2021. gada rudens ekonomikas prognoze: pāreja no atveseļošanās uz ekspansiju grūtos apstākļos

ES ekonomika atgūstas no pandēmijas recesijas ātrāk, nekā gaidīts. Vakcinācijas kampaņām progresējot un sākot atcelt ierobežojumus, pavasarī atsākās un vasarā turpinājās izaugsme, kam pamatā bija ekonomikas atkalatvēršana. Neraugoties uz pieaugošām grūtībām, tiek prognozēts, ka ES ekonomika prognozes periodā turpinās paplašināties, sasniedzot izaugsmes tempu 5 %, 4,3 % un 2,5 % apmērā attiecīgi 2021., 2022. un 2023. gadā. Tiek prognozēts, ka eirozonas izaugsmes rādītāji būs identiski ES izaugsmes rādītājiem 2021. un 2022. gadā, bet 2023. gadā sasniegs 2,4 %. Šī perspektīva lielā mērā ir atkarīga no diviem faktoriem: Covid-19 pandēmijas attīstības un tempa, kādā piedāvājums pēc ekonomikas atkalatvēršanas pielāgosies straujajām tendenču maiņām pieprasījuma jomā.

xc

Eiropas ekonomika atgriežas uz ekspansijas ceļa ātrāk, nekā gaidīts

Ar gandrīz 14 % gada izteiksmē IKP pieaugums ES 2021. gada otrajā ceturksnī bija augstākais reģistrētais rādītājs — tikpat augsts kā IKP bezprecedenta samazinājums tajā pašā laikposmā pagājušajā gadā, pandēmijas pirmā viļņa laikā. ES ekonomika 2021. gada trešajā ceturksnī atguva pirmspandēmijas izlaides līmeni un no atveseļošanās pārgāja uz ekspansijā.

Paredzams, ka iekšzemes pieprasījums turpinās veicināt šo ekspansiju. Uzlabojumiem darba tirgū un uzkrājumu prognozētajam samazinājumam vajadzētu veicināt noturīgu patēriņa izdevumu tempu. Arī Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) īstenošanai ir būtiska nozīme privāto un publisko investīciju veicināšanā.

Tomēr izaugsmes temps saskaras ar jaunām grūtībām. Sastrēgumi un traucējumi globālajās piegādēs negatīvi ietekmē darbību ES, jo īpaši tās ļoti integrētajā ražošanas nozarē. Turklāt pēc straujā krituma 2020. gadā enerģijas cenas, jo īpaši dabasgāzei, pēdējā mēneša laikā ir strauji pieaugušas un tagad krietni pārsniedz pirmspandēmijas līmeni. Paredzams, ka tas negatīvi ietekmēs patēriņu un investīcijas.

Darba tirgus turpinās uzlaboties

 ES darba tirgi ievērojami uzlabojās, pateicoties tam, ka tika atviegloti ierobežojumi ar patērētājiem saistītām aktivitātēm. Šā gada otrajā ceturksnī ES ekonomika radīja aptuveni 1,5 miljonus jaunu darbvietu, daudzi darba ņēmēji pārtrauca darba saglabāšanas shēmas, un bezdarba līmenis samazinājās. Tomēr kopējais darbinieku skaits ES joprojām par 1 % atpalika no pirmspandēmijas līmeņa.

Kopš tā laika bezdarbs ir turpinājis samazināties. Bezdarba līmenis ES augustā bija 6,8 %, kas bija nedaudz augstāks par 2019. gada beigās reģistrēto līmeni. Dati, kas publicēti pēc prognozes termiņa beigām, liecina, ka septembrī bezdarbs vēl nedaudz samazinājās. Komisijas uzņēmumu apsekojumi liecina par jaunām sfērām, kurās trūkst darbaspēka, jo īpaši nozarēs, kurās aktivitāte pieaug visvairāk. Jo ilgāk šāds darbaspēka trūkums saglabājas, jo lielāks risks, ka tas varētu mazināt aktivitāti un ietekmēt inflāciju ar algu spiedienu.

Prognozē paredzēts, ka nodarbinātība ES šogad pieaugs par 0,8 %, 2022. gadā – par 1 % un 2023. gadā – par 0,6 %. Paredzams, ka nodarbinātība nākamgad pārsniegs pirmskrīzes līmeni, bet 2023. gadā uzsāks ekspansiju. Tiek prognozēts, ka bezdarbs ES samazināsies no 7,1 % šogad līdz 6,7 % un 6,5 % attiecīgi 2022. un 2023. gadā. Paredzams, ka eirozonā trīs gadu laikā tas būs 7,9 %, 7,5 % un 7,3 %.

Mazāks deficīts, nekā gaidīts

Labākas izaugsmes perspektīvas norāda uz to, ka 2021. gadā deficīts būs mazāks, nekā prognozēts pavasarī. Pēc tam, kad 2020. gadā budžeta deficīts sasniedza 6,9 % no IKP, kopējam deficītam ES vajadzētu nedaudz samazināties līdz 6,6 % 2021. gadā, pateicoties joprojām lielajam fiskālajam atbalstam gada sākumā.

Tiek prognozēts, ka, atbalsta pasākumiem un automātisko stabilizatoru darbībai samazinoties un turpinoties ekonomikas ekspansijai, ES kopējais deficīts 2022. gadā samazināsies uz pusi līdz aptuveni 3,6 % no IKP un 2023. gadā turpinās samazināties līdz 2,3 %.

Paredzams, ka kopējā parāda attiecība pret IKP pēc 92 % sasniegšanas ES (99 % eirozonā) šogad kopumā stabilizēsies un 2022. gadā sāks samazināties, 2023. gadā sasniedzot 89 % no IKP (97 % eirozonā).

Pagaidu globālais cenu spiediens veicina inflāciju līdz desmit gadu laikā augstākajam līmenim

Pēc vairākus gadus ilgušas zemas inflācijas spēcīgu saimnieciskās darbības atsākšanos ES un daudzās attīstītajās valstīs ir papildinājusi inflācijas paaugstināšanās, kas pārsniedza prognozes.

Gada inflācija eirozonā palielinājās no negatīviem -0,3 % 2020. gada pēdējā ceturksnī līdz 2,8 % 2021. gada trešajā ceturksnī. Oktobra lasījums bija 4,1 % — rādītājs, kas kopš eirozonas inflācijas datu publicēšanas 1997. gadā ir sasniegts tikai vienu reizi.

Šo spēcīgo inflācijas kāpumu galvenokārt nosaka enerģijas cenu kāpums, bet tas, šķiet, ir arī saistīts ar plašu pēcpandēmijas ekonomisko korekciju kopumu, kas liek domāt, ka pašreizējais augstais līmenis lielākoties ir pārejošs.

Tiek prognozēts, ka inflācija eirozonā sasniegs maksimumu 2,4 % apmērā 2021. gadā, bet pēc tam samazināsies līdz 2,2 % 2022. gadā un 1,4 % 2023. gadā, jo enerģijas cenas pakāpeniski izlīdzināsies. Paredzams, ka inflācija Eiropas Savienībā 2021. gadā būs 2,6 %, 2022. gadā – 2,5 % savukārt 2023. gadā – 1,6 %.

Ar izaugsmes perspektīvām saistītā nenoteiktība un riski joprojām ir ļoti lieli

Lai gan pandēmijas ietekme uz saimniecisko darbību ir ievērojami mazinājusies, Covid-19 vēl nav sakauts un atveseļošanās ir lielā mērā atkarīga no tā attīstības gan ES, gan ārpus tās. Ņemot vērā neseno inficēšanās gadījumu skaita pieaugumu daudzās valstīs, nevar izslēgt to ierobežojumu atjaunošanu, kas ietekmē saimniecisko darbību. Eiropas Savienībā šis risks ir īpaši būtisks dalībvalstīs ar salīdzinoši zemu vakcinācijas līmeni.

Ekonomiskie riski ir saistīti arī ar pašreizējo piegāžu ierobežojumu un sastrēgumu potenciāli ieilgušo ietekmi.

Galvenais augšupvērstais risks izaugsmes perspektīvai ir saistīts ar iespējamo efektivitātes pieaugumu un noturīgu produktivitātes pieaugumu, ko izraisījušas pandēmijas radītas strukturālas pārmaiņas. Šajā ziņā būtiska nozīme būs investīcijām, ko veicina ANM un ar to saistītās strukturālās reformas. Kopumā risku līdzsvars attiecībā uz šo prognozi ir nosvēries lejup.

Inflācija var izrādīties lielāka par prognozēto, ja piegādes ierobežojumi būs ilglaicīgāki un ja produktivitāti pārsniedzošs algu pieaugums tiks novirzīts uz patēriņa cenām.
Avots: https://latvia.representation.ec.europa.eu/