"Jaunākais Eirobarometra pārskats apstiprina, ka Eiropas Savienība pakāpeniski iziet no krīzes. Cilvēki uzskata, ka ES īsteno efektīvus pasākumus, cīnoties ar krīzi, un mēs atkal virzāmies atveseļošanās virzienā," sacīja Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniece Viviāna Redinga. "Pārskats arī liecina, ka vairums cilvēku uzskata, ka ES virzās pareizajā virzienā.Viņi sagaida, ka ES iestādes un valstu valdības turpinās stāties pretī kopīgiem pārbaudījumiem, panākot izaugsmes ilgtspēju un radot darba vietas.Ja mēs visi rīkosimies atbildīgi, Eiropai ir labas izredzes izkļūt no krīzes stiprākai nekā tā bijusi pirms tam."
Kaut arī vispārējā ES tendence ir pozitīva, joprojām vērojama skepse valstīs, kam aizvien jāsaskaras ar ekonomikas lejupslīdi un bezdarba pieaugumu. Pastāv atšķirības starp "optimistiskākām" un "pesimistiskākām" valstīm. Vairums dalībvalstu, jo īpaši Dānija (68 %), Igaunija (64 %) un Austrija (62 %), uzskata, ka ekonomikas krīzes ietekme uz darba tirgu jau sasniegusi savu augstāko punktu. Pretējs viedoklis vērojams valstīs, kas cīnās ar krīzi, piemēram, Portugālē (80 %) un Grieķijā (78 %).
Eiropas iedzīvotāji joprojām plaši atbalsta ideju "esam stiprāki, strādājot kopā" (skat. pielikumu): 79 % (+2 procentu punkti kopš 2010. gada rudens) atbalsta " ekonomikas politikas ciešāku koordināciju starp visām ES dalībvalstīm", 78 % (+3) atbalsta "ES veiktu ciešāku uzraudzību, kad publiskie finanšu līdzekļi tiek izmantoti banku un finanšu iestāžu glābšanai", 78 % (+3) domā, ka efektīva būtu "ekonomikas un finanšu politikas ciešāka koordinācija starp eiro zonas valstīm", 77 % (+2) atbalsta "lielo finanšu grupu darbības ciešu pārraudzību, ko veic ES", bet 73 % (+2) uzskata, ka efektīva būtu "lielāka ES loma finanšu pakalpojumu regulēšanā".
Pilsoņi arī joprojām atzīst ES par efektīvāko procesa dalībnieku, lai stātos pretī ekonomikas krīzes izpausmēm – to izvirzot pirms valstu valdībām (skat. pielikumu). ES saglabā pirmo pozīciju (22%, -1), bet tai cieši seko valstu valdības (20 %, bez izmaiņām). G20 (14%, -2) ir atdevusi savu trešo pozīciju Starptautiskajam Valūtas fondam (15 %, bez izmaiņām). Trešo reizi pēc kārtas kopš 2010. gada pavasara Eirobarometra apsekojuma ASV (7%, +1) atpaliek no starptautiskajām organizācijām.
Sabiedrības atbalsts stratēģijai Eiropa 2020
Attiecībā uz stratēģiju Eiropa 2020, kurā iekļautas vairākas ierosmes, lai veicinātu izaugsmi un radītu darba vietas (skat. IP/10/225), Eiropas iedzīvotāji visas septiņas ierosmes atzina par "svarīgām" (skat. pielikumu). Lielākais atbalsts tika pausts "palīdzībai trūcīgiem un sociāli atstumtiem cilvēkiem un iespēju sniegšanai viņiem būt aktīvai sabiedrības daļai" (79%, +3), "darba tirgu modernizācijai, lai paaugstinātu nodarbinātības līmeni" (79%, +3) un "atbalstam ekonomikai, kurā mazāk izmanto dabas resursus un mazāk emitē siltumnīcefektu izraisošās gāzes" (76%, +3). Eiropas iedzīvotāju vairākums arī uzskata, ka stratēģijas Eiropa 2020 mērķi – inovācijas veicināšana un konkurētspējas vairošana – ir reāli sasniedzami.
Visbeidzot, vairums Eiropas iedzīvotāju – 46 % (bez izmaiņām) – uz nākotni raugās optimistiski, apgalvojot, ka stratēģija Eiropa 2020 virza ES pareizajā virzienā. Viņi ir vienisprātis, ka "ES virzās pareizajā virzienā, lai izkļūtu no krīzes un stātos pretī jauniem pasaules mēroga pārbaudījumiem". Šim viedoklim piekrīt 46 % vai vairāk cilvēku 21 no 27 dalībvalstīm.
Pamatinformācija
Eirobarometra 2011. gada pavasara apsekojums tika veikts tiešu interviju veidā laikposmā no 2011. gada 6. maija līdz 26. maijam. Kopumā tika aptaujāti 31 769 cilvēki ES 27dalībvalstīs, kā arī kandidātvalstīs.
Papildu informācija
Eirobarometra 2011. gada pavasara apsekojums (pirmie rezultāti) ir pieejams šādā tīmekļa vietnē:
http://ec.europa.eu/public_opinion/archives/eb/eb75/eb75_en.htm
Sīkākai informācijai par Komisijas ierosinātajiem 2011. gada ieteikumiem konkrētām valstīm skatīt IP/11/685.