Ilgtspējīga mežsaimniecība: deputāti vēlas apturēt atmežošanu

Lai novērstu klimata pārmaiņas, būtiska ir mežu aizsardzība un ilgtspējīga apsaimniekošana. Eiropas Parlamentam šajā jautājumā ir vairākas prasības.

Parlaments ir nobalsojis par vairākiem ziņojumiem, kuros tas prasa Eiropas Komisijai aktīvāk veicināt ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu ES un aizsargāt mežus citviet pasaulē, no ES piegādes ķēdēm izslēdzot produktus, kas veicina atmežošanu. Parlaments šīs prasības paudis, īsi pirms Komisija nākusi klajā ar savu meža stratēģiju (2021. gada sākumā).

Ziņojumos norādīts, ka ilgtspējīga mežu apsaimniekošana un mazāka atmežošana iet rokrokā ar Eiropas zaļā kursa, stratēģijas “no lauka līdz galdam” un bioloģiskās daudzveidības stratēģijas mērķiem.

 

Kāpēc meži ir svarīgi?

Mežiem ir būtiska sociālā, ekonomiskā un vides vērtība. Tie klāj 43 % ES sauszemes, turklāt tajos ir novērojami 80 % sauszemes bioloģiskās daudzveidības. Veselīgi meži palīdz novērst pasaules klimata pārmaiņas, jo tie no atmosfēras piesaista oglekļa dioksīdu. ES mežu ik gadu piesaistītais oglekļa dioksīda apjoms ir līdzvērtīgs 8,9 % ES kopumā emitēto siltumnīcefekta gāzu. Oglekļa dioksīda apjomam krītoties, meži arī palīdz sasniegt ES oglekļneitralitātes mērķus. Tāpēc ir svarīgi aizsargāt mežus un iedzīvotājus, kuru dzīve ir cieši saistīta ar tiem.

 

Kādi ir atmežošanas cēloņi?

Visā pasaulē strauji pieaug atmežošana, kā rezultātā atmosfērā izplūst siltumnīcefekta gāzes un zūd bioloģiskā daudzveidība. Tiek lēsts, ka kopš 20. gadsimta 60. gadiem ir iznīcināta vairāk nekā puse pasaules tropu mežu.

Atmežošana ir cieši saistīta ar starptautisko pieprasījumu pēc precēm, kuru ieguve vai ražošana veicina globālo atmežošanu un mežu degradāciju. ES importē daudz šādu preču, tāpēc, mainot savu tirdzniecības politiku, tā var mazināt atmežošanu.

Problēmu saasina nelikumīga mežizstrāde, kas joprojām ir galvenais atmežošanas cēlonis visā pasaulē un ES, neskatoties uz to, ka ES ir ieviestas tādas iniciatīvas kā Rīcības plāns meža tiesību aktu ieviešanai, pārvaldībai un tirdzniecībai.

Bioloģiskās daudzveidības zuduma un klimata pārmaiņu dēļ pieņemas spēkā sausums, plūdi un ugunsgrēki, tādējādi pastiprinot atmežošanu un paātrinot klimata pārmaiņas. Plašie 2019. gada Amazones mežu ugunsgrēki apliecināja, cik ļoti ir nepieciešama sadarbība starptautiskā līmenī.

 

Kā apturēt atmežošanu?

Apsaimniekojot mežus ilgtspējīgi, mežsaimniecības ekonomiskā un sociālā ietekme nekavēs sasniegt vides mērķus — uzlabot mežu veselību un vairot spēju pielāgoties mainīgajiem klimata apstākļiem. Meži ir daudzsološa, videi nekaitīga ekonomikas nozare, kas visā pasaulē varētu radīt papildu 10–16 miljonus ilgtspējīgu darbvietu mežsaimniecības jomā.

Izmantojot satelītus, varētu laicīgi brīdināt par tādām dabas katastrofām kā sausums un meža ugunsgrēki un tādējādi mazināt riskus un uzlabot mežu aizsardzību.

 

Kā ES var atbalstīt ilgtspējīgu mežsaimniecību un aizsargāt mežus?

Eiropas Savienībā vairāk nekā 60 % produktīvo mežu jau tiek apsaimniekoti ilgtspējīgi. Mežsaimniecības nozare sniedz tiešu atbalstu 500 000 cilvēku, bet netiešu — 2,6 miljoniem cilvēku, tostarp 19 300 cilvēku Latvijā.

Data available for each country here.

Parlaments atzīst, ka ilgtspējīga mežu apsaimniekošana var palīdzēt mazināt klimata pārmaiņas un vienlaikus atbalstīt nozīmīgu ekonomikas nozari, tāpēc tas prasa piešķirt vairāk līdzekļu no kopējās lauksaimniecības politikas budžeta ilgtspējīgai mežsaimniecībai ES.

Parlaments vēlas vērienīgākus pasākumus nelikumīgas mežizstrādes novēršanai un vairāk pārbaužu uz ES robežām, lai nepieļautu neilgtspējīgi ražotas koksnes un produktu ievešanu, jo tie veicina mežu zudumu. Tas arī vēlas, lai tiktu sistemātiski novērtēta tirdzniecības nolīgumu ietekme uz mežiem, bioloģisko daudzveidību un cilvēktiesībām.

Parlamenta deputāti prasa, lai ilgtspējīga mežsaimniecība tiktu popularizēta visā pasaulē un lai ES satelīti (“Copernicus” un “Galileo”) tiktu izmantoti atmežošanas un meža ugunsgrēku konstatēšanai valstīs ārpus ES. Deputāti arī rosina piešķirt pienācīgu finansējumu pētniecībai un inovācijai ar mērķi padarīt mežus noturīgākus pret klimata pārmaiņām.

Parlaments vēlas juridiski saistošus mērķus aizsargāt un atjaunot mežu ekosistēmas, jo īpaši pirmatnējos mežus (mežus, kuri sen nav bijuši pakļauti būtiskai cilvēka ietekmei).

Avots: https://www.europarl.europa.eu/