Eiropas Parlaments pieņem prasības mākslīgā intelekta izmantošanai militārajā un civilajā jomā

Ziņa publicēta 21.01.2021
Mākslīgais intelekts ir jāpakļauj cilvēku kontrolei, saglabājot iespēju labot tā pieņemtos lēmumus vai to atslēgt neparedzētas uzvedības gadījumā, saka EP deputāti.

Ziņojumā, ko EP trešdien pieņēma ar 364 balsīm par, 274 pret un 52 atturoties, EP deputāti prasa izveidot ES mākslīgā intelekta (MI) tiesisko regulējumu, nosakot ētikas principus attiecībā uz militāro un civilo lietošanu. EP arī aicina ES un dalībvalstis nodrošināt, lai mākslīgais intelekts un ar to saistītās tehnoloģijas būtu “vērstas uz cilvēku” (t.i., paredzētas izmantošanai cilvēces un kopējā labuma nolūkā).

Militāra izmantošana un cilvēka kontrole

EP deputāti uzsver, ka visās ar ES aizsardzību saistītās darbībās ir jāievēro cilvēka cieņa un cilvēktiesības. Jāļauj cilvēkiem īstenot nozīmīgu kontroli pār MI iespējotām sistēmām, un cilvēkiem ir jāuzņemas atbildība un jābūt saucamiem pie atbildības par šo sistēmu izmantošanu.

Autonomu letālu ieroču sistēmu izmantošana rada būtiskus ētiskus un juridiskus jautājumus par cilvēku spēju šādas sistēmas kontrolēt, saka deputāti, atkārtojot aicinājumu izstrādāt ES stratēģiju šādu sistēmu aizliegšanai, aizliedzot arī tā sauktos “robotus-slepkavas”. Lēmums par mērķa izvēli un nāvējošu autonomu ieroču sistēmu iedarbināšanu vienmēr ir jāpieņem cilvēkam, kuram ir nozīmīga kontrole un spēja izdarīt spriedumus par šādu pasākumu proporcionalitāti un nepieciešamību.

Tekstā aicināts Eiropas Savienībai uzņemties vadošo lomu, regulējot mākslīgā intelekta izmantošanu militārā jomā, kopīgi ar ANO un starptautisko kopienu.

MI izmantošana veselības un tieslietu nozarē

MI sistēmu izmantošanai publiskā sektora pakalpojumos, īpaši veselības aprūpē un tieslietu sistēmā, nevajadzētu aizstāt cilvēku saskarsmi, izslēgt piekļuvi amatpersonai vai radīt diskrimināciju, brīdina EP deputāti. Cilvēki vienmēr jāinformē, ja viņu lietā lēmumu ir pieņēmis MI un jādod iespēja šo lēmumu apstrīdēt.

Ja mākslīgo intelektu izmanto veselības aprūpē (piemēram, robotizētā ķirurģija, viedās protēzes, prognostiskā medicīna), pacientu personas dati ir jāaizsargā un jāievēro vienlīdzīgas attieksmes princips. MI tehnoloģiju izmantošana tieslietu nozarē var paātrināt tiesvedību un ļaut pieņemt racionālākus lēmumus, tomēr galīgie tiesas lēmumi ir jāpieņem un rūpīgi jāpārbauda cilvēkiem.

Masveida novērošana un “dziļviltošana"

EP deputāti arī brīdina par apdraudējumu cilvēka pamattiesībām un valstu suverenitātei, ko rada MI lietošana masveida civilajā un militārajā novērošanā. Viņi aicina aizliegt publiskā sektora iestādēm izmantot “ārkārtīgi intruzīvās sociālās novērtēšanas” lietotnes (iedzīvotāju uzraudzībai un vērtēšanai).

Viņi pauž arī nopietnas bažas par “dziļviltošanas tehnoloģijām”, kas ļauj radīt arvien reālistiskākus foto, audio un video viltojumus, un var “destabilizēt valstis, izplatīt dezinformāciju un ietekmēt vēlēšanas”. Viņi prasa, lai šo materiālu autori tos marķētu kā "neoriģinālus", kā arī aicina veikt atbilstošus pētījumus par tehnoloģijām, ar kurām pretdarboties šim fenomenam.

Citāts

Ziņotājs Žils Lebretons (ID, Francija) teica: “Mākslīgā intelekta attīstība rada daudz jaunu jautājumu, kuriem ir vajadzīgas juridiskas atbildes. Gatavojoties Komisijas likumdošanas priekšlikumam šajā jomā, mūsu ziņojuma mērķis ir ieviest sistēmu, kas atgādina, ka ikvienā jomā, it īpaši militārajā jomā un valsts pakalpojumos, kā, piemēram, tiesiskums un veselība, MI vienmēr ir jāpaliek palīglīdzeklim, ko izmanto vienīgi lai palīdzētu cilvēkiem lēmumu pieņemšanā vai darbībā. Tas nedrīkst aizstāt cilvēkus vai atbrīvot cilvēku no atbildības”.

Avots: https://www.europarl.europa.eu/