Jānis KRASTIŅŠ
Preses sekretārs Latvijā
(+371) 6708 5461
(+371) 26 542 369
janis.krastins@europarl.europa.eu
Atklājot debates, EP priekšsēdētāja Roberta Metsola teica: "Man ir īpašs gods, ka šajā svarīgajā dienā kopā ar mums ir Olena Zelenska. Mēs tiekamies satraucošos apstākļos: turpinās nelikumīgs un neattaisnojams iebrukums suverēnajā Ukrainā, inflācija aug, pieaug enerģijas un elektrības cenas, notiek klimata katastrofa, pasliktinās pārtikas nodrošinājums un aug dzīves dārdzība. Mūsu vēstījumam šodien ir jābūt: "Eiropa rīkosies."
Komisijas priekšsēdētāja fon der Leiena, runājot par karu pret Ukrainu, paziņoja: "Putins cietīs neveiksmi un Eiropa uzvarēs." Viņa piebilda, ka sankcijas pret Krieviju "ir uz palikšanu" un paziņoja par Eiropas plāniem piešķirt 100 miljonu eiro sagrauto Ukrainas skolu atjaunošanai, kā arī iekļaut Ukrainu ES bezmaksas viesabonēšanas zonā un vienotajā tirgū.
Attiecībā uz augošajām enerģijas cenām Komisija ierosinās pasākumus, lai dalībvalstis samazinātu elektroenerģijas patēriņu un noteiks ierobežojumus zemu izmaksu elektroenerģijas ražotāju peļņai, lai tādējādi iegūtu vairāk nekā 140 miljardus eiro “drošības spilvenu”, ko ieguldīt palīdzībā iedzīvotājiem. Tāpat viņa paziņoja par plānotu elektroenerģijas tirgus reformu.
Attiecībā uz Konferenci par Eiropas nākotni, fon der Leiena apsolīja, ka pilsoņu paneļi turpmāk notiks regulāri, kā arī to, ka ir pienācis laiks Eiropas Konventam.
Komisijas priekšsēdētāja solīja arī pastiprināt cīņu pret ārvalstu iejaukšanos mūsu demokrātijā, ciešāku sadarbību ar Čīli, Meksiku, Jaunzēlandi, Austrāliju un Indiju, kā arī priekšlikumus par Eiropas suverenitātes fondu, Eiropas Kritiski svarīgo izejvielu aktu, Eiropas ūdeņraža banku un mazās un vidējās uzņēmejdarbības atvieglošanai.
Fon der Leienas runu pilnā apjomā varat šeit: (1. daļa, 2. daļa, 3. daļa, 4. daļa).
Politisko grupu vadītāju paziņojumi
Manfreds Vēbers (EPP, Vācija) aicināja uz "solidaritātes ziemu": "Mēs spējam gan sakaut Putinu, gan samazināt iedzīvotāju elektrības rēķinus". Runājot par jaunajiem priekšlikumiem enerģētikas jomā, viņš pauda nožēlu, ka Parlamenta ietekme uz tiem būs minimāla, un ka Padome neuzņemas vadību to virzīšanā. Viņš arī aicināja noteikt moratoriju jauniem tiesību aktiem, lai izvairītos no papildu sloga lauksaimniekiem un maziem un vidējiem uzņēmumiem. Visbeidzot, viņš uzsvēra, ka "nenotiek nekādi mēģinājumi koordinēt ES aizsardzības pasākumus", un aicināja Komisiju līdz decembrim ierosināt Eiropas aizsardzības rīcības plānu.
ES ir stingri jāatbalsta Ukrainas brīvība un integritāte, tomēr, līdztekus savu uzvaru svinēšanai, mums ir jāatbalsta arī tie, kuri cieš no kara sociālajām un ekonomiskajām sekām, sacīja Irače Garsija (S&D, Spānija). "Pretējā gadījumā mēs pieredzēsim populisma uzplaukumu," viņa brīdināja. Garsijas kundze atzinīgi novērtēja ārkārtas priekšlikumus enerģētikas jomā, jo īpaši enerģētikas uzņēmumu gūtās ārkārtējās peļņas izmantošanu, jo "nav pieņemami, ka daži kļūst par miljonāriem uz ģimeņu ciešanu rēķina".
Stefans Sežurnē (Renew, Francija) paziņoja, ka Ukrainas cīņa "ir cīņa par Eiropas vērtībām, tā ir mūsu cīņa, tiesiskuma principa cīņa pret dominēšanas principu". Viņš norādīja, ka ES rīcībā ir līdzekļi, lai ātri un efektīvi reaģētu uz kara ietekmi uz Eiropas iedzīvotājiem. Viņš pauda atbalstu pasākumiem, kuru mērķis ir mazināt enerģijas cenas, un aicināja samazināt "arī citas mūsu atkarības — no pārtikas, izejvielām, veselības, digitālās un aizsardzības infrastruktūrām". Ikvienam politikas pasākumam ir jāiegulda arī mūsu stratēģiskajā autonomijā, viņš noslēdza.
"Atbalsts Ukrainai ir jāturpina un jāpalielina," uzstāja Ska Kellere (Zaļie, Vācija). Tomēr ir jāpalielina arī solidaritāte ES iekšienē. “Mums ir jānodrošina, lai šo laiku grūtības iznes tie, kuru pleci ir visplatākie”, viņa uzsvēra. "Galu galā vienīgais veids, kā pārvarēt šo krīzi, ir izmantot mazāk enerģijas un palielināt atjaunojamās enerģijas īpatsvaru". Kellere arī aicināja Komisiju nodrošināt, lai "Polija un Ungārija nesaņemtu ne centa, pirms tās neatgriezīsies uz tiesiskuma ceļa".
Marco Zanni (ID, Itālija) pauda, ka ierosinātie pasākumi "ne tuvu nav pietiekami, lai sniegtu konkrētu palīdzību tiem, kuri šobrīd cieš". "Gāzes cenas ierobežojumi, kas ir vienīgais veids, kā kaut cik palīdzēt iedzīvotājiem un uzņēmumiem (...) joprojām tiek apspriesti". Zanni mudināja Komisiju ņemt vērā, ka "pasaule kopš 2019. gada ir mainījusies" un daži pasākumi vairs nav dzīvotspējīgi, jo tie nav palīdzējuši ne aizsargāt klimatu, ne panākt pārmaiņas rūpniecībā vai ekonomikā un sociālajā jomā.
Rafaele Fito (ECR, Itālija) aicināja turpināt stiprināt atlantisko aliansi un saglabāt sankcijas, kas ir vienīgais veids, kā panākt rezultātus. Tomēr viņš uzsvēra, ka ES ir "jānodrošina patiesa vienotība", lai varētu risināt "divus būtiskus uzdevumus: enerģijas problēmu un atbalsta sniegšanu ģimenēm un uzņēmumiem". Viņš uzstāja, ka ir vajadzīgas skaidras atbildes par "gāzes cenu griestiem un gāzes un enerģijas cenu atsaistīšanu".
Mano Obrī (Kreisie, Francija) uzsvēra, ka iedzīvotāji vairs nespēj samaksāt rēķinus. Algas stagnē, kamēr cenas aug, līdz ar inflāciju un enerģijas izmaksām, bet pa to laiku lieluzņēmēji saņem arvien augstākas dividendes, un miljardieri braukā apkārt privātajās lidmašīnās. Obrī atzinīgi novērtēja izziņoto peļņas nodokli enerģētikas uzņēmumiem, sakot, ka viņas grupa vienmēr bijusi vienīgā, kas prasījusi šādu nodokli, un tas būtu jāmaksā pilnīgi visu nozaru uzņēmumiem, kuri guvuši labumu no krīzēm.
Debates pilnā apjomā var noskatīties šeit.
Links
Plenārsēdes debates (VOD)
https://www.europarl.europa.eu/plenary/en/debate-details.html?date=20220914&detailBy=date
Debates par stāvokli Eiropas Savienībā 2022. gadā
Eiropas Komisijas SOTEU lapa
https://state-of-the-union.ec.europa.eu/index_en
EP izpētes dienests par fon der Leienas komisijas politikas prioritātem
Jānis KRASTIŅŠ
Preses sekretārs Latvijā
(+371) 6708 5461
(+371) 26 542 369
janis.krastins@europarl.europa.eu