Valsts atbalsts: Komisija apstiprina Latvijas pasākumus 181,5 miljonu eiro apmērā uzņēmumu atbalstam saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā

Eiropas Komisija ir apstiprinājusi divus Latvijas atbalsta pasākumus ar kopējo budžetu 181,5 miljonu eiro apmērā mazo un vidējo uzņēmumu (“MVU”) un lielu uzņēmumu atbalstam dažādās nozarēs saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā. Pasākumi tika apstiprināti saskaņā ar valsts atbalsta krīzes pagaidu regulējumu, ko Komisija pieņēma 2022. gada 23. martā, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību (“LESD”) 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu, atzīstot, ka ES ekonomika saskaras ar nopietniem traucējumiem.

Komisijas priekšsēdētājas izpildvietniece Margrēte Vestagere, kas atbild par konkurences politiku, sacīja: 

Krievijas nepamatotais agresijas karš pret Ukrainu joprojām negatīvi ietekmē ES ekonomiku un uzņēmumus dažādās nozarēs. Šie abi pasākumi ļaus Latvijai mazināt likviditātes trūkumu, ar ko saskaras gan MVU, gan lielie uzņēmumi pašreizējās ģeopolitiskās krīzes un ar to saistīto sankciju dēļ. Mēs turpinām atbalstīt Ukrainu un tās iedzīvotājus. Vienlaikus mēs turpinām cieši sadarboties ar dalībvalstīm, lai nodrošinātu, ka valsts atbalsta pasākumus var ieviest savlaicīgi, koordinēti un efektīvi, vienlaikus aizsargājot vienlīdzīgus konkurences apstākļus vienotajā tirgū.

Latvijas pasākumi

Saskaņā ar krīzes pagaidu regulējumu Latvija paziņoja Komisijai par diviem pasākumiem ar kopējo budžetu 181,5 miljonu eiro apmērā MVU un lielu uzņēmumu atbalstam dažādās nozarēs saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā.

Saskaņā ar šiem pasākumiem, kurus pārvaldīs valsts akciju sabiedrība un Latvijas valsts attīstības banka Altum, atbalsts tiks sniegts kā i) garantijas jauniem aizdevumiem un nomai, un ii) subsidēti aizdevumi.

Ņemot vērā pašreizējās ģeopolitiskās situācijas izraisīto lielo ekonomisko nenoteiktību, pasākumu mērķis ir nodrošināt, lai pietiekama likviditāte joprojām būtu pieejama uzņēmumiem, kuriem tā ir nepieciešama.

Pasākumi būs pieejami uzņēmumiem dažādās nozarēs, izņemot kredītiestādes un finanšu iestādes.

Garantijas segs līdz 90 % no aizdevuma vai nomas pamatsummas. Zaudējumus proporcionāli segs kredītiestādes un valsts. Šā pasākuma aplēstais budžets ir 22,5 miljoni eiro.

Subsidētos aizdevumus piešķirs tieši Altum. Šā pasākuma budžets ir 159 miljoni eiro.

Gan maksimālā aizdevuma vai nomas summa, ko sedz valsts garantija, gan maksimālā subsidētā aizdevuma summa vienam saņēmējam būs vai nu i) 15 % no tā vidējā kopējā gada apgrozījuma pēdējos trijos slēgtajos pārskata periodos, vai ii) 50 % no enerģijas izmaksām, kas radušās 12 mēnešu laikā pirms atbalsta pieteikuma iesniegšanas. Izņēmuma kārtā, ja saņēmēji ir tādi jaunuzņēmumi vai uzņēmumi ar nelielu apgrozījumu vai bez tā 2019. un 2020. gadā, kurus smagi skārusi pašreizējā krīze, aizdevuma vai nomas summu var palielināt, lai segtu likviditātes vajadzības i) 12 mēnešus MVU gadījumā un ii) 6 mēnešus lieliem uzņēmumiem.

Komisija konstatēja, ka Latvijas pasākumi atbilst krīzes pagaidu regulējuma nosacījumiem. Proti, i) garantiju un aizdevumu termiņš nepārsniegs sešus gadus; ii) garantijas prēmijas un samazinātās procentu likmes atbilst minimālajiem līmeņiem, kas noteikti krīzes pagaidu regulējumā, un ii) atbalsts tiks piešķirts ne vēlāk kā 2022. gada 31. decembrī.

Turklāt uz atbalstu garantiju veidā attiecas aizsardzības pasākumi, lai nodrošinātu, ka pasākuma priekšrocības pēc iespējas lielākā mērā tiek nodotas galīgajiem saņēmējiem ar finanšu starpniekiem.

Komisija secināja, ka Latvijas pasākumi ir samērīgi, piemēroti un vajadzīgi, lai novērstu nopietnus traucējumus dalībvalsts tautsaimniecībā atbilstoši LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunktam un krīzes pagaidu regulējuma nosacījumiem.

Pamatojoties uz to, Komisija apstiprināja atbalsta pasākumu atbilstību ES valsts atbalsta noteikumiem.

Konteksts

2022. gada 23. martāpieņemtais valsts atbalsta krīzes pagaidu regulējums dod iespēju dalībvalstīm izmantot valsts atbalsta noteikumos paredzēto elastību, lai atbalstītu ekonomiku sakarā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā.

Krīzes pagaidu regulējums tika grozīts 2022. gada 20. jūlijā, lai papildinātu pasākumu paketi attiecībā uz sagatavotību ziemai, un atbilstīgi plāna REPowerEU mērķiem. 

Krīzes pagaidu regulējums paredz turpmāk minēto veidu atbalstu, ko var piešķirt dalībvalstis:

• ierobežotas atbalsta summas jebkādā veidā pašreizējās krīzes vai tai sekojošo sankciju un pretsankciju skartajiem uzņēmumiem, piešķirot tiem lielākas summas, kas var sasniegt līdz 62 000 eiro lauksaimniecības nozarē un līdz 75 000 eiro zvejniecības un akvakultūras nozarē, savukārt visās citās nozarēs – līdz pat 500 000 eiro;
• likviditātes atbalsts valsts garantiju un subsidētu aizdevumu veidā;
• atbalsts, kura mērķis ir kompensēt augstās enerģijas cenas. Atbalsts, ko var piešķirt jebkādā izteiksmē, daļēji kompensēs uzņēmumiem, jo īpaši energoietilpīgiem lietotājiem, papildu izmaksas, ko rada gāzes un elektroenerģijas cenu ārkārtējs pieaugums. Kopējais atbalsts vienam saņēmējam nedrīkst pārsniegt 30 % no attiecināmajām izmaksām, un, lai stimulētu energotaupību, tam būtu jāattiecas ne vairāk kā uz 70 % no tā gāzes un elektroenerģijas patēriņa tajā pašā laikposmā iepriekšējā gadā, nevienā brīdī nepārsniedzot 2 miljonus eiro. Uzņēmumam, kam rodas darbības zaudējumi, var būt nepieciešams papildu atbalsts, lai nodrošinātu saimnieciskās darbības turpināšanu. Tāpēc energoietilpīgiem lietotājiem atbalsta intensitāte ir lielāka, undalībvalstis var piešķirt atbalstu, kas pārsniedz šos maksimālos apjomus, līdz 25 miljoniem eiro, un uzņēmumiem, kuri darbojas sevišķi skartās nozarēs un apakšnozarēs, — līdz 50 miljoniem eiro;
• pasākumi, kuru mērķis ir paātrināt atjaunīgo energoresursu enerģijas ieviešanu. Dalībvalstis var izveidot pasākumus investīcijām atjaunīgo energoresursu enerģijā, tajā skaitā atjaunīgajā ūdeņradī, biogāzē un biometānā, uzkrāšanā un atjaunīgajā siltumenerģijā (ieskaitot siltumsūkņus), paredzot vienkāršotas konkursa procedūras, ko var ātri īstenot, vienlaikus ieviešot pietiekamus aizsardzības pasākumus, lai aizsargātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus. Proti, dalībvalstis var izstrādāt pasākumus konkrētai tehnoloģijai, kam nepieciešams atbalsts, ņemot vērā konkrēto valsts energoresursu struktūru; un
• pasākumi, ar kuriem tiek veicināta rūpnieciskās ražošanas procesu dekarbonizācija. Lai vēl vairāk paātrinātu energoapgādes diversifikāciju, dalībvalstis var atbalstīt investīcijas, kuru mērķis ir pakāpeniski pārtraukt fosilā kurināmā izmantošanu, it īpaši izmantojot elektrifikācijas un energoefektivitātes pasākumus un pārejot uz atjaunīgā un elektroūdeņraža izmantošanu, kas atbilst konkrētiem nosacījumiem. Dalībvalstis var vai nu i) izveidot jaunas, uz konkursu balstītus pasākumus, vai arī ii) tieši atbalstīt projektus, neizsludinot konkursu, ar konkrētiem ierobežojumiem attiecībā uz publiskā atbalsta īpatsvaru vienā investīcijā. Tiktu paredzētas īpašas papildu piemaksas maziem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī īpaši energoefektīviem risinājumiem.

Katrā atsevišķā gadījumā, ievērojot nosacījumus, ir iespējami arī šādi atbalsta veidi: i) atbalsts uzņēmumiem, kurus skārusi obligāta vai brīvprātīga gāzes piegādes samazināšana, ii) atbalsts gāzes krātuvju uzpildei, iii) pārejas un laika ziņā ierobežots atbalsts, kas paredzēts pārejai uz piesārņojošāku fosilo kurināmo, ja tiek īstenoti energoefektivitātes pasākumi un nepieļauta atkarība no viena pārdevēja, un iv) atbalsts apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas pakalpojumu sniegšanai uzņēmumiem, kas pārvadā preces uz Ukrainu un no tās.

No šiem pasākumiem būs izslēgtas Krievijas kontrolētas vienības, uz kurām attiecas sankcijas.

Krīzes pagaidu regulējumā ir iekļauti vairāki aizsardzības pasākumi:

• samērīguma metodika nosakot, ka atbalsta summa, ko var piešķirt uzņēmumam, ir atkarīga no uzņēmuma saimnieciskās darbības apjoma un tā, cik lielā mērā uzņēmumu skar krīzes ekonomiskās sekas; un
• atbilstības nosacījumi, piemēram, definējotenergoietilpīgus lietotājus kā uzņēmumus, kuriem energoproduktu iegāde veido vismaz 3 % no to ražošanas vērtības.

Krīzes pagaidu regulējums būs spēkā līdz 2022. gada 31. decembrim attiecībā uz likviditātes atbalsta pasākumiem un pasākumiem, ar kuriem sedz enerģijas izmaksu pieaugumu. Atbalstu, kas paredzēts atjaunīgo energoresursu enerģijas ieviešanai un rūpniecības dekarbonizācijai, var piešķirt līdz 2023. gada jūnija beigām. Juridiskās noteiktības labad Komisija vēlākā posmā izvērtēs, vai ir nepieciešams krīzes pagaidu regulējuma pagarinājums.

Krīzes pagaidu regulējums papildina dalībvalstu plašās iespējas izstrādāt pasākumus atbilstoši spēkā esošajiem ES valsts atbalsta noteikumiem. Piemēram, ES valsts atbalsta noteikumi ļauj dalībvalstīm palīdzēt uzņēmumiem pārvarēt likviditātes trūkumu un sniegt steidzamu glābšanas atbalstu. Turklāt Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 2. punkta b) apakšpunkts ļauj dalībvalstīm atlīdzināt uzņēmumiem zaudējumus, kas tiešā veidā radušies ārkārtas notikumu rezultātā, pie kuriem ir pieskaitāma pašreizējā krīze.

Turklāt Komisija 2020. gada 19. martā pieņēma pagaidu regulējumu sakarā ar koronavīrusa uzliesmojumu. Covid pagaidu regulējums tika grozīts 2020. gada 3. aprīlī, 8. maijā, 29. jūnijā, 13. oktobrī, 2021. gada 28. janvārī un 18. novembrī. Kā paziņots 2022. gada maijā, Covid pagaidu regulējums nav pagarināts pēc noteiktā termiņa, proti, 2022. gada 30. jūnija, ar dažiem izņēmumiem. Proti, investīciju un maksātspējas atbalsta pasākumus joprojām var ieviest attiecīgi līdz 2022. gada 31. decembrim un 2023. gada 31. decembrim. Turklāt Covid pagaidu regulējums jau paredz elastīgu pāreju ar skaidriem aizsardzības pasākumiem, jo īpaši attiecībā uz parāda instrumentu, piemēram, aizdevumu un garantiju, pārveidošanu un pārstrukturēšanu citos atbalsta veidos, piemēram, tiešajās dotācijās, līdz 2023. gada 30. jūnijam.

Lēmuma nekonfidenciālā versija būs pieejama ar lietas numuriem SA.103400 un SA.103359 Komisijas Konkurences ĢD tīmekļa vietnes Valsts atbalsta reģistrā, tiklīdz būs atrisināti ar konfidencialitāti saistītie jautājumi. Jaunākās interneta un Oficiālā Vēstneša publikācijas par valsts atbalsta jomā pieņemtajiem lēmumiem ir apkopotas elektroniskajā apkārtrakstā Competition Weekly e-News.

Plašāka informācija par krīzes pagaidu regulējumu un citiem Komisijas veiktajiem pasākumiem, lai novērstu Krievijas iebrukuma Ukrainā radīto ekonomisko ietekmi, ir pieejama šeit.

Avots: Eiropas Komisijas pārstāvniecība