Zaļais kurss: modernizēti ES noteikumi par rūpnieciskajām emisijām virza lielos rūpniecības uzņēmumus uz zaļās pārkārtošanās ceļa

Komisija nāk klajā ar priekšlikumiem atjaunināt un modernizēt Rūpniecisko emisiju direktīvu – svarīgu tiesību aktu, kas palīdz novērst un kontrolēt piesārņojumu. Atjauninātie noteikumi palīdzēs virzīt industriālās investīcijas, kas vajadzīgas, lai Eiropa līdz 2050. gadam pārkārtotos uz konkurētspējīgu un klimatneitrālu nulles piesārņojuma ekonomiku. Noteikumu mērķis ir stimulēt inovāciju, atalgot inovācijas līderus un censties sagādāt vienlīdzīgus konkurences apstākļus ES tirgū. Pārskatīšana nesīs lielāku skaidrību par ilgtermiņa investīcijām, un pirmie jaunie pienākumi rūpniecībai gaidāmi šīs desmitgades otrajā pusē.

Pārskatīšana balstās uz pašreizējās Rūpniecisko emisiju direktīvas vispārējo pieeju: tā patlaban aptver aptuveni 50 000 lielo rūpniecisko iekārtu un intensīvās lopkopības saimniecību, kas darbojas Eiropā. Šo iekārtu atbilstība nosacījumiem par emisijām jāpanāk, piemērojot darbībai specifiskus labākos pieejamos tehniskos paņēmienus. Šos tehniskos paņēmienus kopīgi nosaka nozare, valstu un Komisijas eksperti un pilsoniskā sabiedrība. Jaunie noteikumi aptvers relevantākus emisiju avotus, uzlabos atļauju piešķiršanas efektivitāti, samazinās administratīvās izmaksas, palielinās pārredzamību un sniegs lielāku atbalstu revolucionārām tehnoloģijām un citām inovatīvām pieejām.  

Priekšsēdētājas izpildvietnieks Eiropas zaļā kursa jautājumos Franss Timmermanss: 

Līdz 2050. gadam būtu jāpanāk, ka saimnieciskā darbība Eiropas Savienībā gaisu, ūdeni un vidi vairs nepiesārņo. Šodienas priekšlikumi ļaus būtiski samazināt kaitīgās emisijas, ko rada rūpnieciskās iekārtas un Eiropas lielākās fermas. Eiropas rūpniecisko emisiju regulējuma modernizācija sagādās skaidrību par turpmākajiem noteikumiem, kuru uzdevums ir virzīt ilgtermiņa investīcijas, palielināt Eiropas enerģētisko neatkarību un resursneatkarību un rosināt inovāciju.

Vides, okeānu un zivsaimniecības komisārs Virgīnijs Sinkēvičs: 

Jaunie noteikumi ļaus lieliem rūpniecības uzņēmumiem un intensīvās lopkopības saimniecībām dot savu artavu Eiropas zaļā kursa mērķu un tā nulles piesārņojuma ieceres sasniegšanā. Tikai attiecībā uz fermām ierosinātās darbības vien cilvēka veselības jomā ik gadu radītu ieguvumus vismaz 5,5 miljardu eiro vērtībā. Kā ES ekoinovācijas nozare pierādījusi jau iepriekš, pārmaiņas radīs vairāk darbvietu. Pasākumi, kas proaktīvi vēršas pret piesārņojuma, klimata un biodaudzveidības krīzi, var mūsu ekonomiku padarīt efektīvāku un izturētspējīgāku.

Atjaunināt pārbaudītu pieeju, lai tā kalpotu ilgtermiņā  

Pēc plašas apspriešanās ar nozares pārstāvjiem un ieinteresētajām personām un rūpīga ietekmes novērtējuma pašreizējais regulējums tiks papildināts ar jauniem pasākumiem, kuru mērķis ir uzlabot tā vispārējo rezultativitāti. Turpinājumā minētas svarīgākās izmaiņas. 

• Iekārtām izdodamās atļaujas būs vērstas uz labāko rezultātu. Tā vietā, lai apmierinātos ar labākajos pieejamajos tehniskajos paņēmienus noteiktajām robežvērtībām, kuru izpilde prasa mazāk pūliņu (šo pieeju patlaban izvēlas aptuveni 80 % iekārtu operatoru), atļauju piešķiršanas procesā būs jānovērtē faktiskās iespējas panākt vislabāko sniegumu. Stingrāki kļūs arī noteikumi par atkāpju piešķiršanu, proti, tiks saskaņoti prasītie novērtējumi un nodrošināta piešķirto atkāpju regulāra izskatīšana.  
• ES inovācijas līderi saņems lielāku palīdzību. Kā alternatīvu atļaujām, kuru pamatā ir vispāratzīti labākie tehniskie paņēmieni, līderi varēs izmēģināt jaunus paņēmienus, kuriem pienāksies elastīgākas atļaujas. Apzināt piesārņojuma kontroles risinājumus rūpniecībai palīdzēs Industriālās pārveides un emisiju inovācijas centrs (INCITE). Visbeidzot, lai realizētu ES 2050. gada nulles piesārņojuma ieceri, aprites ekonomikas un dekarbonizācijas mērķus, operatoriem līdz 2030. vai 2034. gadam būs jāizstrādā savu objektu pārveides plāni.  
• Tiks atbalstītas rūpniecības investīcijas aprites ekonomikā. Jauni labākie pieejamie tehniskie paņēmieni varētu ietvert saistošus resursu izmantošanas snieguma līmeņus. Lai samazinātu toksisku ķimikāliju izmantošanu, tiks modernizēta pašreizējā vidiskās pārvaldības sistēma.  
• Tiks sekmēta sinerģija starp atsārņošanu un dekarbonizāciju. Neatņemams atļauju piešķiršanas aspekts būs energoefektivitāte, un labāko pieejamo tehnisko paņēmienu noteikšanā sistemātiski tiks ņemta vērā dekarbonizācijas un atsārņošanas tehnoloģiju un investīciju sinerģija.  

Jaunie noteikumi aptvers arī vairāk iekārtu, proti:  

• vairāk lielu intensīvas lopkopības saimniecību. Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem pakāpeniski tiks aptvertas lielākās liellopu, cūku un mājputnu fermas: aptuveni 13 % Eiropas komerciālo fermu, no kurām nāk 60 % amonjaka emisiju un 43 % metāna emisiju, ko rada ES lauksaimniecības dzīvnieki. Lēš, ka šāds paplašināts aptvērums cilvēka veselības jomā ik gadu radīs ieguvumus vairāk nekā 5,5 miljardu eiro vērtībā. Tā kā fermu darbība ir vienkāršāka par rūpniecisko iekārtu darbību, visām direktīvas aptvertajām fermām piemēros vieglāku atļauju piešķiršanas režīmu. Pienākumi, kas izriet no šā priekšlikuma, ņems vērā fermu lielumu, kā arī ganāmpulka blīvumu, un šajā nolūkā tiks noteiktas pielāgotas prasības. Galvenais pārejas atbalsta avots arī turpmāk būs kopējā lauksaimniecības politika; 
• rūpniecisko minerālu un metālu ieguvi un bateriju lielapjoma ražošanu. Šīs darbības Eiropas Savienībā tiks būtiski izvērstas zaļās un digitālās pārkārtošanās vajadzībām. Tāpēc, lai nodrošinātu visefektīvākos ražošanas procesus un iespējami mazāku ietekmi uz vidi un cilvēka veselību, būs jāizmanto labākie pieejamie tehniskie paņēmieni. Direktīvā paredzētie pārvaldības mehānismi, kas nozares ekspertus cieši iesaista konsekventu un pielāgotu vidisko prasību izstrādē, sekmēs šo darbību ilgtspējīgu izaugsmi Savienībā.  

Visbeidzot, jaunie noteikumi palielinās pārredzamību un sabiedrības līdzdalību atļauju piešķiršanas procesā. Turklāt Eiropas Piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistrs tiks pārveidots par ES Rūpniecisko emisiju portālu kurā iedzīvotāji varēs piekļūt datiem par atļaujām, kas izdotas jebkurā Eiropas vietā, un vienkāršā veidā gūt priekšstatu par piesārņojošām darbībām tuvākajā apkaimē.  

Nākamie soļi  

Komisijas priekšlikumā paredzēts, ka pēc tam, kad Eiropas Parlaments un Padome būs pieņēmuši priekšlikuma galīgo redakciju, dalībvalstīm būs 18 mēneši laika šo direktīvu transponēt valsts tiesību aktos. Pēc tam tiks izstrādāti labākie pieejamie tehniskie paņēmieni, un, kad Komisija tos būs pieņēmusi, rūpniecības uzņēmumiem atbilstības nodrošināšanai būs atvēlēti četri gadi, bet lauksaimniekiem – trīs gadi. 
Avots: https://latvia.representation.ec.europa.eu/