Jauna pieeja ES standartu vadošās lomas nodrošināšanai pasaulē, popularizējot vērtības un veicinot noturīgu, zaļu un digitālu vienoto tirgu

Komisija nāk klajā ar jaunu Standartizācijas stratēģiju, kurā izklāstīts mūsu skatījums uz standartiem vienotajā tirgū, kā arī visā pasaulē. Šo stratēģiju papildina priekšlikums grozītai regulai par standartizāciju, ziņojums par minētās regulas īstenošanu un Savienības 2022. gada Eiropas standartizācijas darba programma. Jaunās stratēģijas mērķis ir stiprināt ES globālo konkurētspēju, veicināt noturīgu, zaļu un digitālu ekonomiku un nostiprināt demokrātiskas vērtības tehnoloģiju lietojumos.

Standarti ir diskrēts pamats ES vienotajam tirgum un globālajai konkurētspējai. Tie palīdz ražotājiem nodrošināt ražojumu un pakalpojumu sadarbspēju, samazināt izmaksas, uzlabot drošību un sekmēt inovāciju. Standarti ir neredzama, bet būtiska, mūsu ikdienas daļa un tiek izmantoti visdažādākajās jomās – Wi-Fi frekvences, internetam pieslēgtas rotaļlietas vai slēpju stiprinājumi ir tikai dažas no tām. Standarti nozīmē pārliecību, ka ražojums vai pakalpojums atbilst paredzētajam mērķim, ir drošs un nekaitēs ne cilvēkam, ne videi. Atbilstība saskaņotajiem standartiem garantē ražojumu atbilstību ES tiesību aktiem.

Ņemot vērā inovācijas straujo tempu, mūsu vērienīgos zaļos un digitālos mērķus un tehnoloģisko standartu ietekmi uz ES demokrātiskajām vērtībām, standartizācijai jāpieiet arvien stratēģiskāk. ES vērienīgās ieceres izveidot noturīgu un klimatneitrālu aprites ekonomiku nevar sasniegt bez Eiropas standartiem. Lai ES arī turpmāk būtu globālo standartu noteicēja, būtiska nozīme būs spēcīgai ietekmei uz standartizācijas darbībām pasaules mērogā un tam, vai ES vadīs darbu starptautiskajos forumos un iestādēs. Globālo standartu noteikšanā ES eksportē savas vērtības un vienlaikus nodrošina ES uzņēmumiem pirmsācēja priekšrocības.

Priekšsēdētājas izpildvietniece jautājumos par digitālajam laikmetam gatavu Eiropu Margrēte Vestagere sacīja: 

Tas, ka mākslīgā intelekta jomā izmantotie dati ir aizsargāti vai ka mobilās ierīces ir drošas pret uzlaušanu, jāpanāk, balstoties uz standartiem un atbilstoši ES demokrātiskajām vērtībām. Tāpat mums ir vajadzīgi standarti svarīgu investīciju projektu, piemēram, ūdeņraža vai akumulatoru izstrādes, ieviešanai un inovāciju investīciju vērtības noteikšanai, nodrošinot ES uzņēmumiem nozīmīgas pirmsācēja priekšrocības.

Iekšējā tirgus komisārs Tjerī Bretons piebilda: 

Tehniskiem standartiem ir stratēģiska nozīme. Eiropas tehnoloģiskā suverenitāte, spēja samazināt atkarību un ES vērtību aizsardzība būs atkarīga no mūsu spējas kļūt par globālo standartu noteicēju. Ar šodienas stratēģiju mēs pilnīgi skaidri pasludinām standartizācijas prioritātes un radām nosacījumus, lai Eiropas standarti kļūtu par etalonrādītājiem pasaules mērogā. Mēs rīkojamies, lai saglabātu Eiropas standartizācijas procesa viengabalainību, galveno uzmanību pievēršot Eiropas mazo un vidējo uzņēmumu un Eiropas interesēm.

Šodien iesniegtā stratēģija rosina pievērsties pieciem galvenajiem darbības virzieniem.

1. Paredzēt, noteikt prioritātes un risināt ar standartizāciju saistītas problēmas stratēģiskās jomās. Standarti ir vajadzīgi ātrāk, un tiem jāatbilst Eiropas inovācijas un politikas programmai. Komisija ir konstatējusi, ka steidzami nepieciešama standartizācija attiecībā uz Covid-19 vakcīnu un zāļu ražošanu, kritiski svarīgu izejvielu reciklēšanu, tīra ūdeņraža vērtības ķēdi, mazoglekļa cementu, mikroshēmu sertifikāciju un datu standartiem. No šā gada prioritātes standartizācijas jomā tiks skaidri noteiktas Savienības 2022. gada Eiropas standartizācijas darba programmā. Tiks izveidota augsta līmeņa diskusiju grupa, kas informēs par turpmākajām standartizācijas prioritātēm. Komisija izveidos galvenā standartizācijas speciālista amatu ar mērķi visā Komisijā nodrošināt augsta līmeņa norādījumus par standartizācijas darbībām, kam atbalstu sniegs ES standartizācijas izcilības centrs, kurā darbosies Komisijas dienesti.
2. Uzlabot Eiropas standartizācijas sistēmas pārvaldību un viengabalainību. Par Eiropas standartiem, kas atbalsta ES politiku un tiesību aktus, jālemj attiecīgās nozares dalībniekiem Eiropā. Komisija nāk klajā ar grozītu Standartizācijas reguluMeklēt iepriekšējās saites pieejamos tulkojumusLV•••, kas ļaus uzlabot Eiropas standartizācijas sistēmas pārvaldību. Kamēr Eiropas standartizācijas sistēma arī turpmāk būs atvērta, pārredzama, iekļaujoša un objektīva, saskaņā ar regulas priekšlikumu mandāti, kurus pēc Komisijas pieprasījuma iesniedz Eiropas standartizācijas organizācijām, ir jāizskata ES un EEZ dalībvalstu pilnvarotajām struktūrām - valstu standartizācijas iestādēm. Tas standartu izstrādē galvenajās nozarēs, piemēram, kiberdrošības vai ūdeņraža standartu jomā, novērsīs nepamatotu tādu dalībnieku ietekmi uz lēmumu pieņemšanu, kuri ir no valstīm ārpus ES vai EEZ. Komisija arī turpmāk cieši sekos tam, cik iekļaujoša ir šī sistēma un kāda ir MVU un pilsoniskās sabiedrības loma tajā. Tā aicina Eiropas standartizācijas organizācijas modernizēt savas pārvaldības struktūras, un ar dalībvalstu un valstu standartizācijas iestāžu starpniecību tā uzsāks salīdzinošo pārskatīšanu, lai panāktu lielāku iekļautību pilsoniskajai sabiedrībai un lietotājiem, kā arī attiecībā uz MVU labvēlīgiem standartizācijas nosacījumiem. Vienlaikus Komisija sāks Standartizācijas regulas izvērtēšanu.
3. Palielināt Eiropas vadošo lomu globālo standartu jomā. Komisija darbosies augsta līmeņa forumā ar mērķi izveidot jaunu mehānismu, ar kura palīdzību ES dalībvalstis un valstu standartizācijas iestādes varēs kopīgot informāciju un koordinēt un stiprināt Eiropas pozīciju starptautiskajās standartizācijas organizācijās. Turklāt Komisija centīsies panākt labāku koordināciju starp ES dalībvalstīm un līdzīgi domājošiem partneriem. ES finansēs standartizācijas projektus Āfrikas un kaimiņreģionu valstīs.
4. Atbalstīt inovāciju. Komisija ierosina plašāk izmantot iespējas, ko piedāvā ES finansētā pētniecība, lai ar standartizācijas darbību palīdzību palielinātu inovācijas projektu vērtību un prognozētu agrīnās standartizācijas vajadzības. Tiks uzsākts “standartizācijas papildprojekts”, kas pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” un “Apvārsnis Eiropa” ietvaros atbalstīs pētniekus un ļaus pārbaudīt viņu rezultātu atbilstību standartizācijai. Līdz šā gada vidum tiks sākta standartizācijas jomas pētnieku prakses kodeksa izstrāde, lai, izmantojot Eiropas Pētniecības telpu, stiprinātu saikni starp standartizāciju un pētniecību/inovāciju.
5. Sagatavot nākamās paaudzes ekspertus standartizācijas jomās. Standartizācija ir labāko ekspertu ziņā, un Eiropā notiek paaudžu maiņa. Komisija veicinās lielāku akadēmisko izpratni par standartiem, piemēram, nākotnē organizējot īpašas šai jomai veltītas dienas ES augstskolās un apmācot pētniekus.                                                                                                    Avots:https://latvia.representation.ec.europa.eu/