Komisijas priekšlikums par zvejas iespējām Baltijas jūrā 2023. gadā

Neraugoties uz pēdējo gadu pasākumiem, zinātnieki lēš, ka zivju krājuma stāvoklis nav uzlabojies. Tāpēc tie iesaka arī 2023. gadā apturēt visu Baltijas jūras austrumdaļas mencas nozveju. Tālab Komisija ierosina 2023. gadā saglabāt spēkā esošos noteikumus un kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) apjomus.

2019. gadā zinātnieki konstatēja, ka Baltijas jūras austrumdaļas mencas krājuma stāvoklis ir sliktāks, nekā iepriekš prognozēts, un ir jāveic ārkārtas pasākumi, jo šis zivju krājums vairākus gadus ir bijis zem drošām bioloģiskajām robežām. Tāpēc Komisija mudināja dalībvalstis rīkoties un līdz gada beigām aizliegt mencas zveju visvairāk skartajos apgabalos.

2020. gadā Komisija, pamatojoties uz zinātniskajiem ieteikumiem, ierosināja noteikt ļoti zemu KPN apjomu, ko var izmantot tikai mencas piezvejai, un Padome šim priekšlikumam piekrita. 2021. gadā, joprojām pamatojoties uz zinātniskajiem ieteikumiem, KPN apjoms nenovēršamajai piezvejai tika samazināts vēl vairāk, un minētie noteikumi nemainījās arī 2022. gadā.

Arī patlaban zinātnieki lēš, ka krājuma stāvoklis vēl nav uzlabojies. Tāpēc tie iesaka 2023. gadā nekādu mencas nozveju joprojām neatsākt. Tālab Komisija ierosina 2023. gadā saglabāt spēkā esošos noteikumus un KPN apjomus.

Kāpēc tiek saglabāts ar nārstu saistītais zvejas aizliegums?

Zinātniskie pierādījumi skaidri liecina, ka šādi aizliegumi krājumam dod labumu, ko nevar panākt tikai ar KPN. Kā papildu ieguvumus zinātnieki min, piemēram, to, ka zvejas aizliegums var ļaut mencām nārstot netraucēti un tādējādi vairot jauno mencu skaitu. Baltijas jūras austrumdaļas mencas krājuma stāvoklis ir ļoti slikts, un Baltijas jūras daudzgadu plānā ir paredzēts, ka tad, ja zivju daudzums jūrā ir mazāks par robežvērtību, jāveic papildu pasākumi, lai pēc iespējas ātrāk stāvokli uzlabotu. Ņemot vērā iepriekš minēto, ir lietderīgi saglabāt aizliegumu, kas aptver visu nārsta maksimuma laiku visās iespējamajās nārstošanas vietās, un šajā laikposmā aizliegt jebkādas traucējošas zvejas darbības.  

Kāpēc tiek saglabāts Baltijas jūras austrumdaļas mencas atpūtas zvejas aizliegums?

Tā kā Baltijas jūras austrumdaļas mencas krājuma stāvoklis ir ārkārtīgi slikts, zinātnieki ieteica pārtraukt visu nozveju, tai skaitā atpūtas zveju. Tas arī atbilst Baltijas jūras daudzgadu plānam, kurā paredzēts, ka tad, ja krājuma apjoms ir mazāks par drošām bioloģiskajām robežām, jāveic papildu pasākumi, lai pēc iespējas ātrāk stāvokli uzlabotu. Tāpēc ierosinām turpināt šo aizliegumu, kas tiek piemērots jau kopš 2020. gada.

Šķiet, ka visi stingrie pasākumi, kas ieviesti kopš 2019. gada, nav devuši rezultātus. Ko Komisija grasās šajā ziņā darīt?

Lai gan varētu šķist, ka krājums uz dažādajiem pasākumiem līdz šim vēl nav reaģējis, šajā ziņā jāņem vērā divi svarīgi aspekti. Pirmkārt, saglabāšanas pasākumu ietekme sāk izpausties tikai pēc kāda laika, jo īpaši tad, ja krājums ir tik sliktā stāvoklī kā Baltijas jūras austrumdaļas mencas krājums. Otrkārt, pastāv plašāki ar ekosistēmu saistīti faktori, piemēram, ūdens temperatūras paaugstināšanās, piesārņojums, slimības un skābekļa izsīkums, un tiek pieņemts, ka arī šie faktori ietekmē mencas krājumu. Tāpēc Komisija 2020. gada septembrī sarīkoja augsta līmeņa konferenci, kurā par vidi un zivsaimniecību atbildīgie ministri no Baltijas jūras reģiona dalībvalstīm parakstīja kopīgu deklarāciju par dažādu pasākumu veikšanu, lai visaptveroši risinātu Baltijas jūras ekosistēmas problēmas. Visbeidzot, Komisija ir lūgusi dalībvalstis veikt arī citus pasākumus, piemēram, izstrādāt plekstveidīgo zivju zvejas rīkus, kas varētu ievērojami samazināt mencas piezveju.

Baltijas jūras rietumdaļas mencas krājums

ICES ieteikums atļauj palielinājumu. Kāpēc Komisija ierosina saglabāt KPN apjomu un papildu pasākumus no 2022. gada?

Neraugoties uz to, ka ICES sniegtais kopējās nozvejas ieteikums paredz lielāku apjomu nekā pagājušajā gadā, ir svarīgi arī atgādināt, ka Baltijas jūras rietumdaļas mencas krājums jau daudzus gadus ir bijis zem drošām bioloģiskajām robežām ar ļoti zemu krājuma papildinājumu. 2021. gadā krājuma biomasas apjoms bija samazinājies līdz vēsturiski zemākajam līmenim, proti, aptuveni 40 % no minimālā apjoma, un kopš tā laika gandrīz nav palielinājies. Ņemot vērā iepriekš minēto, ir lietderīgi rīkoties piesardzīgi un saglabāt KPN apjomu un papildu pasākumus no 2022. gada.

Siļķes rietumu krājums

Kāpēc Komisija ierosina arī turpmāk šo zveju aizliegt?

Neraugoties uz to, ka Padome pēdējo gadu laikā ir krasi samazinājusi KPN, siļķes rietumu krājums vēl nav atjaunojies. Tāpat kā iepriekšējos četros gados, Starptautiskā Jūras pētniecības padome (ICES) iesaka pārtraukt jebkādu zveju, lai ļoti noplicinātais krājums varētu atjaunoties. Baltijas jūras daudzgadu plānā ir paredzēts, ka šādās situācijās jāveic pasākumi, ar ko nodrošināt krājuma ātru atjaunošanos līdz ilgtspējīgam apjomam. Tāpēc Komisija ierosina arī turpmāk aizliegt specializēto zveju un saglabāt pašreizējo KPN apjomu nenovēršamajai piezvejai.

Ko Komisija paredzējusi darīt, lai palīdzētu Baltijas jūras rietumdaļas siļķes krājumam atjaunoties?

ICES jau vairākus gadus iesaka pārtraukt siļķes rietumu krājuma zveju. Tāpēc ES dažos pēdējos gados ir krasi samazinājusi kvotas Baltijas jūrā. Tomēr grūtības rada tas, ka siļķes rietumu krājums ir sastopams ne tikai Baltijas jūrā, bet arī migrē uz Skageraku un Ziemeļjūras austrumdaļu. Tagad lielākā daļa nozvejas faktiski tiek gūta šajos apgabalos. ICES lēš, ka 2022. gadā tikai 10 % tiks nozvejoti Baltijas jūrā, savukārt 90 % tiks nozvejoti Skagerakā un Ziemeļjūrā. Tas nozīmē, ka arī nozveja Skagerakā un Ziemeļjūrā ir ievērojami jāsamazina, lai krājums varētu atjaunoties. Tomēr zveja šajos apgabalos tiek pārvaldīta kopīgi ar Apvienoto Karalisti un Norvēģiju. Tāpēc Komisija ar Apvienoto Karalisti un Norvēģiju apspriedīs nepieciešamību 2023. gadā paturēt spēkā 2022. gada pasākumus, saglabājot zemu zvejas noslodzi Skagerakā un tādējādi izvairoties no negatīvas ietekmes uz Baltijas jūras rietumdaļas siļķes krājumu.

Citi krājumi

Kāpēc Komisija neierosina lielāku palielinājumu Baltijas jūras centrālās daļas siļķes krājumam?

Krājuma apjoms kopš 2020. gada ir ievērojami samazinājies, un pagājušajā gadā tas pietuvojās ilgtnespējīgam līmenim. Lai gan šķiet, ka stāvoklis ir nedaudz uzlabojies, krājuma apjoms joprojām nav sasniedzis veselīgu līmeni un balstās uz viena laba gada vecuma grupu, kuras lielums nav precīzi zināms. Šādos apstākļos Komisija saglabā piesardzību un ierosina KPN noteikt ICES norādītā diapazona zemākajā galā.

Kāpēc Komisija ierosina tik lielu KPN samazinājumu Botnijas līča siļķes krājumam? 

Attiecībā uz Botnijas līča siļķes krājumu ICES norāda, ka krājuma apjoms ir ievērojami samazinājies, jo īpaši tāpēc, ka zivis kļuvušas daudz mazākas. Krājuma apjoms patlaban ir ļoti tuvu neveselīgam līmenim. Visos nozvejas scenārijos paredzams, ka krājums samazināsies vēl vairāk, un ir tikai viens scenārijs, kas ļautu izvairīties no samazināšanās zem veselīga līmeņa 2024. gadā. Šo scenāriju Komisija ierosina īstenot. 

Papildu informācija

Priekšlikums Padomes regulai, ar ko 2023. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Baltijas jūrā, un attiecībā uz konkrētām citos ūdeņos piemērojamām zvejas iespējām groza Regulu (ES) 2022/109 (COM/2022/415)

Paziņojums presei. Komisija ierosina 2023. gada zvejas iespējas Baltijas jūrā, paturot prātā sugu atjaunošanas centienus.