Komisija piekrīt, ka Spānija var uz laiku ierobežot pārvietošanās brīvību darba ņēmējiem no Rumānijas

Brisele, 2011. gada 11. augusts. Pēc Spānijas iestāžu 2011. gada 28. jūlija lūguma Eiropas Komisija ir apstiprinājusi Spānijas lūgumu līdz 2012. gada 31. decembrim ierobežot darba ņēmējiem no Rumānijas piekļuvi Spānijas darba tirgum, pamatojoties uz būtiskiem traucējumiem Spānijas darba tirgū. Spāniju krīze ir skārusi ļoti smagi. Vēl nepieredzēta IKP samazinājuma dēļ (-3,9 % laikposmā no 2008. gada līdz 2010. gadam) tajā ir augstākais bezdarba līmenis ES – kopš 2010. gada maija tas pārsniedz 20 %. Tas, ka arvien pieaug Spānijā dzīvojošo Rumānijas pilsoņu skaits un bezdarba līmenis to vidū ir augsts, ir ietekmējis Spānijas spējas uzņemt jaunus darba ņēmējus.

Eiropas nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības komisārs Lāslo Andors uzsver: "Šis lēmums ir pieņemts, pamatojoties uz ļoti specifisku situāciju nodarbinātības jomā Spānijā.Principā es esmu pārliecināts, ka Eiropas darba ņēmēju brīvas pārvietošanās ierobežošana nav risinājums, lai novērstu lielu bezdarbu.Mums drīzāk būtu jāveltī visas pūles jaunu darba iespēju radīšanai.No paša sākuma Spānija vienmēr ir īstenojusi ļoti atvērtu politiku attiecībā uz darba ņēmējiem no citām valstīm, tostarp jaunajām dalībvalstīm, ko Komisija vienmēr ir atbalstījusi.Tomēr Komisija saprot, kādēļ šajos konkrētajos apstākļos, kad situācija nodarbinātības jomā ir dramatiska un finanšu vide ļoti sarežģīta, Spānijas iestādes vēlas atkāpties no pilnīgas pārvietošanās brīvības.Spānijas lūgumu pamato faktiski pierādījumi, un Pievienošanās līgums patiešām atļauj šādos gadījumos uz laiku atkārtoti ieviest ierobežojošus pasākumus.Īstenojot šīs izmaiņas, Spānija tik un tā būs atvērtāka darba ņēmējiem no jaunajām dalībvalstīm nekā dažas citas dalībvalstis.Tomēr mēs ceram, ka šis solis būs tik īslaicīgs, cik vien iespējams, un arī turpmāk kopumā valdīs pozitīva attieksme pret brīvu pārvietošanos Eiropā.Es aizvien mudinu Spāniju reformēt tās darba tirgu un uzlabot nodarbinātības iespējas jauniešiem, un es arī aicinu pielikt lielākas pūles, lai veicinātu nodarbinātības iespējas Rumānijā.Abām valstīm labāk jāizmanto ES struktūrfondi, lai sekmīgāk radītu jaunas darbavietas.Tieši tas ir nepieciešams, lai ilgtermiņā panāktu uzlabojumu nodarbinātības jomā."

Šodien pieņemtajā lēmumā Eiropas Komisija atļauj Spānijai uz laiku līdz 2012. gada 31. decembrim noteikt ierobežojumus Rumānijas pilsoņu piekļuvei Spānijas darba tirgum. Šie ierobežojumi attieksies uz visām nozarēm un reģioniem. Tomēr tie neskars Rumānijas pilsoņus, kas jau ir aktīvi Spānijas darba tirgū.

Eiropas Komisija atļauj šos īslaicīgos ierobežojumus, ņemot vērā Spānijas pašreizējo ekonomikas situāciju. Valsts saskaras ar nopietniem traucējumiem darba tirgū, ko raksturo augstākais bezdarba līmenis ES (21 % 2011. gada jūnijā salīdzinājumā ar 9,4 % vidēji ES un 9,9 % eiro zonā) un lēna ekonomikas atveseļošanās (IKP pieaugums 2011. gada pirmajā ceturksnī bija tikai 0,3 % salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, turpretī ES un eiro zonā tas bija 0,8 %).

Turklāt Komisija, veicot analīzi, ir nākusi pie secinājuma, ka Rumānijas pilsoņus, kas dzīvo Spānijā, bezdarbs skar smagi, jo 30 % no tiem ir bez darba. 2011. gada pirmajā ceturksnī bez darba bija 191 400 Rumānijas pilsoņu, kas strādā Spānijā – šis ir otrs lielākais rādītājs pēc Spānijas pilsoņiem. Pirms trim gadiem šis skaits bija tikai 80 100. Šajā pašā laikposmā nodarbināto Rumānijas pilsoņu skaits samazinājās par gandrīz 24 %. Neraugoties uz to, ka pēdējos gados ir samazinājies to Rumānijas pilsoņu skaits, kas ierodas Spānijā darba nolūkos, kam par iemeslu varētu būt ekonomikas lejupslīde, ieceļotāju skaits tomēr joprojām ir liels. Spānijā pastāvīgi dzīvojošo Rumānijas pilsoņu skaits ir palielinājies no 388 000 cilvēkiem 2006. gada 1. janvārī līdz 823 000 2010. gada 1. janvārī.

Tā kā Spānija jau ir atvērusi savu darba tirgu visiem ES pilsoņiem, jebkādi darba ņēmēju pārvietošanās brīvības ierobežojumi ir atkāpe no tiesību normām un tie var būt vienīgi īslaicīgi. Eiropas Komisija rūpīgi uzraudzīs situāciju Spānijā, un tai būs iespēja jebkurā laikā grozīt vai atsaukt lēmumu, ja tā to uzskatīs par nepieciešamu.

Darba ņēmēju pārvietošanās brīvībai kopumā ir pozitīva ietekme uz ekonomiku Eiropas mērogā, un tā ir nodrošinājusi ekonomikas izaugsmi uzņemošajās valstīs. Jaunākās aplēses vedina domāt, ka iedzīvotāju pārvietošanās radītā ilgtermiņa ietekme uz IKP ES-15 laikposmā no 2004. gada līdz 2009. gadam bija papildu 0,9 %.

Turpmākie soļi

Eiropas Komisija par savu lēmumu informēs Padomi, un ikviena dalībvalsts divu darba nedēļu laikā var lūgt Padomi grozīt vai atcelt Komisijas lēmumu par ES tiesību darbības apturēšanu. 

Pamatinformācija

2005. gada Aktā par Rumānijas pievienošanos Eiropas Savienībai noteikti pārejas noteikumi personu brīvas pārvietošanās jomā. Tas nozīmē, ka darba ņēmēju brīvu pārvietošanos var atlikt uz ilgākais septiņiem gadiem (līdz 2013. gada 31. decembrim). Šis laikposms ir sadalīts trīs skaidri noteiktos posmos ("2-plus-3-plus-2"-gadi). Trešais posms sākās 2009. gada 1. janvārī un beigsies 2011. gada 31. decembrī.

Spānija jau liberalizēja piekļuvi savam darba tirgum Rumānijas darba ņēmējiem un to ģimenes locekļiem kopš otrā posma sākuma 2009. gada 1. janvārī. Tādēļ Spānija darba ņēmējiem no Rumānijas var vienīgi ierobežot piekļuvi, izmantojot tā saukto "drošības klauzulu". Drošības klauzula dod dalībvalstij iespēju atkārtoti noteikt ierobežojumus brīvai piekļuvei darba tirgum, ja tā saskaras ar nopietniem traucējumiem darba tirgū vai tos paredz. Spānija atsaucās uz "drošības klauzulu" vēstulē, kuru tā 2011. gada 28. jūlijā nosūtīja Eiropas Komisijai. Šis ir pirmais gadījums, kad "drošības klauzula" ir izmantota darba ņēmēju pārvietošanās brīvības jomā.

Papildu informācija

MEMO/11/554

Sīkāka informācija par darba ņēmēju pārvietošanās brīvību

http://ec.europa.eu/social/main.jsp?catId=457&langId=lv

Pasūtīt uz e-pastu Eiropas Komisijas bezmaksas jaunumus par nodarbinātību, sociālajām lietām un iespēju vienlīdzību: http://ec.europa.eu/social/e-newsletter

Kontaktpersonas :      Cristina Arigho  (+32 2 298 53 99)      Maria Javorova  (+32 2 299 89 03)