Atveseļošana pēc Covid-19 krīzes: kā darbosies galvenais ES instruments

672,5 miljardu EUR vērtais Atveseļošanas un noturības mehānisms ir galvenais ES Covid-19 atveseļošanas plāna instruments, ar ko, reaģējot uz krīzi, tiks atbalstītas reformas.

Februāra plenārsesijā EP deputāti apstiprināja noteikumus, ar kuriem izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu, kas ir Covid-19 atveseļošanas plānā iekļauta 750 miljardu € vērta ES pamatprogramma. Parlaments un Padome panāca provizorisku vienošanos par šo instrumentu 2020. gada decembrī.

Tā piedāvās plaša mēroga atbalstu ES valstīm, lai tās varētu veikt investīcijas un reformas, kas vajadzīgas, lai mazinātu pandēmijas ekonomiskās un sociālās sekas un sagatavotu ES ekonomiku ilgtspējīgai un digitālai nākotnei.

Dotācijas un aizdevumi

Līdzekļi būs pieejami kā dotācijas un aizdevumi. Dotācijas 2018. gada cenās sasniegs 312,5 miljardus EUR (faktiskā summa tiks palielināta, lai ņemtu vērā inflāciju).

Dotāciju sadalījums starp valstīm balstīsies uz vairākiem kritērijiem: sākotnējā posmā, proti, līdz 2022. gada beigām, tie ietvers iedzīvotāju skaitu, IKP uz vienu iedzīvotāju un bezdarbu 2015.–2019. gadā. Vēlāk tiks ņemti vērā ekonomikas rezultāti 2020. un 2021. gadā, nevis bezdarba līmenis. Komisijai līdz 2023. gada beigām būs jāuzņemas saistības attiecībā uz ES valstīm piešķirto dotāciju pilnīgu summu, un līdzekļi būs jāizmaksā līdz 2026. gada beigām.

Aizdevumi pēc dalībvalstu pieprasījuma tiks piešķirti līdz 2023. gada beigām, kopā sasniedzot 360 miljardus EUR 2018. gada cenās. Aizdevumu apjoms katrai valstij būs ierobežots līdz 6,8 % no valsts iekšzemes kopprodukta.

Kur nauda tiks ieguldīta

Sarunās ar Padomi EP deputāti uzstāja, ka valstīm būtu jāizmanto līdzekļi saskaņā ar ES prioritātēm. “ ES atveseļošanas līdzekļi tiks novirzīti ES prioritātēm. Atveseļošanas mehānisms nebūs bankomāts, no kura tiks izņemta nauda, lai apmaksātu valstu politiku un iekšējās programmas,” sacīja viens no Parlamenta līdzreferentiem Dragoș Pîslaru (Renew Europe, Rumānija) pēc tam, kad tika paziņots par provizorisko vienošanos ar Padomi.

Otra līdzreferente Eider Gardiazabal (S&D, Spānija) uzsvēra, ka, lai gan fondiem būtu jāatvieglo krīzes tūlītējā sociālā ietekme, tiem būtu jāatbalsta arī ES ilgtermiņa mērķi, piemēram, zaļā pārkārtošanās un digitalizācija. “Mums jāpatur prātā, ka tā turpmākajos gados būs svarīgākā ieguldījumu programma, un mums ir jāizmanto iespēja [veikt reformas],” viņa norādīja.

Saskaņā ar noteikumiem Atveseļošanas un noturības mehānisma atbalstu saņems sešas jomas:

• zaļā pārkārtošanās;
• digitālā pārkārtošanās,
• vieda, ilgtspējīga un iekļaujoša izaugsme,
• sociālā un teritoriālā kohēzija,
• noturības un krīžgatavības veidošana,
• rīcībpolitika nākamajai paaudzei, tostarp attiecībā uz izglītību un prasmēm.

Valstu plānos vismaz 37 % no budžeta būtu jāatvēl klimatam un bioloģiskajai daudzveidībai un vēl 20 % — digitalizācijai. Noteikumi aizliedz finansēt pasākumus, kas rada būtisku kaitējumu videi (tā dēvētais princips “nenodarīt būtisku kaitējumu”).

Kā tas darbosies?

Lai saņemtu atbalstu, dalībvalstīm ir jāsagatavo atveseļošanas un noturības plāni, kuros ierosināts reformu un publisko investīciju projektu kopums, ko varētu īstenot līdz 2026. gadam. Šie plāni tiks integrēti Eiropas pusgada ekonomikas koordinācijas ciklā un ir jāiesniedz līdz 30. aprīlim.

Komisija izvērtēs plānus un iesniegs priekšlikumu Padomei par katrai valstij piešķirto dotāciju un aizdevumu apmēru un sasniedzamajiem mērķiem un atskaites punktiem. Tad Padomei šie plāni ir jāpieņem.

Uz atbalstu var pretendēt arī valsts pasākumi, kas kopš 2020. gada februāra veikti saistībā ar Covid-19 krīzi.

Maksājumi tiks veikti, tiklīdz dalībvalstis būs sasniegušas atskaites punktus un mērķus, bet valstis var pieprasīt priekšfinansējumu līdz 13 % apmērā no kopējās summas, ko izmaksās, tiklīdz Padome šo valstu plānu būs pieņēmusi.

Dalībvalstis divreiz gadā ziņos par progresu, kas panākts Eiropas pusgada ietvaros.

Demokrātiskā leģitimitāte

Sarunās Parlaments centās panākt lielāku pārredzamību. Vienošanās ar Padomi paredz, ka Komisija visu informāciju par valstu plāniem un priekšlikumiem Padomes lēmumiem nosūtīs vienlaikus gan Parlamentam, gan Padomei.

Reizi divos mēnešos Parlamenta komitejas var uzaicināt Komisiju apspriest situāciju ES atveseļošanā un dalībvalstu progresu virzībā uz to mērķu sasniegšanu.

Komisijai ir arī jāsagatavo gada ziņojumi par instrumenta īstenošanu un citi novērtējuma ziņojumi.

Parlamenta līdzreferents Siegfried Mureșan (PPE, Rumānija) atzinīgi novērtēja Parlamenta iesaistīšanos visos procesa posmos. “Šīs ir labas ziņas... Atveseļošanas un noturības mehānismam būs pilnīga demokrātiskā leģitimitāte,” viņš teica.

Avots: https://www.europarl.europa.eu/