmijas, vienlaikus tas veidots ar apdomu, lai turpmāk ES valstis būtu labāk sagatavotas negaidītām krīzes situācijām. Latvijas ekonomikai no ES fondiem ir izcīnīti vairāk nekā 10 miljardi eiro nākamajiem septiņiem gadiem, un ir izšķirīgi svarīgi šo finansējumu  ieguldīt gudri, lai paceltu Latvijas konkurētspēju augstākā un ilgtspējīgākā līmenī.

Dace Melbārde (Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa/ Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"), Kultūras un izglītības komitejas un Īpašās komitejas attiecībā uz ārvalstu iejaukšanos visos demokrātiskajos procesos Eiropas Savienībā, tostarp dezinformāciju priekšsēdētāja vietniece, aizstājēja Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejā un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejā:

Apsveicami, ka pēc ilgām cīņām un neatlaidīga Parlamenta spiediena kultūras un izglītības programmām Radošā Eiropa un Erasmus+  ir palielināts budžets. Īpaši priecājos, ka medijiem pirmo reizi tiek iezīmēts konkrēts atbalsts programmā Radošā Eiropa un pēc manas ierosmes tiks uzsākta “NEWS” jeb “ZIŅAS” iniciatīva. Šajā iniciatīvā ietilpst izmēģinājuma ieguldījumu projekts ar privātajiem partneriem, piekļuve aizdevumiem, kurus balsta InvestEU garantija, dotācijas un atbalsts nozarei, piedaloties citu ES programmu konkursos. 

Man ir liels gandarījums, ka daļa no atbalsta medijiem būs arī manis iesniegtais priekšlikums – pilotprojekts vietējo un reģionālo mediju digitālajām transformācijām ES dalībvalstīs. Tas paredz palīdzību vietējiem medijiem attīstīt digitālas tehnoloģijas, prasmes un digitālajai videi atbilstošus biznesa modeļus. Ceru, ka šis pilotprojekts, kuram pirmajā gadā plānots viens miljons eiro, parādīs savu potenciālu un tas ar laiku kļūs par daļu no ES pastāvīga atbalsta. 

Nils Ušakovs (Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa/"Saskaņa" sociāldemokrātiskā partija), Budžeta komitejas loceklis, aizvietotājs Ārlietu komitejā:

Pirmkārt, Eiropa spēja vienoties un pieņemt unikālu lēmumu par rekordlielu budžetu nākamajiem 7 gadiem. Tas mums visiem dod cerību, ka Eiropa kopīgiem spēkiem spēs veiksmīgi pārvarēt šīs krīzes sekas, nezaudējot citas programmas, kas ir tikpat svarīgas visai Eiropai. Tieši to eiropieši no Lisabonas līdz Rīgai tagad sagaida no ES.

Otrkārt, ES nepadevās Ungārijas un Polijas labējo konservatīvo valdību šantāžai. Un jau no 2021. gada 1. janvāra, pārvaldot Eiropas naudu, Eiropas Komisija varēs sodīt valstis, kas pārkāpj likumības principus. Starp citu, tas ir signāls Latvijas valdībai, kas arī ne vienmēr spēj nodrošināt visefektīvāko līdzekļu sadali no Eiropas fondiem. Un, treškārt, šis budžets ir ārkārtīgi izdevīgs Latvijai. Vairāk nekā 10 miljardi eiro grantos, nevis aizdevumos. Ja Latvijas iestādes spēs šos līdzekļus izmantot saprātīgāk nekā parasti, tas mūsu valstij sniegs milzīgas papildu attīstības iespējas.

Inese Vaidere (Eiropas Tautas partijas grupa/”Jaunā Vienotība”), Ekonomikas un monetārās komitejas locekle, aizstājēja Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejā:

Esam apstiprinājuši Latvijai izdevīgu ES daudzgadu budžetu, jo par katru iemaksāto eiro atpakaļ saņemsim krietni vairāk – ap 3,6 eiro. ES līdzekļi mums dos iespēju gan atgūties no vīrusa krīzes, gan risināt svarīgus jautājumus ilgtermiņā – ieviest Eiropas zaļo kursu un digitālās tehnoloģijas, modernizēt uzņēmumus, renovēt ēkas, stiprināt drošību. Gribu arī uzsvērt, ka EP smagās sarunās ar dalībvalstīm veiksmīgi izdevās budžetu palielināt. Panāktie papildu 16 miljardi eiro zinātnes, jauniešu, uzņēmēju atbalsta programmās tieši palīdzēs daudziem Latvijā. Īpaši izceļu to, ka EP trīskāršoja finansējumu jaunam Eiropas veselības fondam, pie kuras izveides esmu strādājusi. Šī programma ar vairāk nekā 5 miljardiem eiro ļaus Latvijas iedzīvotājiem padarīt pieejamāku ārstēšanu citās valstīs, kā arī sākt mazināt cenas zālēm. Tomēr netaisnīgs budžetā aizvien būs tiešmaksājumu apjoms Latvijas zemniekiem, kas, kaut arī pieaugs, tomēr nesasniegs ES vidējo līmeni.

Roberts Zīle (Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa/ Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"), Ekonomikas un monetārās komitejas, Transporta un tūrisma komitejas un Nodokļu jautājumu apakškomitejas loceklis, aizstājējs Budžeta komitejā:

Lai arī ES atveseļošanai izšķiroši svarīgais budžets būs klimata atbalsta zīmē, kura īstenošana Latvijai būs gana izaicinoša, tomēr pieaugums, lai arī saglabājies diskriminējošs pret citiem, izcīnīts Latvijas lauksaimnieku tiešmaksājumiem. Turklāt, ja  kopumā “liesāku” daudzgadu budžetu skata kopsakarā ar ES atkopšanās un atveseļošanas naudu, tad pieaugums sagaidāms arī mūsu kohēzijas politikai, īpaši pirmajos septiņgades posmos. Vienlaikus šī budžeta ietvaros aizstāvētais Eiropas savienošanas instruments būs garants “Rail Baltica” attīstībai. Ilgtermiņā jautājums gan paliek par jaunu nodokļu iekļaušanu kopējā ES budžeta katlā t.s. pašu resursu veidolā, caur kuriem  ES būs jāsedz kopējās ES atveseļošanās naudas aizņēmumu. 

Tatjana Ždanoka (Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa/ Latvijas Krievu savienība), , Lūgumrakstu komitejas priekšsēdētāja vietniece, Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas locekle, aizstājēja Zivsaimniecības komitejā:

Es vērtēju pozitīvi panāktās politiskās vienošanās par ES daudzgadu budžetu, it īpaši par tiesiskuma nosacījumiem, kas nozīmē, ka ES valstis, kas neievēro tiesiskumu, riskēs zaudēt piekļuvi ES finansējumam.

Panāktās vienošanās par ES daudzgadu budžetu ir īpaši svarīgas apstākļos, kad Covid-19 ir izraisījis bezprecedenta krīzi ar katastrofālām sekām daudziem darba ņēmējiem un uzņēmumiem. Ir nepieciešama apņēmīga reakcija, jo īpaši Covid-19 otrā vilņa un visas pandēmijas efektīvai pārvarēšanai.

Ir nožēlojami, ka Padome rada nevajadzīgu kavēšanos visa tiesību aktu kopuma pieņemšanā, tostarp arī saistībā ar jaunajām ES programmām no 2021. līdz 2027. gadam.

Plašāka informācija:

Jānis Krastiņš,

Eiropas Parlamenta preses sekretārs Latvijā

+ 371 26542369 | janis.krastins@europarl.europa.eu