Ukrainas bēgļi. Operatīvās vadlīnijas, lai palīdzētu dalībvalstīm piemērot Pagaidu aizsardzības direktīvu

Kopš 24. februārī sākās Krievijas militārais iebrukums Ukrainā, vairāk nekā 3 miljoni cilvēku ir aizbēguši no valsts, un ANO aplēses liecina, ka vairāk nekā puse no viņiem ir bērni. Lai reaģētu uz šo bezprecedenta situāciju, ES rekordīsā laikā vienojās aktivizēt Pagaidu aizsardzības direktīvu, lai palīdzētu cilvēkiem, kas bēg no kara Ukrainā. Direktīvu nekavējoties sāka piemērot 4. martā, un tagad tā nodrošina tūlītēju aizsardzību un skaidru juridisko statusu miljoniem cilvēku.

Vadlīnijas dalībvalstīm

Vadlīnijas ir paredzētas kā adaptīvs dokuments, lai atspoguļotu situāciju uz vietas un pienācīgi ņemtu vērā dalībvalstu mainīgās vajadzības. To galvenie elementi ir šādi:

• Precizēt, kam ir tiesības uz pagaidu aizsardzību, tostarp, piemēram, personām, kas saņēmušas starptautisku aizsardzību vai līdzvērtīgu valsts aizsardzību Ukrainā pirms 24. februāra un kas ir pārvietotas no Ukrainas 24. februārī vai pēc tam, kā arī viņu ģimenes locekļiem.
• Valsts tiesību aktos noteikta “pienācīgas aizsardzības” definīcija, kas ir iespējama alternatīva pagaidu aizsardzībai, kuru dalībvalstis var piedāvāt un kurai nav jābūt identiskai, bet kurai ir jāatbilst Eiropas Savienības Pamattiesību hartai un Pagaidu aizsardzības direktīvas garam. Ikvienam ir jānodrošina cilvēka cieņas ievērošana un līdz ar to cilvēka cienīgs dzīves līmenis.
• Precizēt to pierādījumu veidu, kas vajadzīgi, lai saņemtu pagaidu aizsardzību vai pienācīgu aizsardzību saskaņā ar valsts tiesību aktiem.
• Mudināt dalībvalstis apsvērt iespēju paplašināt pagaidu aizsardzību, attiecinot to arī uz personām, uz kurām principā neattiektos lēmuma piemērošanas joma, bet kurām nepieciešama aizsardzība, piemēram, personām, kuras aizbēga no Ukrainas neilgi pirms 2022. gada 24. februāra.
• Bērni. Vadlīnijās ir iekļauta īpaša nodaļa par bērniem. Bērniem un pusaudžiem bez pavadības būtu nekavējoties jāieceļ likumisks aizbildnis vai jānodrošina atbilstīga pārstāvība. Komisija arī koordinē pārcelšanas centienus, lai pārvestu bērnus un pusaudžus bez pavadības uz citām dalībvalstīm. Visiem bērniem, kas bēg no kara, neatkarīgi no viņu statusa vajadzētu būt pilnībā aizsargātiem, un viņiem nekavējoties vajadzētu būt pieejamām īpašajām tiesībām (uz izglītību, veselības aprūpi, psihosociālo palīdzību).
• Vadlīnijas par īpašajām tiesībām saskaņā ar Pagaidu aizsardzības direktīvu: uzturēšanās atļauja būtu jāizmanto kā dokuments, kas apliecina personas statusu citās iestādēs, piemēram, nodarbinātības birojos un dienestos, skolās, slimnīcās. Ja uzturēšanās atļaujas vēl nav izsniegtas, dalībvalstīm būtu jāatvieglo bankas kontu atvēršana un piekļuve attiecīgajiem pakalpojumiem, pamatojoties uz personu apliecinošu dokumentu vai pierādījumu par ieceļošanu Eiropas Savienībā pēc 2022. gada 24. februāra.
• Vadlīnijas, lai nodrošinātu brīvu pārvietošanos gan pirms, gan pēc uzturēšanās atļauju izsniegšanas: Ukrainas valstspiederīgajiem, kuriem ir biometriskā pase, vai valstspiederīgajiem, uz kuriem neattiecas prasība par īstermiņa vīzu ieceļošanai Savienībā, ir tiesības 90 dienas 180 dienu laikposmā brīvi pārvietoties Šengenas zonā pēc tam, kad viņi ir uzņemti tās teritorijā. Attiecībā uz valstspiederībām, kas nav atbrīvotas no prasības pēc vīzas, Komisija iesaka, lai pirmās ieceļošanas dalībvalstis uz robežas izsniegtu vīzu ieceļošanai uz 15 dienām un lai sekundārās dalībvalstis nepiemērotu finansiālus sodus pārvadātājiem, kas pārvadā personas, kurām ir pagaidu aizsardzība, bet kurām nav derīgu dokumentu ieceļošanai. Pēc uzturēšanās atļaujas izsniegšanas personām ar pagaidu aizsardzību ir tiesības brīvi pārvietoties.
• Sniegt palīdzību repatriācijai personām, kurām nav tiesību uzturēties ES, piemēram, vajadzībā saņemt konsulāro palīdzību repatriācijai, ko Frontex var atbalstīt.                                                                                                                                                   Avots: https://latvia.representation.ec.europa.eu/