Eiropas Komisija šos skaitļus šodien publicējusi sestajā ES apsekojumā par uzņēmumu pētniecības un izstrādes ieguldījumu tendencēm — apsekojumā par pētniecības un izstrādes ieguldījumu prognozēm 1000 Eiropas uzņēmumos, kuri visvairāk velta līdzekļus pētniecībai un izstrādei. Apsekojumā atbildes sniedza 205 uzņēmumi, veidojot pietiekami plašu izlasi.
Eiropas pētniecības, inovācijas un zinātnes komisāre Moire Gēgena-Kvinna sacīja: "Uzņēmumu veiktā pētniecība un izstrāde ir noturīgas izaugsmes un jaunu darbvietu izveides galvenais virzītājspēks, tāpēc šis apsekojums nāk ar ļoti gaidītām pozitīvām ziņām ekonomikas jomā un dod pamatu ar piesardzīgu optimismu raudzīties vidēji tuvā nākotnē.Tomēr, ja vēlamies sasniegt stratēģijā "Eiropa 2020" izvirzītos mērķus, tostarp palielināt ES ieguldījumus pētniecībā un izstrādē līdz 3 % no IKP, šie 2011.−2013. gadam plānotie ieguldījumi būs jāīsteno praksē.Arī turpmākajos gados būs jāpalielina temps, kādā pieaug privāto uzņēmēju ieguldījumi pētniecībā un izstrādē, un tas būs jādara gan šajā apsekojumā iekļautajiem lielajiem uzņēmumiem, gan MVU.Eiropā būs jāveido Inovācijas Savienība, lai ieguldīt pētniecībā un izstrādē šeit būtu daudz izdevīgāk nekā citviet."
Apsekotie uzņēmumi prognozē, ka turpmākajos trīs gados to ieguldījumi pētniecībā un izstrādē Eiropas Savienībā palielināsies par 3 % gadā. Lai gan šis pieauguma temps ir lēnāks, nekā tiek prognozēts šo uzņēmumu ieguldījumiem pētniecībā un izstrādē citās pasaules daļās, uzņēmumi vēl aizvien plāno izvietot Eiropas Savienībā 75 % to ieguldījumu. Visstraujākais pieaugums procentuālā izteiksmē gaidāms ieguldījumiem pētniecībā un izstrādē Ķīnā (25 %), kam seko Japāna (17 %), citas Eiropas valstis (8%), Indija (8 %) un ASV un Kanāda (5 %).
Šī tendence — kas ir tāda pati, kā atklājās trijos no četriem agrākajiem apsekojumiem — liecina, ka ES uzņēmumi vēlas izmantot izaugsmi jaunajās tirgus ekonomikas valstīs, vienlaikus kopumā vēl aizvien ievērojami koncentrējoties uz darbību Eiropas Savienībā. To apstiprina uzņēmumu dati par pētniecības un izstrādes ieguldījumu nominālajām summām, kuras turpmākajos trīs gados plānots palielināt par 2,2 miljardiem eiro ES un par 2,7 miljardiem eiro ārpus ES.
Kvalificētu darbinieku pieejamība un publiskā sektora atbalsts dotāciju un fiskālo stimulu veidā tika minēti kā galvenie faktori, kas labvēlīgi ietekmē inovāciju. Par svarīgu tika uzskatīta arī sadarbība ar citām struktūrām, piemēram, augstākās izglītības iestādēm.
Visās nozarēs par negatīviem faktoriem uzskatīja intelektuālā īpašuma tiesību ievērošanas izmaksas un laiku, kas vajadzīgs, lai nodrošinātu intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību. Tas atklāj, cik svarīgi ir veicināt inovāciju atbalstošu intelektuālā īpašuma tiesību sistēmu — šajā ziņā ierosinātais vienotais ES patents būs nozīmīgs solis vēlamajā virzienā.
Eiropas Komisija 2011. gada oktobrī publicēs nākamo ES apkopojumu par rūpniecības ieguldījumiem pētniecībā un izstrādē, kurā, pamatojoties uz 2010. gadā veiktajiem ieguldījumiem, sarindoti 1000 uzņēmumi no ES un 1000 uzņēmumi no citām pasaules daļām, kuri visvairāk velta līdzekļus pētniecībai un izstrādei.
Pamatinformācija
ES apsekojums par uzņēmumu pētniecības un izstrādes ieguldījumu tendencēm
ES apsekojumu par uzņēmumu pētniecības un izstrādes ieguldījumu tendencēm veica Eiropas Komisijas iekšējais zinātnes dienests — Kopīgais pētniecības centrs (JRC) — un Pētniecības un inovācijas ģenerāldirektorāts.
Apsekojuma rezultāti izriet no 205 atbildēm, ko sniedza galvenokārt lielie uzņēmumi no to 1000 ES uzņēmumu loka, kuri iekļauti 2010. gada ES apkopojumā par rūpniecības ieguldījumiem pētniecībā un izstrādē.
Kopā ņemot, šie 205 uzņēmumi ieguldījuši pētniecībā un izstrādē gandrīz 40 miljardus eiro, un tā ir nozīmīga daļa no Eiropas uzņēmēju devuma — aptuveni 30 % no kopējiem ieguldījumiem pētniecībā un izstrādē, ko veikuši apkopojumā iekļautie 1000 ES uzņēmumi.
Ziņojuma teksts pilnībā pieejams http://iri.jrc.es/reports.htm.
Papildu informācija par ES apkopojumu par rūpniecības ieguldījumiem pētniecībā un izstrādē pieejama IP/10/1379.
Kontaktpersonas: Mark English (+32 2 296 24 10) Monika Wcislo (+32 2 298 65 95) |