Parlaments atbalsta stingrākus atjaunojamo energoresursu un enerģijas taupības mērķus

Ziņa publicēta 19.09.2022
Eiropas Parlaments vēlas, lai līdz 2030. gadam atjaunojamie energoresursi tiktu izmantoti daudz plašāk un enerģijas patēriņš tiktu ievērojami samazināts.

Trešdien Eiropas Parlamenta deputāti, balsojot par savu nostāju par Atjaunojamo energoresursu direktīvas pārskatīšanu, atbalstīja mērķi līdz 2030. gadam atjaunojamo energoresursu īpatsvaru palielināt līdz 45 %.

Jaunie noteikumi izvirza atšķirīgus apakšmērķus nozarēm. Piemēram, transporta nozarē ar atjaunojamo energoresursu izmantošanu būtu jāpanāk siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājums par 16 %, vairāk izmantojot moderno biodegvielu un nosakot vērienīgākas kvotas atjaunojamām nebioloģiskas izcelsmes degvielām, piemēram, ūdeņradim. Rūpniecībā atjaunojamo energoresursu izmantošana būtu jāpalielina par 1,9 procentiem gadā, bet centralizētās siltumapgādes tīklu apsaimniekotājiem — par 2,3 procentiem gadā.

Saskaņā ar ierosinātajiem grozījumiem, katrai dalībvalstij būs jāizveido divi pārrobežu projekti ar mērķi izvērst zaļās elektroenerģijas ražošanu. Dalībvalstīm, kuru gada elektroenerģijas patēriņš pārsniedz 100 TWh, līdz 2030. gadam būs jāuzsāk arī trešais projekts.

EP deputāti arī pieņēma grozījumus, kuros aicināts pakāpeniski samazināt to primārās koksnes īpatsvaru (t.i., tādas koksnes, kas nav kokapstrādes atkritumi vai zemas kvalitātes koksne, zāģskaidas un tml.), kas ļautu ar koksnes dedzināšanu iegūto enerģiju uzskatīt par atjaunojamo enerģiju.

Savu nostāju Parlaments apstiprināja ar 419 balsīm par, 109 pret un 111 atturoties.

Enerģijas taupīšanas pasākumi

Atsevišķā balsojumā trešdien EP deputāti atbalstīja arī savu nostāju par grozījumiem Energoefektivitātes direktīvā — tiesību aktā, kas nosaka ES enerģijas taupīšanas mērķus.

EP deputāti pieprasīja stingrākus ES mērķus primārās enerģijas patēriņa un galapatēriņa samazināšanai: dalībvalstīm kopīgi būtu jānodrošina, lai līdz 2030. gadam enerģijas galapatēriņš, salīdzinot ar 2007. gadu, samazinātos vismaz par 40 %, bet primārās enerģijas patēriņš — par 42,5 %. Tas nozīmētu, ka jāietaupa ekvivalents attiecīgi 740 un 960 miljoniem tonnu naftas ekvivalenti (Mtoe). Dalībvalstīm būtu jānosaka saistoši valsts mērķi, kas palīdzētu sasniegt ES mērķus.

Grozījumi arī paredz, ka energotaupības pasākumi jāīsteno vietējā, reģionālā, valsts un Eiropas līmenī dažādās nozarēs, piemēram, valsts pārvaldē, ēku apsaimniekošanā, uzņēmumos un datu centros.

Šo tekstu EP deputāti atbalstīja ar 469 balsīm par, 93 pret un 82 atturoties.

Citāti

"Patiesu neatkarību mēs panāksim, vienīgi sākot plašāk lietot atjaunojamo enerģiju”, sacīja Markuss Pīpers (EPP, Vācija), vadošais EP deputāts atjaunojamo energoresursu direktīvas jautājumos. "Mēs stingri atbalstām mērķi līdz 2030. gadam palielināt atjaunojamās enerģijas īpatsvaru līdz 45 %. Mēs apstiprinām, ka ir vajadzīga plašāka pārrobežu sadarbība, lai vairotu atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanu, un aicinām izstrādāt diversificētu ūdeņraža importa stratēģiju. Esam arī izvirzījuši prasības biomasas degvielu ilgtspējai un ierosinājuši veidus, kā biogēnie materiāli varētu dot reālu ekonomisku ieguldījumu pārejā uz zaļo enerģētiku."

Ziņotājs par Energoefektivitātes direktīvu Nīlss Fulsangs (S&D, Dānija) sacīja: "Putins ir noslēdzis gāzes padevi un mēs esam krīzē. Viens no efektīvākajiem risinājumiem šai situācijai ir energoefektivitāte. Parlaments šodien ir pieņēmis ļoti būtiskus, vērienīgus un saistošus, energoefektivitātes mērķus visai Eiropas Savienībai un dalībvalstīm atsevišķi."

Turpmākie pasākumi

Eiropas Parlamenta deputāti un Padomes prezidentvalsts Čehija tagad sāks sarunas par abu direktīvu priekšlikumiem, par kuriem ES ministri savu nostāju pauda jūnijā.

Vispārīgi

Eiropas Komisija 2021. gada 14. jūlijā pieņēma tiesību aktu kopumu "Fit for 55", ar ko spēkā esošie klimata un enerģētikas tiesību akti tiek pielāgoti ES mērķim līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas vismaz par 55 %. Viens no šī tiesību aktu kopuma elementiem ir arī Atjaunojamo energoresursu direktīvas pārskatīšana, kas palīdzēs ES sasniegt jauno emisiju samazināšanas mērķi. Saskaņā ar pašlaik spēkā esošo direktīvas redakciju, ES ir pienākums līdz 2030. gadam nodrošināt, lai vismaz 32 % no patērētās enerģijas tiktu saražots no atjaunojamiem enerģijas avotiem.

Tiesību aktu kopums "Fit for 55" ietver arī Energoefektivitātes direktīvas grozījumus, kas paredz stingrākus enerģijas taupības mērķus. Pašreizējā direktīvas redakcija uzliek ES 32.5% energotaupības pienākumu līdz 2030. gadam.

Pieņemtais teksts (14.09.2022.)

http://www.europarl.europa.eu/plenary/en/texts-adopted.html

Debašu videoieraksts (12.09.2022.)

https://www.europarl.europa.eu/plenary/en/vod.html?mode=chapter&vodLanguage=EN&vodId=9e5f67f4-7c02-9a3c-e564-a359334c7955&date=20220913

 

Jānis KRASTIŅŠ
Preses sekretārs Latvijā
(+371) 6708 5461
(+371) 26 542 369
janis.krastins@europarl.europa.eu