2022. gada ziemas ekonomikas prognoze: pēc ziemā novērotā palēninājuma sagaidāms, ka atsāksies izaugsme

2022. gada ziemas ekonomikas prognozē paredzēts, ka pēc ievērojama pieauguma par 5,3 % 2021. gadā ES ekonomika 2022. gadā pieaugs par 4,0 % un 2023. gadā — par 2,8 %. Sagaidāms, ka arī eirozonā 2022. gadā izaugsme būs 4,0 %, 2023. gadā samazinoties līdz 2,7 %. 2021. gada 3. ceturksnī ES kopumā sasniedza IKP pirmspandēmijas līmeni, un tiek prognozēts, ka visas dalībvalstis līdz 2022. gada beigām būs sasniegušas šo starpposma mērķrādītāju.

Pēc ekonomiskās aktivitātes stabilās atjaunošanās, kas sākās pagājušā gada pavasarī un turpinājās rudens sākumā, tiek lēsts, ka ES izaugsmes temps 2021. gada pēdējā ceturksnī palēninājās līdz 0,4 % (iepriekšējā ceturksnī — 2,2 %). Lai gan palēninājums bija paredzēts jau 2021. gada rudens ekonomikas prognozē, pēc tam, kad ES ekonomika novērsa plaisu ar pirmspandēmijas izlaides līmeni 2021. gada 3. ceturksnī, tas bija straujāks, nekā prognozēts, jo pastiprinājās izaugsmes šķēršļi – īpaši Covid-19 inficēšanās gadījumu skaita pieaugums, augstās enerģijas cenas un pastāvīgi piegādes traucējumi.

Izaugsmi joprojām nosaka pandēmija, un daudzās ES valstīs spiedienu rada pieaugoša spriedze veselības aprūpes sistēmās un darbinieku trūkums slimības, piesardzības karantīnas vai aprūpes pienākumu dēļ. Paredzams, ka arī loģistikas un piegādes nepilnības, tajā skaitā pusvadītāju un dažu metāla preču trūkums, turpinās ietekmēt ražošanu vismaz visu pirmo pusgadu. Visbeidzot, bet ne mazāk svarīgi ir tas, ka pašlaik sagaidāms, ka enerģijas cenas saglabāsies augstas ilgāk, nekā paredzēts rudens prognozē, tādējādi radot ilgstošāku šķērsli ekonomikai un lielāku inflācijas spiedienu.

Šajā prognozē tiek pieņemts, ka pašreizējā inficēšanās viļņa radītais spiediens uz ekonomiku būs īslaicīgs. Paredzams, ka ekonomiskā aktivitāte atjaunosies, arī tāpēc, ka normalizēsies piegādes apstākļi un mazināsies inflācijas spiediens. Aplūkojot ne tikai īstermiņa satricinājumus, šī augšupejas posma pamati joprojām ir spēcīgi. Paredzams, ka darba tirgus pastāvīga uzlabošanās, lieli mājsaimniecību ietaupījumi, joprojām labvēlīgi finansēšanas nosacījumi un Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) pilnīga izvēršana turpinās ilgstošu un spēcīgu augšupejas posmu.

Inflācijas prognozes augšupvērsta pārskatīšana

Salīdzinājumā ar rudens prognozi inflācijas prognoze ir pārskatīta, to ievērojami palielinot. Tas atspoguļo augsto enerģijas cenu ietekmi, kā arī inflācijas spiediena palielināšanos uz citām preču kategorijām kopš rudens.

Paredzams, ka pēc 4,6 % rekordlīmeņa sasniegšanas pagājušā gada 4. ceturksnī inflācija eirozonā 2022. gada 1. ceturksnī sasniegs 4,8 % maksimumu un līdz gada 3. ceturksnim saglabāsies virs 3 %. Tā kā samazināsies spiediens, ko rada piegādes ierobežojumi un augstās enerģijas cenas, sagaidāms, ka inflācija gada pēdējā ceturksnī samazināsies līdz 2,1 %, bet 2023. gadā būs zemāka par Eiropas Centrālās bankas noteikto 2 % mērķi.

Kopumā tiek prognozēts, ka inflācija eirozonā palielināsies no 2,6 % 2021. gadā (2,9 % ES) līdz 3,5 % (3,9 % ES) 2022. gadā, bet 2023. gadā samazināsies līdz 1,7 % (1,9 % ES).

Nenoteiktība un riski joprojām ir lieli

Lai gan pandēmijas ietekme uz ekonomisko aktivitāti laika gaitā ir mazinājusies, pašreizējie ierobežošanas pasākumi un ieilgušais darbinieku trūkums varētu kavēt ekonomisko aktivitāti. Tie varētu arī ietekmēt kritisku piegādes ķēžu darbību ilgāk, nekā paredzēts. Turpretī vājāks pieprasījuma pieaugums tuvākajā laikā var palīdzēt novērst piegādes nepilnības nedaudz agrāk, nekā paredzēts.

Pozitīvi ir tas, ka mājsaimniecību pieprasījums varētu palielināties vairāk, nekā gaidīts, kā tas jau bija pieredzēts saistībā ar ekonomikas atkalatvēršanu 2020. gadā, un investīcijas, ko veicina ANM, varētu radīt spēcīgāku stimulu aktivitātei.

Inflācija var izrādīties augstāka, nekā gaidīts, ja izmaksu spiediens no ražotāja galu galā tiek pārnests uz patēriņa cenām lielākā mērā, nekā prognozēts, palielinot sekundārās ietekmes risku.

Izaugsmes un inflācijas prognožu riskus ievērojami palielina ģeopolitiskā spriedze Austrumeiropā.

Kolēģijas locekļu izteikumi

Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks jautājumos par ekonomiku cilvēku labā Valdis Dombrovskis teica: 

Pateicoties veiksmīgām vakcinācijas kampaņām un koordinētam ekonomikas politikas atbalstam, ES ekonomika tagad ir atguvusi visu, ko tā zaudēja krīzes kulminācijas laikā. Bezdarba līmenis ir sasniedzis rekordzemu līmeni. Tie ir galvenie sasniegumi. Tā kā pandēmija joprojām turpinās, mūsu tūlītējais uzdevums ir sekmīgi turpināt atveseļošanu. Ievērojamais inflācijas un enerģijas cenu pieaugums, kā arī piegādes ķēdes un darba tirgus nepilnības kavē izaugsmi. Tomēr, raugoties nākotnē, mēs ceram šogad atkal uzņemt apgriezienus, jo dažas no šīm nepilnībām mazināsies. ES pamati joprojām ir spēcīgi, un tie tiks vēl vairāk stiprināti, kad valstis sāks pilnībā īstenot atveseļošanas un noturības plānus.

Ekonomikas komisārs Paolo Džentiloni sacīja:

Šoziem Eiropas ekonomiku ir kavējuši vairāki šķēršļi – omikrona straujā izplatība, turpmāks inflācijas pieaugums, ko nosaka enerģijas cenu paaugstināšanās un pastāvīgi piegādes ķēdes traucējumi. Tā kā sagaidāms, ka šie šķēršļi pakāpeniski mazināsies, mēs prognozējam, ka jau šajā pavasarī izaugsme atkal paātrināsies. Cenu spiediens, iespējams, saglabāsies spēcīgs līdz vasarai, un pēc tam tiek prognozēts, ka inflācija samazināsies, jo mazināsies enerģijas cenu kāpums un piegādes nepilnības. Tomēr nenoteiktība un riski joprojām ir lieli.                                                 Avots: https://latvia.representation.ec.europa.eu/