Eiropas valstīm vairāk jāveicina lasītprasme, secināts pētījumā

Briselē, 2011. gada 11. jūlijā – Piektā daļa piecpadsmitgadnieku un daudzi pieaugušie Eiropā ir neprasmīgi lasītāji. Šodien publicētais jaunais Eiropas Komisijas pētījums atklāj, kā rīkojas valstis, lai uzlabotu lasītprasmi, un kur to centieni ir nepietiekami. Pētījums, kurā aplūkota situācija 31 valstī (ES dalībvalstīs, Islandē, Lihtenšteinā, Norvēģijā un Turcijā), atklāj, ka, lai gan vairumā valstu rakstpratības pilnveides politika ir progresējusi, bieži uzmanība netiek veltīta lielāka riska grupām, piemēram, zēniem, bērniem no ģimenēm, kas dzīvo nelabvēlīgos apstākļos, un imigrantu bērniem. ES valstu izglītības ministri ir noteikuši mērķi līdz 2020. gadam samazināt neprasmīgu lasītāju proporciju no 20 % uz mazāk nekā 15 %. Tikai Beļģijas flāmu kopiena, Dānija, Igaunija, Somija un Polija ir jau sasniegušas šo mērķi. 

Izglītības, kultūras, daudzvalodības un jaunatnes lietu komisāre Andrula Vasiliu teikusi: "Nav pieņemami, ka tik daudziem jauniešiem Eiropā joprojām trūkst lasīšanas un rakstīšanas pamatprasmju.Tas pakļauj viņus sociālās atstumtības riskam, viņiem ir grūtāk atrast darbu un viņu dzīves kvalitāte ir zemāka.Lai gan pēdējā desmitgade ir uzrādījusi progresa pazīmes, tās nav pietiekamas.Rakstpratība ir izglītotības pamats, tādēļ es nesen izsludināju rakstpratības kampaņu, kas vērsta uz visu vecumu cilvēkiem un jo īpaši tādiem, kuri dzīvo trūcīgos apstākļos, piemēram, čigānu bērni."

Pētījums, ko Komisijas uzdevumā veidojis Eurydice tīkls, apskata četrus pamattematus: mācīšanas metodes, lasīšanas grūtību novēršana, pedagogu izglītība un lasīšanas veicināšana ārpus skolas. Katrs no šiem tematiem tiek apskatīts saistībā ar akadēmiskajiem pētījumiem, starptautisko izglītības aptauju jaunākajiem rezultātiem un valstu nacionālās politikas, programmu un labākās prakses piemēriem. Tas atklāj, ka tikai astoņas valstis (Dānija, Somija, Islande, Īrija, Malta, Norvēģija, Zviedrija un Apvienotā Karaliste) savās skolās skolotājiem un skolēniem nodrošina lasīšanas speciālistu palīdzību.

Eurydice ziņojums ir nozīmīgs ieguldījums darbā, ko veic komisāres Vasiliu janvārī izveidotā un Nīderlandes princeses Lorentīnes vadītā augsta līmeņa ekspertu grupa rakstpratības jomā. Grupas uzdevums ir izpētīt, kā veicināt rakstpratību visu vecumu cilvēkiem un kādas rīcībpolitikas iniciatīvas un programmas ir izrādījušās veiksmīgas šajā ziņā. Plānots, ka 2012. gada vidū grupa savus izstrādātos priekšlikumus iesniegs lēmumu pieņēmējiem.

Konteksts

Lasītprasmes mācīšana:lielākā daļa valstu īsteno pareizu politiku

Pēdējos gados valstis ir veltījušas ievērojamas pūles, lai pilnveidotu lasītprasmes mācīšanas vadlīnijas un veicinātu labākās pedagoģiskās prakses piemēru izplatību. Par vispārpieņemtu praksi Eiropā kļūst lasītmācīšanās pamatu likšana jau pirmsskolas pakāpē. Skolas arvien vairāk lasīšanas mācīšanai sāk izmantot daudzveidīgus materiālus, piemēram, stāstus, žurnālus, komiksus un tīmekļa vietnes. Lasītprasmi apgūst arī citu mācību priekšmetu apgūšanas laikā, tā veicinot lasītā teksta izpratni dažādā kontekstā.

Taču neviena no atsevišķām rīcībpolitikas pieejām negarantē panākumus visos gadījumos. Lai uzlabotu lasītā teksta izpratni, pētnieki īpaši iesaka kombinēt vairākas stratēģijas. Sadarbīgā mācīšanās un diskusijas ar vienaudžiem var sekmēt lasītā teksta izpratni un labvēlīgi ietekmēt vājāk lasošos. Lai gan daudzas valstis ir noteikušas mācību mērķus lasītā teksta izpratnei, bieži vien savās vadlīnijās tās neiekļauj pietiekami plašu stratēģiju izmantošanu, jo īpaši pamatskolā jeb vidējās izglītības pirmajā posmā.            
Tomēr kopumā valstīs ir izveidotas labas izglītības satura vadlīnijas, un uzmanība vairāk būtu jāpievērš šo vadlīniju īstenotājiem – skolotājiem.

Tikai dažās valstīs skolotājiem un skolēniem ir nodrošināta lasīšanas speciālista palīdzība

Lasīšanas grūtības var efektīvi risināt, ja problēmas tiek identificētas un novērstas pēc iespējas agrāk, ja mācību materiāli ir atbilstoši pielāgoti specifiskām vajadzībām un ja skolotājiem tiek nodrošināta attiecīga profesionālā pilnveide.

Īpašu efektu iespējams panākt ar intensīvu un mērķtiecīgu skolotāja darbu ar atsevišķiem skolēniem vai mazām skolēnu grupām. Taču iespējas specializēties šajā jomā ir tikai nelielam skaitam skolotāju, bet lasīšanas speciālisti, kas sniedz atbalstu skolotājiem klasē, ir pieejami tikai Apvienotās Karalistes, Īrijas, Maltas un piecu Ziemeļvalstu skolās.

Vēl viens no šķēršļiem agrīnas un efektīvas palīdzības nodrošināšanā skolēniem ir pārlieku ilgās procedūras papildu atbalsta organizēšanai. 

Lasīšanas veicināšanā vairāk jāstrādā ar riska grupām

Valstu rīcībpolitika un dažādas iniciatīvas plaši atbalsta lasīšanas veicināšanu. Taču šīs iniciatīvas bieži ir vērstas uz vispārēju auditoriju, nevis tiem, kuriem lasīšanas grūtības var būt vairāk izteiktas, piemēram, zēniem, jauniešiem no nelabvēlīgas sociāli ekonomiskās vides vai tiem, kuru dzimtā valoda atšķiras no mācību valodas skolā. Arī materiāliem, kas tiek izmantoti šajās iniciatīvās, vajadzētu būt pēc iespējas daudzveidīgiem, ieskaitot multivides materiālus.

Eurydice

Eurydice tīkls sniedz informāciju un veido analītiskus apskatus par Eiropas izglītības sistēmām un politiku. Tīklā darbojas 37 nacionālās nodaļas 33 valstīs, kuras piedalās ES Mūžizglītības programmā (ES dalībvalstis, Islande, Lihtenšteina, Norvēģija, Šveice, Horvātija un Turcija). Tīkla darbību koordinē un vada ES Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūra Briselē, kas veic tīkla veidoto apskatu izstrādi un nodrošina dažādu informācijas resursu pieejamību internetā.

Plašāka informācija

Pilns pētījuma “Lasītprasmes mācīšana Eiropā – konteksts, rīcībpolitika un prakse” teksts [angļu valodā] Teaching Reading in Europe: Contexts, Policies and Practices [pētījums drukātā veidā angļu valodā pieejams no 2011. gada jūlija, franču un vācu valodā nedaudz vēlāk].

Eiropas Komisija: Izglītība un mācības 

PIELIKUMĀ: Fakti un skaitļi

Kontaktpersonas: Dennis Abbott, +32 2 295 92 58 Dina Avraam, +32 2 295 96 67 Christel Vacelet, Eurydice: +32 2 295 1137