Jauns kohēzijas ziņojums rāda, ka ES atbalsts mazina ES reģionu atšķirības

8. kohēzijas ziņojumā, ko publicējusi Komisija, redzams, ka kohēzijas politika ir palīdzējusi mazināt ES reģionu teritoriālās un sociālās atšķirības. Pateicoties kohēzijas finansējumam, paredzams, ka līdz 2023. gadam mazāk attīstīto reģionu IKP uz iedzīvotāju būs audzis pat līdz 5 %. Šīs investīcijas arī palīdzēja par 3,5 % mazināt atšķirību starp IKP uz iedzīvotāju 10 procentos vismazāk attīstīto reģionu un 10 procentos visvairāk attīstīto reģionu.

• Kohēzijas politika ir kļuvusi par svarīgāku investīciju avotu. Kohēzijas finansējums laikā no 2007.–2013. gada plānošanas perioda līdz 2014.–2020. gada plānošanas periodam palielinājās no 34 % līdz 52 % no kopējiem publiskajiem ieguldījumiem.
• Kopš 2001. gada Austrumeiropas mazāk attīstītie reģioni ir sasnieguši pārējo ES reģionu līmeni. Tomēr tai pašā laikā daudzi reģioni ar vidējiem ienākumiem un mazāk attīstītie reģioni, īpaši ES dienvidu un dienvidrietumu daļā, ir cietuši no ekonomikas stagnācijas vai lejupslīdes.
• Lai gan ir pastiprinājusies konverģence starp dalībvalstīm, ir palielinājušās iekšējās atšķirības starp strauji augošu dalībvalstu reģioniem.
• Ir cēlies nodarbinātības līmenis, taču reģionu nevienlīdzība joprojām ir lielāka nekā pirms 2008. gada.
• Laikā no 2012. līdz 2019. gadam par 17 miljoniem saruka nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku skaits.
• Eiropā ir palielinājusies plaisa reģionu inovācijas jomā, jo netika investēts pētniecībā un izstrādē un nebija novērsti inovācijas ekosistēmu trūkumi vismazāk attīstītajos reģionos.
• ES iedzīvotāji noveco, un turpmākajos gados viņu skaits sāks rukt. 2020. gadā reģionos ar sarūkošu iedzīvotāju skaitu dzīvoja 34 % ES iedzīvotāju. Tiek prognozēts, ka 2040. gadā tajos dzīvos 51 %.

Kolēģijas locekļu izteikumi

Kohēzijas un reformu komisāre Elīza Ferreira: “8. kohēzijas ziņojums skaidri rāda kohēzijas politikas nozīmi konverģences veicināšanā un valstu un reģionu nevienlīdzības mazināšanā ES. Iezīmējot jomas, kur dalībvalstīm un reģioniem jādara vairāk un labāk, ziņojums ļauj mums mācīties no līdzšinējām atziņām, lai labāk sagatavotos izaicinājumiem nākotnē. Mums jāpaātrina kohēzijas politikas 2021.–2027. gada programmu pieņemšana un īstenošana, lai varam arī turpmāk atbalstīt reģionus pandēmijas pārvarēšanā, pilnībā izmantot ieguvumus, ko piedāvā pāreja uz zaļu un digitālu Eiropu, un panākt ilgtermiņa izaugsmi.”

Darba un sociālo tiesību komisārs Nikolā Šmits: “Pandēmija ir vairojusi nevienlīdzības risku ES, un kohēzijas politika ir viens no mūsu galvenajiem instrumentiem šīs tendences novēršanā un ieguldīšanā cilvēkos. Tā mums palīdz sasniegt mērķi veidot spēcīgu, iekļaujošu un taisnīgu sociālo Eiropu. Esmu lepns, ka ar ES fondu atbalstu nelabvēlīgā situācijā esoši bērni saņem grāmatas un datorus, jauniešiem ir iespēja izmantot māceklību, lai viņi varētu iekļauties darba tirgū, un mazaizsargātiem cilvēkiem ir pieejama silta maltīte un aprūpe.”

Kohēzijas politika risina galvenās ES reģionu problēmas

Kohēzijas politika ir būtiski uzlabojusi daudzu ES reģionu un to iedzīvotāju stāvokli. Tā palīdzējusi tiem ieguldīt ilgtspējīgākā un līdzsvarotākā izaugsmē un panākt ilgtermiņa ieguvumus. Tā ir atbalstījusi fizisko un digitālo infrastruktūru, izglītību un apmācību, MVU un zaļo pārkārtošanos.                                                                                                                                                                            Avots:https://latvia.representation.ec.europa.eu/