Intervija ar Nodokļu jautājumu komitejas priekšsēdētāju: Mēs nevaram pieļaut to, ka ES joprojām darbojas nodokļu oāzes

EP jaunā Nodokļu jautājumu komiteja kļūs par centrālo vietu debatēm, kas Eiropā noritēs par nodokļu jautājumiem, sola komitejas jaunievēlētais priekšsēdētājs Paul Tang (S&D, Nīderlande).

Kam Parlamenta jaunā Nodokļu jautājumu (FISC) komiteja pievērsīs galveno uzmanību?

Šobrīd situācija ir kritiska. Valdības pamatoti tērē miljardus, lai glābtu iedzīvotāju dzīvību un iztikas iespējas. Taču parādi, kas tā rezultātā radīsies, būs jāatdod. Pēc pēdējās krīzes mēs pieļāvām dubultu kļūdu — noteicām taupības pasākumus un palielinājām nodokļus vidusšķiras iedzīvotājiem. Neskarta palika tikai bagātāko iedzīvotāju daļa. Šoreiz būs jārīkojas citādi. Rodot veidus, kā aplikt ar nodokli tos, kuri nemaksā taisnīgu nodokļu daļu — bagātākos iedzīvotājus un lielās korporācijas —, mēs varam panākt taisnīgu risinājumu, lai izkļūtu no krīzes un saglabātu iedzīvotāju uzticēšanos. Katru gadu korporācijas vien, izvairoties no nodokļiem, nesamaksā 50 līdz 190 miljardus eiro. FISC komiteja strādās, lai novērstu šo netaisnību, kas vērojama mūsu ekonomikas sistēmā. Mēs arī strādāsim pie tā, lai padarītu nodokļu sistēmu par ilgtspējas virzītājspēku. Apliekot ar nodokļiem tos, kas piesārņo vidi, mēs varam stimulēt inovāciju un palīdzēt vidi attīrīt.

Iepriekš Parlamentā nodokļu komitejas ir bijušas izmeklēšanas komitejas, kas izveidotas, lai izpētītu aktuālus skandālus, piemēram, Lux Leaks un “Panamas dokumentus”. Kāpēc ir vajadzīga pastāvīga komiteja?

Es sāku strādāt Eiropas Parlamentā pirms pieciem gadiem, un visu šo laiku nodokļu komitejas ir darbojušās teju vai pastāvīgi. Tās publicē savu ziņojumu un tiek slēgtas, bet drīz vien tiek no jauna izveidotas, lai izskatītu nākamo skandālu nodokļu jomā. Izveidojot pastāvīgo komiteju, mēs varam turpināt vērtīgo darbu, ko veikušas iepriekšējās komitejas faktu vākšanas un sabiedrības informētības palielināšanas ziņā, turklāt tagad varam arī pievērsties ilgtermiņa perspektīvai. Mēs varam, piemēram, veidot ilgstošas attiecības ar valstu parlamentiem un citām starptautiskām organizācijām. Tādējādi FISC komiteja patiesi kļūs par centrālo debašu vietu Eiropā, kur tiks apspriesti nodokļu jautājumi.

Eiropas Savienībai nav daudz kompetenču nodokļu jomā. Ko FISC komiteja cer panākt?

Kā to ir parādījis iepriekšējo nodokļu komiteju darbs, gaismā ir nākuši daudzi pārkāpumi. Vienkārši cenšoties panākt pārredzamību, padarot faktus pieejamus visiem, mēs vēl vairāk centīsimies panākt pārmaiņas. Iedzīvotāji prasa rīkoties, un šī komiteja pārstāvēs viņus Eiropas arēnā.

Pēdējos gados atklātībā ir nonācis daudz informācijas par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, nodokļu apiešanu un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju visā pasaulē. Kā Jūs vērtējat ES rīcību, reaģējot uz šo parādību?

Neizbēgami pastāv atšķirības nostājā, ko ES ieņem attiecībā uz dalībvalstīm un valstīm, kas nav tās sastāvā. Trešo valstu nodokļu oāžu saraksts ir bijis noderīgs, lai izdarītu spiedienu uz labi zināmām nodokļu oāzēm pasaulē. Tas nebūt nav perfekts, kā liecina nesenā Kaimanu salu svītrošana no šī saraksta. Tomēr tas ir sākums. Savukārt attiecībā uz ES dalībvalstīm spiedienu galvenokārt bija jāizdara Eiropas Parlamentam. 2019. gada martā mēs nodokļu oāžu sarakstā ierindojām septiņas ES valstis, tostarp manu valsti — Nīderlandi. Ierindošana šādā kaunpilnā sarakstā ir lielā mērā palīdzējusi mainīt Nīderlandē notiekošo debašu virzienu, un aizvien lielāks skaits manu tautiešu piekrīt tam, ka ir vajadzīgas stingras reformas. Septiņas ES nodokļu oāzes citu ES dalībvalstu valdībām katru gadu izmaksā vairāk nekā 40 miljardus eiro! Mēs nevaram pieļaut, ka šāda situācija turpina pastāvēt, un es esmu pārliecināts, ka Atveseļošanas un noturības mehānisma kontekstā spiediens uz šīm valdībām kļūs aizvien lielāks. Komitejai ir jāpauž sava nostāja skaidri: ES nodokļu oāzēm ir jāreformē sava nodokļu sistēma, pretējā gadījumā to atveseļošanas un noturības plāni netiks apstiprināti.
Avots: ://www.europarl.europa.eu/