DrukātJaunākie Eirobarometra dati
Ziņa publicēta 15.06.2022
Šodien publicētais Eirobarometrs liecina, ka Eiropas iedzīvotāji plaši atbalsta kopēju drošības un aizsardzības politiku un sagaida, ka ES pakāpeniski izbeigs savu atkarību no Krievijas enerģijas avotiem. Aptauja arī apstiprina lielo atbalstu ES reakcijai uz Krievijas agresiju pret Ukrainu.
ES reakcija uz Krievijas iebrukumu Ukrainā — saskaņā ar 5. maijā publicētajiem Eirobarometra zibensaptaujas rezultātiem šodienas aptauja apstiprina, ka lielākā daļa Eiropas iedzīvotāju (59 %) ir apmierināti ar ES reakciju uz Krievijas iebrukumu Ukrainā un ar savas valdības reakciju (57 %). Vislielākais atbalsts ir humānās palīdzības pasākumiem (93 %), kam seko to ukraiņu uzņemšana ES, kuri bēg no kara (91 %). 80 % atbalsta ekonomiskās sankcijas pret Krievijas valdību, uzņēmumiem un privātpersonām un 70 % atbalsta militārā ekipējuma nodrošināšanas un piegādes finansēšanu Ukrainai.
Aizsardzība un drošība — lielākā daļa ES pilsoņu (81 %) atbalsta kopēju aizsardzības un drošības politiku starp ES dalībvalstīm, un vismaz divas trešdaļas respondentu atbalsta šo viedokli katrā valstī. Turklāt 93 % piekrīt, ka dalībvalstīm būtu jārīkojas kopīgi, lai aizsargātu ES teritoriju, un 85 % uzskata, ka sadarbība aizsardzības jautājumos ES līmenī būtu jāpalielina.
Enerģētiskā autonomija — Eirobarometrs arī apliecina lielu atbalstu RePowerEU mērķiem. 87 % respondentu uzskata, ka ES pēc iespējas drīzāk būtu jāsamazina sava atkarība no Krievijas enerģijas avotiem. 80 % piekrīt, ka enerģētikas politika var palīdzēt aizsargāt ES stratēģiskās intereses. 86 % uzskata, ka naftas un gāzes importa samazināšana un investīcijas atjaunīgajā enerģijā ir svarīgas mūsu vispārējai drošībai, un 87 % uzskata, ka energoefektivitātes palielināšana samazinās atkarību no enerģijas ražotājiem ārpus ES. 85 % vēlētos, lai ES veiktu lielas investīcijas atjaunīgajā enerģijā.
Cīņa pret klimata pārmaiņām — 85 % Eiropas iedzīvotāju uzskata, ka cīņa pret klimata pārmaiņām var palīdzēt uzlabot viņu veselību un labklājību, un tikpat liela daļa uzskata, ka tā var radīt jaunas iespējas inovācijai, investīcijām un nodarbinātībai. Lai gan 49 % baidās, ka cīņa pret klimata pārmaiņām varētu kaitēt mūsu ekonomikai, 83 % uzskata, ka tā var palīdzēt samazināt izmaksas, ko lielāks ekoloģiskais kaitējums radīs nākotnē. Turklāt 81 % uzskata, ka ilgtermiņā atjaunīgā enerģija var ierobežot cenu, ko maksājam par enerģijas patēriņu.
Galvenās prioritātes — Eirobarometrs liecina, ka, ņemot vērā pašreizējo situāciju, Eiropas iedzīvotāji uzskata aizsardzību un drošību (34 %) un "ES un tās dalībvalstu autonomijas palielināšanu energoapgādes jomā" (26 %) par jomām, kurām 2022. gadā jāpiešķir vislielākā prioritāte. Tām cieši seko ekonomiskās situācijas (24 %), vides un klimata pārmaiņu (22 %), un bezdarba (21 %) problēmu risināšana.
Koronavīrusa pandēmija — lielākā daļa respondentu ir apmierināti ar to, kā ES ir īstenojusi vakcinācijas stratēģiju (58 %) un ar to, kā to ir īstenojusi viņu valsts valdība (59 %).
Konteksts
Eirobarometra speciālaptauja Nr. 526 — "Key challenges of our times: the EU in 2022" — tika rīkota, izmantojot klātienes un tiešsaistes intervijas laikposmā no 2022. gada 19. aprīlim līdz 16. maijam visās 27 ES dalībvalstīs. 27 ES dalībvalstīs tika veiktas 26 578 intervijas.
Sīkākai uzziņai: Eirobarometra speciālaptauja Nr. 526
PRESES NODAĻA
Eiropas Komisijas
Eiropas Komisijas
pārstāvniecība Latvijā
Aspazijas bulvāris 28,
Rīga, Latvija, LV-1050
+371 28665579; + 371 67085421
© 2008-2024 Madonas novada bibliotēka. Visas tiesības aizsargātas. Izgatavoja