Ukraina: Komisija ierosina pagaidu aizsardzību cilvēkiem, kuri bēg no kara Ukrainā, un vadlīnijas robežpārbaudēm

Ziņa publicēta 02.03.2022
Šodien Komisija ierosina aktivizēt Pagaidu aizsardzības direktīvu, lai piedāvātu ātru un efektīvu palīdzību cilvēkiem, kuri bēg no kara Ukrainā. Saskaņā ar šo priekšlikumu personām, kuras bēg no kara, tiks piešķirta pagaidu aizsardzība Eiropas Savienībā, kas nozīmē, ka viņām izsniegs uzturēšanās atļauju un būs piekļuve izglītībai un darba tirgum.

Vienlaikus Komisija arī nāk klajā ar operatīvajām vadlīnijāmMeklēt iepriekšējās saites pieejamos tulkojumus, kuru mērķis ir palīdzēt dalībvalstu robežsargiem pārvaldīt ieceļotāju plūsmas pie robežām ar Ukrainu, vienlaikus saglabājot augstu drošības līmeni. Vadlīnijās arī ieteikts dalībvalstīm izveidot īpašas ārkārtas atbalsta joslas humānās palīdzības virzīšanai un atgādināts par iespēju atļaut ieceļot Eiropas Savienībā humānu apsvērumu dēļ.

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena paziņoja: 

Eiropa atbalsta tos, kam nepieciešama aizsardzība. Visi, kuri bēg no Putina bumbām, ir laipni gaidīti Eiropā. Mēs nodrošināsim aizsardzību tiem, kas meklē patvērumu, un mēs palīdzēsim tiem, kuri meklē drošu ceļu uz mājām.

Komisijas priekšsēdētājas vietnieks jautājumos par mūsu eiropisko dzīvesziņu Margaritis Shins teica: 

Tas ir vēsturiski nepieredzēts solis – Komisija šodien ierosina piešķirt tūlītēju aizsardzību Eiropas Savienībā tiem cilvēkiem, kuri bēg no Ukrainas. Visiem, kuri bēg no kara, tiks sniegts drošs statuss un piekļuve skolām, medicīniskajai aprūpei un darbam. Vienlaikus mēs strādājam pie tā, lai atvieglotu cilvēkiem un viņu lolojumdzīvniekiem robežas šķērsošanu, vienlaikus veicot nepieciešamās drošības pārbaudes. Šis laiks mūs smagi ietekmē, bet Eiropas Savienība un katra tās dalībvalsts bez šaubām parāda, ka mēs esam gatavi rīkoties un solidarizējamies ar Ukrainu.

Iekšlietu komisāre Ilva Jūhansone piebilda: 

Esmu lepna par to, kā ES un dalībvalstis sniedz tūlītēju atbalstu tiem, kuri bēg no šausminošajiem kara draudiem. Ar mūsu šodienas priekšlikumiem mēs nodrošināsim dalībvalstīm papildu spējas pienācīgi un efektīvi pārvaldīt šo krīzi. Mēs piešķirsim uzturēšanās tiesības, piekļuvi darba tirgum un mājoklim grūtībās nonākušiem cilvēkiem, un visbeidzot, ar vadlīnijām mēs nodrošināsim, ka tie, kuri bēg no kara Ukrainā, var nokļūt Eiropas Savienība ātri un bez ilgstošām formalitātēm pie robežām.

Pagaidu aizsardzības direktīva

Kopš Krievijas militārā iebrukuma Ukrainā vairāk nekā 650 000 cilvēku ir aizbēguši uz kaimiņos esošajām ES dalībvalstīm. Pagaidu aizsardzības direktīva tika īpaši izstrādāta, lai nodrošinātu tūlītēju aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, un lai izvairītos no dalībvalstu patvēruma sistēmu pārslodzes.

Saskaņā ar šo priekšlikumu Ukrainas valstspiederīgajiem un cilvēkiem, kuriem Ukraina bija kļuvusi par mājvietu, kā arī viņu ģimenes locekļiem, kuri konflikta dēļ ir pārvietoti, būs tiesības uz aizsardzību visā Eiropas Savienībā. Trešo valstu valstspiederīgajiem, kas nav bijuši Ukrainas valstspiederīgie, un bezvalstniekiem, kuri nespēj atgriezties savā izcelsmes valstī vai reģionā, piemēram, patvēruma meklētājiem vai starptautiskās aizsardzības saņēmējiem un viņu ģimenes locekļiem arī ir jāpiešķir aizsardzība Eiropas Savienībā. Uz citām personām, kuras uz īsu laiku likumīgi uzturas Ukrainā un spēj droši atgriezties savā izcelsmes valstī, šīs aizsardzības tvērums neattieksies. Tomēr būtu jāatļauj viņām ieceļot Eiropas Savienībā, lai šķērsotu to tranzītā pirms viņu atgriešanās savās izcelsmes valstīs.

Ņemot vērā šā uzbrukuma ārkārtas un izņēmuma raksturu un jaunu ieceļotāju skaitu ES, Pagaidu aizsardzības direktīva sniedz atbilstošu reakciju uz pašreizējo situāciju.

  • Tā nodrošina tūlītēju aizsardzību un tiesības: tas ietver uzturēšanās tiesības, piekļuvi darba tirgum, mājokļa pieejamību, sociālo palīdzību, medicīnisko vai citu palīdzību un iztikas līdzekļus. Nepavadītiem bērniem un pusaudžiem pagaidu aizsardzība piešķir tiesības uz likumīgu aizbildnību un piekļuvi izglītībai.
  • Tā samazina spiedienu uz valstu patvēruma sistēmām, izveidojot aizsardzības statusu ar mazākām formalitātēm. Tas ļaus izvairīties no valstu patvēruma sistēmu pārslodzes un ļaus dalībvalstīm pienācīgi un efektīvi pārvaldīt ieceļotāju plūsmas, pilnībā ievērojot pamattiesības un starptautiskās saistības.
  • Tā stiprina solidaritāti un sekmē atbildības dalīšanu: pagaidu aizsardzības direktīvas noteikumi veicina līdzsvaru starp dalībvalstu centieniem uzņemt pārvietotās personas no Ukrainas. Komisija koordinēs solidaritātes platformu, kurā dalībvalstis varēs apmainīties ar informāciju par uzņemšanas spējām.
  • Tā nodrošina papildu atbalstu no ES aģentūrām: Eiropas Savienības Patvēruma aģentūrai un Eiropolam pēc dalībvalstu lūguma var sniegt papildu operatīvo atbalstu, lai nodrošinātu šā lēmuma īstenošanu.

Vadlīnijas robežu pārvaldībai

VadlīnijāsMeklēt iepriekšējās saites pieejamos tulkojumus ārējo robežu pārvaldībai ir precizēti atvieglojumi, kurus dalībvalstu robežsargi var piemērot, veicot robežkontroli saskaņā ar Šengenas noteikumiem. Tas palīdzēs nodrošināt efektīvu robežu pārvaldību, palīdzēt cilvēkiem, kuri bēg no kara, atrast patvērumu bez kavēšanās, vienlaikus saglabājot augsta līmeņa drošības pārbaudes.

Iespējamie atvieglojumi ir šādi.

  • Robežkontroles vienkāršošana pie ES robežām ar Ukrainu: saskaņā ar Šengenas noteikumiem robežsargi ārkārtas situācijās var uz laiku atvieglot robežpārbaudes attiecībā uz konkrētām personu kategorijām. Vadlīnijās izklāstīti kritēriji, lai palīdzētu dalībvalstīm izlemt, kurām personām atvieglojumus varētu piemērot – tas varētu attiekties uz neaizsargātiem ceļotājiem, piemēram, bērniem. Gadījumos, kad nav konstatējama ieceļojošās personas identitāte, būtu jāpiemēro regulārā robežpārbaude. Turklāt dalībvalstis var arī nolemt veikt robežpārbaudes laikā, kad ceļotāji tiek transportēti uz drošu vietu vai pēc tam, nevis robežšķērsošanas vietā. Šie divi pasākumi palīdzēs samazināt gaidīšanas laiku pie robežas, tādējādi cilvēki var bez kavēšanās nonākt drošībā.
  • Ieceļošanas valstī nosacījumu elastība: saskaņā ar Šengenas noteikumiem robežsargi var atļaut personām, kas nav ES valstspiederīgie, ieceļot dalībvalsts teritorijā humānu apsvērumu dēļ pat tad, ja viņi neatbilst visiem ieceļošanas nosacījumiem (piemēram, viņiem nav derīgas pases vai vīzas). Dalībvalstis varētu piemērot šo atkāpi, lai ļautu ieceļot visiem tiem, kuri bēg no konflikta Ukrainā.
  • Atļauja šķērsot robežu pagaidu robežšķērsošanas vietās ārpus oficiālajām robežšķērsošanas vietām: pašreizējā situācijā tas varētu palīdzēt samazināt kavēšanos uz robežas, piemēram, gadījumā, kad ceļus uz oficiālajām robežšķērsošanas vietām bloķē pamesti automobiļi.
  • Vieglāka piekļuve glābšanas dienestiem un humānās palīdzības sniedzējiem: dalībvalstīm būtu jāveic īpaši pasākumi, lai atvieglotu glābšanas dienestu, policijas un ugunsdzēsēju brigāžu iebraukšanu un izbraukšanu, tai skaitā ar mērķi sniegt medicīnisko palīdzību, piegādāt pārtiku un ūdeni cilvēkiem, kuri gaida robežas šķērsošanu. Dalībvalstīm būtu arī jāizveido īpašas joslas robežšķērsošanas vietās, lai nodrošinātu piekļuvi un atgriešanos organizācijām, kas sniedz humāno palīdzību Ukrainas iedzīvotājiem.
  • Personīgās mantas un lolojumdzīvnieki: no Ukrainas pārvietotās personas var ievest personiskas mantas bez muitas nodokļu piemērošanas. Vadlīnijās arī precizēti pieejamie atvieglojumi personām, kuras ved līdzi savus lolojumdzīvniekus.

Vadlīnijās ir stingri ieteikts dalībvalstīm izmantot atbalstu, ko var sniegt ES aģentūras, proti, Frontex spēj palīdzēt identificēt un reģistrēt ieceļojošās personas un Eiropols ir gatavs norīkot darbiniekus dalībvalstu atbalstam, kuri veic sekundārās pārbaudes.

Turpmākie pasākumi

 Tagad Padomei ir jāpieņem priekšlikums par pagaidu aizsardzību. Savā ārkārtas sanāksmē svētdien, 27. februārī, Padome jau pauda plašu atbalstu abiem pasākumiem un ir apņēmusies apspriest abus dokumentus Tieslietu un iekšlietu padomē ceturtdien, 3. martā. Pēc tās pieņemšanas pagaidu aizsardzību sāks piemērot nekavējoties un tā būs spēkā vienu gadu. Šo laikposmu automātiski pagarina par sešiem mēnešiem uz vēl vienu gadu.

Komisija jebkurā laikā var ierosināt Padomei izbeigt pagaidu aizsardzību, pamatojoties uz faktu, ka situācija Ukrainā ļauj droši un ilgstoši atgriezties tām personām, kurām piešķirta pagaidu aizsardzība, vai pagarināt pagaidu aizsardzību uz vēl vienu gadu. To dara, ja sākotnējais laikposms tiek uzskatīts par nepietiekamu, lai ļautu attiecīgajām dalībvalstīm efektīvi pārvaldīt situāciju vai personām, kurām piešķirta pagaidu aizsardzība, droši atgriezties Ukrainā vai to izcelsmes valstī vai reģionā.

Vadlīnijas ārējo robežu pārvaldībai ir nesaistošs dokuments, kura mērķis ir atbalstīt robežsargus viņu darbā. Dalībvalstu robežsargi var nekavējoties sākt izmantot to sniegtos precizējumus. 
https://latvia.representation.ec.europa.eu/