Zaļā grāmata par Eiropas garšu popularizēšanu

Briselē, 2011. gada 14. jūlijā. Eiropas Komisija šodien uzsākusi apspriešanu par Eiropas lauksaimniecības ražojumu popularizēšanas un ar tiem saistītās informācijas plānu nākotni. Publicējot Zaļo grāmatu par šiem jautājumiem, Komisija lūko rast risinājumus, kā izstrādāt mērķtiecīgāku un tālejošāku nākotnes stratēģiju, kas patērētājiem gan ES, gan ārpus tās veidotu skaidrāku priekšstatu par Eiropas lauksaimniecības ražojumu un pārtikas produktu kvalitāti, tradīcijām un pievienoto vērtību. 

Šodien Briselē iepazīstinot ar Zaļo grāmatu, Eiropas lauksaimniecības un lauku attīstības komisārs Dačans Čološs sacīja: "Lai aizsargātu mūsu patērētāju veselību, Eiropas lauksaimniekiem jāievēro stingrāki pārtikas drošības, vides un dzīvnieku labturības noteikumi nekā viņu konkurentiem jebkur citur pasaulē. Eiropas lauksaimniecības nozarei ir vajadzīga tālejoša un efektīva popularizēšanas politika, kas izceltu šīs nozares pievienoto vērtību. Darbvietu izveidei Eiropā un tās izaugsmei ir svarīgi arī, ka ES lauksaimniecības un pārtikas nozare var uzlabot savas pozīcijas tradicionālos un jaunos tirgos. Tādēļ mums ir nepieciešams apsvērt, kā labāk pielāgot mūsu plānus šā mērķa sasniegšanai."

Zaļajā grāmatā apskatīta virkne daudzpusīgu jautājumu, un tā aicina visas ieinteresētās puses — patērētājus, ražotājus, izplatītājus, kā arī valsts iestādes — iesniegt komentārus un ierosinājumus līdz 2011. gada 30. septembrim. Pamatojoties uz šīm atbildēm, Komisija izstrādās paziņojuma projektu, kas tiks publicēts nākamgad un pēc kura vajadzētu sekot tiesību akta priekšlikumam.

Zaļajai grāmatai ir četras daļas: šīs politikas pievienotā Eiropas vērtība; Eiropas iekšējā tirgus mērķi un tajā piemērojamie pasākumi, tostarp vietējos un reģionālajos tirgos; mērķi un pasākumi pasaules tirgos; plašāki jautājumi par šīs politikas saturu un pārvaldību. Pavisam Zaļajā grāmatā izvirzīti 16 jautājumi attiecībā uz dažādiem aspektiem un ieteikumiem, un šo jautājumu nolūks ir rosināt atbildes. Piemēram, tie skar īpašas ar informāciju un popularizēšanu saistītas vajadzības gan ES tirgū, gan ārējā tirgū, kā arī to, kādas prioritātes būtu jānosaka. Ir arī jautājums par daudzvalstu programmām un par to, ko varētu izdarīt, lai mudinātu veidot programmas ar spēcīgāku Eiropas dimensiju.

Pamatinformācija

Pašreizējie ES informācijas un veicināšanas noteikumi attiecībā uz lauksaimniecības ražojumiem un pārtikas produktiem ir pieņemti 20. gs. 80. gados. Gadu gaitā tie tikuši pielāgoti, īpaši līdz ar kvalitātes marķējumu skaita pieaugumu. Saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 3/2008 veicināšanas pasākumiem no ES budžeta tikuši iztērēti 50,6 miljoni eiro 2007. gadā, 53,2 miljoni eiro 2008. gadā, 47,4 miljoni eiro 2009. gadā un 47,4 miljoni eiro 2010. gadā. Pašreizējā sistēma lielākoties paredz uz ES tirgu orientētas programmas (71 % no programmu skaita, 74 % līdzekļu), un aptuveni 8 % ir daudzvalstu programmas. Laikā no 2006. līdz 2010. gadam tikušas apstiprinātas 190 programmas, lielākoties triju gadu plāni, un šo programmu kopējais finansējums no ES budžeta ir 259,4 miljoni eiro[1]. (N.B. Tām vajadzīgs dalīborganizāciju un dalībvalstu līdzfinansējums.) Jāpiebilst arī, ka saistībā ar stingrajiem noteikumiem attiecībā uz šīm programmām 2006.–2010. gadā tikuši noraidīti aptuveni 59 % pieteikumu.

Vairāk informācijas

Skatīt vairāk informācijas un piedalīties apspriešanā

http://ec.europa.eu/agriculture/promotion/index_en.htm.

Kontaktpersonas:      Roger Waite  (+32 2 296 14 04)      Johan Reyniers  (+32 2 295 67 28)