Radikalizācija ES: kas tā ir un kā to var novērst?

Radikalizācija ir arvien pieaugošs pārrobežu apdraudējums. Bet kas īsti tā ir, kādi ir tās cēloņi un ko ES dara, lai to novērstu?

Radikalizācija nav jauna parādība, bet, tehnoloģijām attīstoties un sabiedrībai polarizējoties, tā kļūst par arvien sarežģītāku problēmu un nopietnu apdraudējumu visai ES.

Vairāk informācijas par ES pasākumiem terorisma apturēšanai

Kas ir radikalizācija?

Nesenie teroristu uzbrukumi Eiropā, no kuriem daudzus veikuši Eiropas pilsoņi, norāda uz pastāvīgajiem “pašmāju” radikalizēšanās draudiem, ko Komisija definējusi kā procesu, kura laikā cilvēki pieņem viedokļus, uzskatus un idejas, kas var novest pie terorisma.

Ideoloģija ir neatņemama radikalizācijas procesa daļa, kuras pamatā bieži vien ir reliģisks fundamentālisms. Tomēr radikalizāciju reti vada tikai ideoloģija vai reliģija. Tā bieži sākas ar indivīdiem, kuri ir neapmierināti ar savu dzīvi, sabiedrību vai valdības īstenoto iekšpolitiku un ārpolitiku. Nepastāv viens vienots profils personai, kura varētu būt iesaistīta ekstrēmismā, taču cilvēki no marginalizētām kopienām, kas saskaras ar diskrimināciju vai identitātes zaudēšanu, rada auglīgu augsni radikālistiskai vervēšanai.

Tiek uzskatīts, ka Rietumeiropas iesaistei konfliktu zonās, piemēram, Afganistānā un Sīrijā, arī ir radikalizējoša ietekme, jo īpaši uz migrantu kopienām.

Kā un kur cilvēki radikalizējas?

Radikalizācijas procesu pamatā ir sociālie tīkli, lai cilvēki pievienotos un uzturētu pastāvīgu saziņu. Fiziski un tiešsaistes tīkli nodrošina telpu, kurā cilvēki var radikalizēties un, jo noslēgtāka ir šī telpa, jo efektīvāk tā var kalpot par atbalss kameru, kurā dalībnieki savstarpēji apstiprina ekstrēmu pārliecību, tai netiekot apstrīdētai.

Internets ir viens no galvenajiem kanāliem ekstrēmistu viedokļu izplatīšanai un personu vervēšanai. Sociālie mediji ir palielinājuši gan džihādistu, gan galēji labējo ekstrēmistu propagandas ietekmi, nodrošinot vieglu piekļuvi plašai mērķauditorijai un sniedzot teroristu organizācijām iespēju mērķtiecīgi vervēt rekrūšus un veidot “troļļu armijas”, kas atbalsta viņu propagandu. Saskaņā ar ES 2020. gada ziņojumu par terorisma situāciju un tendencēm pēdējos gados šifrētas ziņojumapmaiņas lietojumprogrammas, piemēram, WhatsApp vai Telegram, ir plaši izmantotas koordinācijai, uzbrukumu plānošanai un kampaņu sagatavošanai.

Ir zināms, ka dažas ekstrēmistu organizācijas ir pievērsušās arī skolām, universitātēm un kulta vietām, piemēram, mošejām.

Arī cietumi var būt auglīga augsne radikalizācijai to slēgtās vides dēļ. Ieslodzītie, kuriem atņemti to sociālie tīkli, biežāk nekā citur iepazīsies ar jauniem uzskatiem un apvienībām un kļūs radikāli noskaņoti, jo cietumi, kuros trūkst darbinieku, bieži vien nespēj laicīgi reaģēt uz ekstrēmistu darbībām.

ES cīņa pret radikalizāciju

Lai gan par radikalizācijas novēršanu galvenokārt ir atbildīgas dalībvalstis, ES līmenī ir izveidoti instrumenti, lai tām palīdzētu:

• Radikalizācijas izpratnes tīkls ir tīkls, kurā darbojas praktizējoši priekšposteņa speciālisti no visas Eiropas, piemēram, skolotāji, politikas speciālisti un ieslodzījuma vietu pārstāvji, kas strādā ar cilvēkiem, kuri ir bijuši vai ir neaizsargāti pret radikalizāciju.
• Eiropola vienība ziņošanai par interneta saturu tīmeklī meklē tiešsaistes teroristu materiālus un tos nosūta saimniekplatformām. Kopš izveides 2015. gadā tā ir atradusi un interneta uzņēmumiem nosūtījusi vairāk nekā 130 000 satura vienību (2019. gadā — vairāk nekā 25 000).
• Eiropas Parlaments 2020. gada decembrī apstiprināja ES Drošības savienības stratēģiju 2020.–2025. gadam un jauno terorisma apkarošanas programmu, kuras mērķis ir novērst radikalizāciju, nodrošinot, piemēram, iespējas riskam pakļautiem jauniešiem, un atbalstot radikalizētu ieslodzīto rehabilitāciju.
• gada beigās Eiropas Parlaments un Padome panāca politisku vienošanos par noteikumiem, kas liek tiešsaistes platformām vienas stundas laikā dzēst teroristisku saturu. Pirms vienošanās, kuru atbalsta Parlamenta Pilsoņu brīvību komiteja stājas spēkā, to ir oficiāli jāapstiprina Parlamentam un Padomei.

Plašāk par terorismu

• Terorisms ES: teroristu uzbrukumi, bojāgājušie un aresti 2019. gadā
• Džihādistu terorisms ES kopš 2015. gada