Eiropas sociālo tiesību pīlārs: principu īstenošana praksē

Tā ir iespēja Eiropai atjaunināt savu sociālo noteikumu kopumu, vienlaikus veiksmīgi pārvarot pārmaiņas, ko radījušas jaunas sociālās, tehnoloģiskās un ekonomiskās norises un pandēmijas sociālekonomiskās sekas. Komisija jau ir sākusi īstenot pīlāra principus, 2020. gadā ierosinot tādas iniciatīvas kā Jauniešu nodarbinātības atbalsta pasākumi un adekvātas minimālās algas. Šodien Komisija nāk klajā arī ar Komisijas Ieteikumu par iedarbīgu un aktīvu atbalstu nodarbinātībai pēc Covid-19 krīzes (EASE), lai atbalstītu nodarbinātību veicinošu atveseļošanu.

Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks jautājumos par ekonomiku, kas strādā cilvēku labā, Valdis Dombrovskis sacīja: “Ekonomikas atveseļošanai jābūt iekļaujošai, taisnīgai un tādai, kas maksimāli stimulē nodarbinātību. Tāpēc Eiropas Komisija ierosina apjomīgu programmu Eiropas sociālo tiesību pīlāra ieviešanai un aicina dalībvalstis aktīvi atbalstīt nodarbinātību ekonomikas atveseļošanas posmā pēc Covid-19 izraisītās krīzes. Ar to mēs vēlamies uzsvērt to, cik svarīga nodarbinātības politikā ir pakāpeniska pāreja no ārkārtas krīzes risinājumiem uz ekonomikas atveseļošanas politiku. To Eiropas Savienība atbalstīs, izmantojot pieejamos finansējuma avotus, tai skaitā ESF+ un Atveseļošanas un noturības mehānismu.”

Darba un sociālo tiesību komisārs Nikolā Šmits teica: “Eiropas sociālo tiesību pīlārs ir bijis mūsu atsauces punkts spēcīgas sociālas Eiropas veidošanā. Tagad mēs tajā iedvešam jaunu dzīvību, pārvēršot tā principus darbībās. Viena no mūsu galvenajām prioritātēm ir radīt darbvietas un gādāt par to, lai cilvēkiem ir šīm darbvietām vajadzīgās prasmes. Tas ir EASE mērķis. Mums ir arī kopīgs pienākums cīnīties pret nabadzību ES un izveidot iekļaujošu sabiedrību. Mums katram ir savs uzdevums. Es ar nepacietību gaidu, kad maijā sociālajā samitā tiks atjaunota apņemšanās ievērot sociālās tiesības.”

ES mērķi kopīga uzdevuma sasniegšanai līdz 2030. gadam

Rīcības plānā ir noteikti trīs ES pamatmērķi, kas jāsasniedz līdz 2030. gadam:

1. nodarbinātiem vajadzētu būt vismaz 78 % iedzīvotāju vecumā no 20 līdz 64 gadiem;
2. mācībās katru gadu būtu jāpiedalās vismaz 60 % pieaugušo;
3. nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku skaits būtu jāsamazina vismaz par 15 miljoniem.

Jaunie 2030. gada pamatmērķi atbilst ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem un nosaka kopīgo mērķi spēcīgai sociālai Eiropai. Izmantojot šos pamatmērķus un pārskatīto sociālo rezultātu pārskatu, Komisija varēs uzraudzīt dalībvalstu progresu Eiropas pusgada ietvaros. Komisija aicina Eiropadomi apstiprināt šos trīs mērķus un aicina dalībvalstis noteikt savus valsts mērķus, lai veicinātu šos centienus.

Iedarbīga un aktīva atbalsta nodrošināšana nodarbinātībai (EASE)

Kā konkrētu darbību saskaņā ar pīlāra 4. principu Komisija šodien nāk klajā ar Ieteikumu par iedarbīgu un aktīvu atbalstu nodarbinātībai pēc Covid-19 krīzes (EASE). Ar šo ieteikumu Komisija sniedz dalībvalstīm konkrētus norādījumus par politikas pasākumiem, kuriem pieejamas ES finansējuma iespējas, lai pakāpeniski pārkārtotos no ārkārtas pasākumiem, kas veikti nolūkā saglabāt darbvietas pašreizējās krīzes laikā, uz jauniem pasākumiem, kas vajadzīgi nodarbinātību veicinošas ekonomikas atveseļošanai. Ieteikums veicina darbvietu radīšanu un profesionālo pāreju no nozarēm, kurās vērojama lejupslīde, uz nozarēm, kurās vērojama paplašināšanās, īpaši uz digitālajām un zaļajām nozarēm. Šajos jaunajos pasākumos būtu jāietver trīs elementi: 1) darbā pieņemšanas stimuli un uzņēmējdarbības atbalsts; 2) prasmju pilnveides un pārkvalificēšanās iespējas; 3) pastiprināts atbalsts no nodarbinātības dienestu puses. Ir pieejami ES līdzekļi, tostarp no Atveseļošanas un noturības mehānisma un Eiropas Sociālā fonda Plus,kas var palīdzēt dalībvalstīm finansēt to EASE pasākumus.

Vispārīga informācija

2017. gadā Gēteborgas samitā Eiropas Parlaments, Padome un Komisija proklamēja Eiropas sociālo tiesību pīlāru (“pīlārs”). Pīlārā noteikti 20 pamatprincipi un tiesības, kurām ir būtiska nozīme taisnīgu un labi funkcionējošu darba tirgu un labklājības sistēmu nodrošināšanai XXI gadsimtā. Pīlārs ir strukturēts trijās nodaļās: 1) vienādas iespējas un piekļuve darba tirgum; 2) taisnīgi darba apstākļi; 3) sociālā aizsardzība un iekļaušana.

Komisija jau ir nākusi klajā ar vairākām no pīlāra izrietošām darbībām, piemēram, Eiropas Prasmju programmu (1. princips), Dzimumu līdztiesības stratēģiju (2. princips), ES Rasisma apkarošanas rīcības plānu (3. princips), Jauniešu nodarbinātības atbalsta pasākumu kopumu (4. princips) un priekšlikumu direktīvai par adekvātām minimālajām algām (6. princips).

Tajā pašā nedēļā, kad tiek pieņemts pīlāra rīcības plāns, Komisija pieņem priekšlikumu Darba samaksas pārredzamības direktīvai (2. princips) un jaunu Personu ar invaliditāti tiesību stratēģiju 2021.–2030. gadam (17. princips). Vēl citas gaidāmās ES darbības 2021. gadā cita starpā ietvers Eiropas Garantiju bērniem (11. princips), jaunu darba drošības un veselības aizsardzības stratēģisko satvaru (10. princips), iniciatīvu, kuras mērķis ir uzlabot darba nosacījumus cilvēkiem, kuri strādā, izmantojot digitālās platformas (5. un 12. princips), un rīcības plānu sociālās ekonomikas jomā.

Jaunais impulss sociālo tiesību jomā izmantos un pastiprinās stimulu, ko radījis vērienīgais 1,8 triljonu eiro vērtais ES ilgtermiņa budžets un atveseļošanas instruments NextGenerationEU. Tie sniegs dalībvalstīm ES finansējuma iespējas, lai atbalstītu spēcīgu sociālo Eiropu. Tas ietver atbalstu no Atveseļošanas un noturības mehānisma, lai finansētu saskaņotas reformu un investīciju paketes, kas reaģē uz darba tirgus, prasmju un sociālajām problēmām, kuras apzinātas konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos Eiropas pusgada ietvaros.

Portu sociālajā samitā, ko 2021. gada maijā organizē ES Padomes prezidentvalsts Portugāle, galvenā uzmanība tiks pievērsta tam, kā stiprināt Eiropas sociālo dimensiju, lai risinātu problēmas saistībā ar taisnīgu, iekļaujošu un noturīgu atveseļošanu un zaļo un digitālo pārkārtošanos. Samits būs iespēja apvienot spēkus, lai augstākajā politiskajā līmenī atjaunotu apņemšanos īstenot sociālo pīlāru. Pīlāra rīcības plāns ir Komisijas ieguldījums Portu sociālajā samitā.

Pīlāra rīcības plāna pamatā ir plaša sabiedriskā apspriešanās, kuras laikā tika saņemtas vairāk nekā 1000 rakstiskas atbildes no dalībvalstīm, ES iestādēm un struktūrām, reģioniem, pilsētām, sociālajiem partneriem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām, starptautiskām organizācijām, ideju laboratorijām un iedzīvotājiem. Turklāt Komisija rīkoja specializētus tīmekļseminārus ar vairāk nekā 1500 atsevišķām ieinteresētajām personām.
Avots: https://ec.europa.eu/