Minimālais ienākums ir maksājums naudā, kas atbalsttiesīgajām mājsaimniecībām palīdz sasniegt noteiktu ienākumu līmeni, lai tās varētu samaksāt rēķinus un dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi. Šīs shēmas ir īpaši svarīgas ekonomikas lejupslīdes laikā, jo tās palīdz kompensēt mājsaimniecību ienākumu samazināšanos cilvēkiem, kam palīdzība vajadzīga visvairāk, tādējādi veicinot ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi. Tās parasti papildina pabalsti natūrā, kas nodrošina piekļuvi pakalpojumiem, un mērķorientēti stimuli iekļauties darba tirgū. Tādējādi minimālā ienākuma shēmas nav pasīvs instruments, bet gan kalpo par atspēriena punktu iekļaušanas un nodarbinātības izredžu uzlabošanai. Labi izstrādātas minimālā ienākuma shēmas nodrošina līdzsvaru starp nabadzības mazināšanu, nodarbinātības stimulēšanu un ilgtspējīgu budžeta izmaksu saglabāšanu.
Minimālajam ienākumam un sociālās drošības tīkliem strādātspējīgajiem atbalsta saņēmējiem ir jādod stimuli un atbalsts, kas ir pietiekami, lai viņi reintegrētos darba tirgū. Tāpēc tie jāizstrādā tā, lai tie papildus palīdzētu pilnībā atraisīt zaļās un digitālās pārkārtošanās potenciālu, atbalstot pārkārtojumus darba tirgū un nelabvēlīgākā situācijā esošu cilvēku aktīvu līdzdalību.
Pienācīgu un mērķorientētu sociālās drošības tīklu sociālās un ekonomiskās priekšrocības īpašu nozīmi ieguva ar Covid-19 pandēmiju saistīto pārvietošanās ierobežojumu laikā. Pašreizējā situācijā, kad pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā pieaug enerģijas cenas un inflācija, adekvāts minimālais ienākums ir ļoti svarīgs, jo ienākumu pasākumus var orientēt uz konkrētām mazaizsargātām grupām.
Priekšlikums palīdzēs sasniegt ES 2030. gadam izvirzītos sociālos mērķrādītājus, proti, panākt, ka nabadzības vai atstumtības riskam pakļauto cilvēku skaits samazinās vismaz par 15 miljoniem, kā noteikts Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plānā. Tas arī palīdzēs dalībvalstīm sasniegt mērķi, ka 20–64 gadu vecuma grupā nodarbināti ir vismaz 78 % iedzīvotāju.
Priekšsēdētājas izpildvietnieks jautājumos par ekonomiku, kas strādā cilvēku labā Valdis Dombrovskis:
Sociālās aizsardzības sistēmas palīdz mazināt sociālo nevienlīdzību. Tās nodrošina pilnvērtīgu dzīvi tiem, kuri nevar strādāt, bet tos, kuri var, stimulē atgriezties darba tirgū. Šoruden, kad daudzi cilvēki cīnās par iztikšanu, īpaši svarīgi, lai Eiropas Savienības dalībvalstis izmanto uzlabo un modernizē savus sociālās drošības tīklus, lai palīdzētu tiem, kam tas nepieciešams visvairāk. Tas ir veids, kā mēs varam cīnīties pret nabadzību un sociālo atstumtību un palīdzēt lielākam skaitam cilvēku būt aktīviem darba tirgū šajā sarežģītajā periodā.
Par darbu un sociālajām tiesībām atbildīgais Nikolā Šmits:
Šodien nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļauta vairāk nekā piektdaļa Eiropas Savienības iedzīvotāju. Minimālā ienākuma shēmas ir ieviestas visās dalībvalstīs, bet analīze rāda, ka tās ne vienmēr ir adekvātas, spēj sasniegt visus, kam nepieciešams atbalsts, vai motivēt cilvēkus atgriezties darba tirgū. Ņemot vērā dzīves dārdzības pieaugumu un nedrošību par nākotni, mums ir jāgādā, ka mūsu drošības tīkli spēj pildīt savu funkciju. Īpaša uzmanība jāpievērš tam, lai jaunieši atgrieztos darba tirgū, arī izmantojot ienākuma atbalstu, kas ļautu izrauties no apburtā loka, kas ved pie atstumtības.
Labi izstrādāti sociālās drošības tīkli grūtībās nonākušu cilvēku atbalstam
Lai gan minimālais ienākums ir noteikts visās dalībvalstīs, tā adekvātums, aptvērums un spēja cilvēkiem sniegt patiesu atbalstu ievērojami atšķiras.
Šodien iesniegtais Padomes ieteikuma priekšlikums dalībvalstīm sniedz skaidrus norādījumus par to, kā nodrošināt, ka to minimālā ienākuma shēmas ir patiesi iedarbīgas cīņā pret nabadzību un veicina aktīvu iekļaušanu sabiedrībā un darba tirgū.
Dalībvalstīm tiek ieteikts:
Dalībvalstīm ir pieejams ES finansējums, lai tās ar reformu un investīciju palīdzību uzlabotu minimālā ienākuma shēmas un sociālo infrastruktūru.
Labāki ietekmes novērtējumi taisnīgai rīcībpolitikai
Šodien Komisija nāk klajā arī ar paziņojumu par to, kā labāk novērtēt dalībvalstu reformu distributīvo ietekmi. Tajā sniegti norādījumi par to, kā pārredzamā veidā labāk orientēt rīcībpolitikas, nodrošinot, ka tās palīdz novērst pastāvošo nevienlīdzību, un ņemot vērā ietekmi uz dažādiem ģeogrāfiskajiem apgabaliem un iedzīvotāju grupām, piemēram, sievietēm, bērniem un mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem. Paziņojumā ir sniegti norādījumi par rīcībpolitikas jomām, rīkiem, rādītājiem, termiņiem, datiem un novērtējuma izplatīšanu. Šodien publiskotie norādījumi dalībvalstīm ir relevanti arī minimālā ienākuma shēmu izstrādē.
Turpmākā rīcība
Dalībvalstis apspriedīs Komisijas priekšlikumu Padomes ieteikumam par adekvātu minimālo ienākumu, kas nodrošina aktīvu iekļaušanu, lai Padome to varētu pieņemt. Pēc ieteikuma pieņemšanas dalībvalstīm ik pēc trim gadiem būs Komisijai jāziņo par īstenošanas gaitu. Komisija šā ieteikuma īstenošanu cieši uzraudzīs arī Eiropas pusgada kontekstā. Ierosinātais instruments — Padomes ieteikums — dalībvalstīm sniedz pietiekamu rīcības brīvību noteikt, kā šīs iniciatīvas mērķus sasniegt vislabāk, ņemot vērā apstākļus valstī.
Pamatinformācija
2021. gadā Eiropas Savienībā nabadzības vai sociālās atstumtības riskam bija pakļauta vairāk nekā piektdaļa iedzīvotāju jeb kopumā 94,5 miljoni cilvēku. Sociālās drošības tīkliem ir būtiska nozīme, lai atbalstītu šos cilvēkus un palīdzētu viņiem (atkārtoti) iekļauties darba tirgū, ja viņi to spēj. Tomēr ir vajadzīgas iedarbīgākas sociālās aizsardzības sistēmas, proti, tiesību saņemt ienākumu atbalstu nav aptuveni 20 % nabadzības riskam pakļauto bezdarbnieku, un tiek lēsts, ka minimālā ienākuma atbalstu nesaņem aptuveni 30–50 % atbalsttiesīgo iedzīvotāju.
Eiropas sociālo tiesību pīlāra 14. princips nosaka tiesības uz pienācīgu minimālo ienākumu. Lai veicinātu sociālo iekļaušanu un nodarbinātību un nodrošinātu, ka neviens netiek atstāts novārtā, Komisija ir nākusi klajā ar vēl daudzām citām iniciatīvām, kuras papildina šodienas priekšlikumu. Minētās iniciatīvas ir priekšlikums Direktīvai par adekvātu minimālo algu, kas nodrošinās, ka strādājošie var sev nodrošināt cilvēka cienīgu dzīvi, Eiropas Garantija bērniem, kura nodrošinās bērniem bezmaksas un reālu piekļuvi pamatpakalpojumiem, un Eiropas Aprūpes stratēģija, kuras mērķis ir uzlabot situāciju, īpašu uzsvaru liekot uz sievietēm un cilvēkiem aprūpes nozarē. Komisijas Ieteikumā par iedarbīgu un aktīvu atbalstu nodarbinātībai (EASE) ir sniegti norādījumi par aktīvu darba tirgus rīcībpolitiku, arī prasmju pilnveidi un pārkvalifikāciju. Padomes Ieteikumā par to, kā nodrošināt taisnīgu pārkārtošanos uz klimatneitralitāti, ir izklāstīti konkrēti norādījumi, kā īstenot taisnīgas pārkārtošanās rīcībpolitikas, īpašu uzmanību pievēršot mazaizsargātām mājsaimniecībām. Visbeidzot, Komisijas priekšlikums Regulai par ārkārtas intervenci augsto enerģijas cenu jautājuma risināšanai, risina jautājumu par enerģijas cenu dramatisko pieaugumu, prasot samazināt patēriņu un pārdalīt enerģijas ražotāju negaidīto peļņu tiem, kam palīdzība vajadzīga visvairāk.
Sīkākai uzziņai
Priekšlikums Padomes ieteikumam par adekvātu minimālo ienākumu, kas nodrošina aktīvu iekļaušanu
Paziņojums par to, kā labāk novērtēt dalībvalstu reformu distributīvo ietekmi