Komisija sāk darbu pie Eiropas Prasmju gada

Pēc Komisijas priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas paziņojuma, kas izskanēja viņas 2022. gada runā par stāvokli Savienībā, Komisija šodien pieņēma priekšlikumu 2023. gadu pasludināt par Eiropas Prasmju gadu.

Zaļā un digitālā pārkārtošanās paver jaunas iespējas cilvēkiem un ES ekonomikai. Cilvēki, kam piemīt vajadzīgās prasmes, spēj sekmīgāk pielāgoties pārmaiņām darba tirgū, kā arī spēj pilnā apjomā iesaistīties pilsoniskajā sabiedrībā un demokrātiskajos procesos. Prasmes nodrošinās, ka neviens sabiedrības loceklis netiek atstāts novārtā, un to, ka ekonomikas atveseļošana, tai skaitā zaļā un digitālā pārkārtošanās, notiek sociāli godīgi un taisnīgi. Darbaspēks, kam ir tirgū pieprasītas prasmes, palīdz arī ilgtspējīgai izaugsmei, sekmē inovāciju un uzlabo uzņēmumu konkurētspēju.

Tomēr pašlaik vairāk nekā trīs ceturtdaļas uzņēmumu ES ziņo par grūtībām atrast darbiniekus ar vajadzīgajām prasmēm, un jaunākie Eurostat dati liecina, ka tikai 37 % pieaugušo regulāri piedalās apmācībā. Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss liecina, ka četriem no desmit pieaugušajiem un katram trešajam iedzīvotājam, kas strādā Eiropā, trūkst digitālo pamatprasmju. Turklāt jau 2021. gadā trūka darbaspēka 28 profesijās, sākot ar būvniecību un veselības aprūpi un beidzot ar inženieriju un IT jomu. Tas liecina par augošu pieprasījumu gan pēc augsti kvalificētiem, gan mazkvalificētiem darbiniekiem. Vēl viena problēma ir zems sieviešu īpatsvars ar tehnoloģijām saistītās profesijās un studiju programmās — tikai viens no sešiem IT speciālistiem ir sieviete, bet zinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātņu un matemātikas studiju programmas absolventu vidū sievietes ir tikai katra trešā.

Lai veicinātu mūžizglītību, dalībvalstis ir apstiprinājušas ES 2030. gada sociālos mērķrādītājus, proti, ka vismaz 60 % pieaugušo katru gadu būtu jāpiedalās apmācībā, tā sniedzot valsts līmeņa ieguldījumu minētā mērķa sasniegšanā. Turklāt būtu svarīgi līdz 2030. gadam sasniegt mērķi, kas paredz vismaz 78 % nodarbinātības līmeni. “Digitālajā kompasā 2030. gadam” ir noteikts ES mērķis līdz 2030. gadam panākt, lai vismaz 80 % visu pieaugušo būtu apguvuši vismaz digitālās pamatprasmes, kā arī panākt, ka ES būtu nodarbināti 20 miljoni IKT speciālistu, vienlaikus sekmējot lielāku sieviešu īpatsvaru šādās darbvietās.

Eiropas Prasmju gads — konkurētspējas, līdzdalības un talanta veicināšana

Eiropas Prasmju gada ietvaros Komisija sadarbībā ar Eiropas Parlamentu, dalībvalstīm, sociālajiem partneriem, valsts un privātajiem nodarbinātības dienestiem, tirdzniecības un rūpniecības kamerām, izglītības un apmācības pakalpojumu sniedzējiem, kā arī darba ņēmējiem un uzņēmumiem ierosina visiem kopā dot jaunu impulsu mūžizglītībai:

• veicināt lielākus, rezultatīvākus un iekļaujošākus ieguldījumus apmācībā un prasmju pilnveidē, lai pilnībā izmantotu Eiropas darbaspēka potenciālu un atbalstītu cilvēkus pārejā no viena darba uz citu;
• nodrošināt prasmju atbilstību darba tirgus pieprasījumam, sadarbojoties arī ar sociālajiem partneriem un uzņēmumiem;
• saskaņot cilvēku vēlmes un prasmju kopumu ar iespējām darba tirgū, jo īpaši attiecībā uz zaļo un digitālo pārkārtošanos un ekonomikas atveseļošanu. Īpaša uzmanība tiks pievērsta tam, lai darba tirgū iesaistītu vairāk cilvēku, jo īpaši sievietes un jauniešus, kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu;
• piesaistīt tādus cilvēkus no trešām valstīm, kam piemīt ES pieprasītas prasmes, tai skaitā stiprinot mācību iespējas un mobilitāti un atvieglojot kvalifikāciju atzīšanu.

Lai sasniegtu šos mērķus, Komisija atbalstīs prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas iespējas, piemēram, izceļot attiecīgās ES iniciatīvas, tai skaitā ES finansējuma iespējas, lai atbalstītu to ieviešanu, īstenošanu un izpildi uz vietas. Visā ES tiks organizēti arī pasākumi un izpratnes veicināšanas kampaņas, kuru mērķis būs atbalstīt partneru savstarpēju mācīšanos prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas jomā. Prasmju gada mērķis ir arī palīdzēt pilnveidot prasmju prognozēšanas rīkus un aicināt vairāk pievērsties rīkiem un instrumentiem, kas nodrošinās lielāku pārredzamību un atvieglos kvalifikāciju atzīšanu, tostarp ārpus ES piešķirtu kvalifikāciju atzīšanu.

Lai nodrošinātu attiecīgo darbību koordināciju valsts līmenī, Komisija aicina dalībvalstis iecelt Eiropas Prasmju gada nacionālo koordinatoru.

ES iniciatīvas prasmju attīstības atbalstam

Eiropas Prasmju gads balstās uz daudzām ES iniciatīvām, kas jau tiek īstenotas nolūkā sekmēt prasmes un uzlabot to apguvi, piemēram:

• Eiropas Prasmju programma ir sadarbības pamatprogramma ES prasmju politikas jomā, un tā arī turpmāk palīdzēs privātpersonām un uzņēmumiem attīstīt vairāk prasmju, pilnveidot tās un rast piemērojumu esošajām prasmēm;
• līdz šim Prasmju programmas ietvaros saskaņā ar Prasmju pilnveides paktu ir pieteikušās vairāk nekā 700 organizāciju un ir izveidotas 12 liela mēroga partnerības stratēģiskās nozarēs, un tās apņēmušās palīdzēt uzlabot prasmes līdz pat 6 miljoniem cilvēku;
• strukturēts dialogs ar dalībvalstīm par digitālo izglītību un prasmēm;
• Komisija ir ierosinājusi arī jaunas iniciatīvas, kuru uzdevums ir novērst prasmju trūkumu ES un uzlabot sadarbību migrācijas jomā. Tādu iniciatīvu kā ES talantu fonds un talantu partnerība īstenošana kopā ar atlasītiem trešo valstu partneriem ļaus saskaņot kandidātu prasmes ar darba tirgus vajadzībām, lai tie varētu strādāt Eiropā. Tas ir viens no svarīgākajiem jaunā Migrācijas un patvēruma pakta rezultātiem;
• jaunajā Eiropas inovāciju programmā, kas tika pieņemta jūlijā, ierosināta pamatiniciatīva un darbību kopums, lai izstrādātu piemērotus pamatnosacījumus mūsu talantiem;
• janvārī pieņemtajā Eiropas stratēģijā augstskolām tika ierosinātas 50 darbības, kas jāīsteno, lai attīstītu augsta līmeņa un nākotnes prasībām atbilstošas prasmes plašam izglītojamo lokam, tai skaitā mūžizglītības apguvējiem, lai viņi kļūtu par radošiem un kritiskiem domātājiem, problēmu risinātājiem un aktīviem un atbildīgiem iedzīvotājiem;

• Eiropas Digitālo prasmju un darbvietu platforma ir iniciatīva, kas uzsākta Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta programmas ietvaros. Tā piedāvā informāciju un resursus par digitālajām prasmēm, piemēram, digitālo prasmju pašnovērtējuma rīku, kā arī apmācību un finansējuma iespējas;

• ES Digitālo prasmju un darbvietu koalīcija tiecas novērst digitālo prasmju trūkumu, savedot kopā dalībvalstis, sociālos partnerus, uzņēmumus, bezpeļņas organizācijas un izglītības pakalpojumu sniedzējus ar mērķi palielināt informētību un mudināt organizācijas veikt dažādus pasākumus digitālo prasmju apmācības sekmēšanai, piemēram, uzņemties saistības uzlabot digitālās prasmes.

ES finansējums un palīdzība, kas attiecas uz ieguldījumiem prasmēs

Lai atbalstītu dalībvalstu ieguldījumus prasmju pilnveidē un pārkvalifikācijā, ir pieejams ievērojams ES finansējums un tehniskais atbalsts, tai skaitā:

• Eiropas Sociālais fonds Plus (ESF+), kura budžets 2021.–2027. gadam pārsniedz 99 miljardus eiro, ir ES galvenais instruments ieguldījumiem cilvēkos;
• Atveseļošanas un noturības mehānisms var atbalstīt dalībvalstu reformas un investīcijas, arī prasmju un darbvietu jomā. Komisijas un Padomes līdz šim apstiprinātajos nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos aptuveni 20 % no sociālajiem izdevumiem ir paredzēti “nodarbinātībai un prasmēm”;
• programmas “Digitālā Eiropa” ietvaros 580 miljoni eiro paredzēti padziļinātu digitālo prasmju attīstīšanai. Tā nodrošina stratēģisku finansējumu un cita starpā atbalsta kvalificētu digitālo ekspertu talantu fonda izveidi, vienlaikus uzlabojot sadarbību starp ES dalībvalstīm un ieinteresētajām personām digitālo prasmju un darbvietu jomā;
• Programma “Apvārsnis Eiropa” uztur līmenī pētnieku, uzņēmēju un novatoru prasmes, jo īpaši ar tādām iniciatīvām kā Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktajās darbības, Eiropas Inovācijas padome un Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts;
• Erasmus+ ar 26,2 miljardu eiro budžetu cita starpā atbalsta arī profesionālās izglītības un apmācības apguvēju, kā arī šīs jomas darbinieku un iestāžu personīgo un profesionālo izaugsmi, finansējot mobilitātes pasākumus un sadarbības partnerības visā Eiropā. Erasmus+ arī finansē Eiropas universitātes, kuras ir celmlauži mikrokvalifikācijas apliecinājumu izstrādē apmācībai, prasmju pilnveidei un pārkvalifikācijai.

Papildu programmas, kas var atbalstīt prasmju attīstīšanu, ir šādas (uzskaitījums nav izsmeļošs): programma InvestEU, Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds darbu zaudējušiem darba ņēmējiem, Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Taisnīgas pārkārtošanās fonds, Eiropas Solidaritātes korpuss, vides un klimata pasākumu programma “LIFE”, Modernizācijas fonds, tehniskā atbalsta instruments un Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instruments.

Kolēģijas locekļu izteikumi

Priekšsēdētājas izpildvietniece jautājumos par digitālajam laikmetam gatavu Eiropu Margrēte Vestagere sacīja: 

Prasmes ir būtiskas, ja vēlamies, lai tehnoloģijas strādātu mūsu labā. Mums kā iedzīvotājiem ir jābūt sagatavotiem digitālai ikdienas pārvaldībai, piemēram, elektroniskai rēķinu apmaksai, autostāvvietu atļauju pieprasīšanai u.tml. Lai radītu šādus sabiedrībai noderīgus tehnoloģiskos risinājumus, kas atvieglo ikdienu, ir vajadzīgas zināšanas un pieredze. Mēs esam nosprauduši mērķus, un tagad ir pienācis laiks rīkoties. Eiropas Prasmju gads mums palīdzēs koncentrēt centienus uz to, lai cilvēki varētu mācīties.

Komisijas priekšsēdētājas vietnieks jautājumos par mūsu eiropeisko dzīvesziņu Margaritis Shins: 

Eiropas Savienība ir unikāla brīvības, vērtību, iespēju un solidaritātes telpa. Viena no Eiropas Prasmju gada galvenajām prioritātēm būs piesaistīt cilvēkus ar ES vajadzīgajām prasmēm, tai skaitā atvieglojot viņu kvalifikāciju atzīšanu. Turklāt Eiropā iegūtās prasmes var nodot citām valstīm; tādējādi Eiropai varētu būt nozīmīga loma uzkrāto un jauno zināšanu novirzīšanā uz turieni, kur tās ir visvairāk vajadzīgas.

Par darbu un sociālajām tiesībām atbildīgais komisārs Nikolā Šmits: 

Prasmes nozīmē darbavietas — kvalitatīvas darbvietas. Eiropas Prasmju gada laikā mums ir iespēja intensīvi nodrošināt tādu apmācību, kas orientēta uz darba tirgu, risinot darbaspēka trūkuma problēmu. Lai panāktu, ka pāreja uz bezoglekļa ekonomiku ir patiešām taisnīga un iekļaujoša, mums ir vajadzīgi apjomīgi un tūlītēji ieguldījumi cilvēku prasmēs. Esmu pārliecināts, ka 2023. gads kā Eiropas Prasmju gads būtiski palīdzēs virzīt uz priekšu prasmju revolūciju, kas mums Eiropā ir nepieciešama.

Par inovāciju, pētniecību, kultūru, izglītību un jaunatni atbildīgā Komisijas locekle Marija Gabriela: 

Pamatojoties uz 2022. gada kā Eiropas Jaunatnes gada panākumiem, nākamais gads tiks veltīts tam, lai cilvēkiem nodrošinātu vajadzīgās prasmes, kas ir pielāgotas darba tirgus prasībām. Šis mērķis ir cieši saistīts ar apmācību. Eiropas Prasmju gadā mēs atbalstīsim lielāku, efektīvāku un iekļaujošāku finansējumu pārkvalifikācijai, prasmju pilnveidei un apmācībai, lai nodrošinātu, ka talantīgi cilvēki pilnībā attīsta savu potenciālu.  

Iekšējā tirgus komisārs Tjerī Bretons: 

Eiropas spēks slēpjas talantīgos cilvēkos — inženieros, pētniekos un uzņēmējos. Lai sasniegtu digitālās desmitgades un zaļā kursa noteiktos mērķus, mēs vēlamies atbalstīt Eiropas Savienības uzņēmumus, jo īpaši MVU, kuri pieņem darbā, apmāca un saglabā talantus. Mēs veidojam partnerības, kas sekmēs prasmes industriālajās ekosistēmās, sākot ar autobūvi, aerokosmosu un aizsardzību un beidzot ar tūrismu. Eiropas Prasmju gads padarīs Eiropas prasmju ofensīvu vēl spēcīgāku.

Turpmākā rīcība

Tagad Eiropas Parlaments un Padome apspriedīs Komisijas priekšlikumu, ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas un Reģionu komitejas atzinumus.

Vispārīga informācija

Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena savā 2022. gada runā par stāvokli Savienībā ierosināja 2023. gadu pasludināt par Eiropas Prasmju gadu, kas būs veltīts mūsu konkurētspējas stiprināšanai, mērķtiecīgākām investīcijām, sadarbībai ar uzņēmumiem un šo vajadzību saskaņošanai ar cilvēku gaidām, kā arī tam, lai piesaistītu talantus Eiropai. Priekšlikums par Eiropas Prasmju gadu ir minēts arī nodomu vēstulē par stāvokli Savienībā kā iniciatīva 2023. gadam.

Sīkākai uzziņai

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas Prasmju gadu 2023. gadā

Tīmekļa vietne — prasmes un kvalifikācija

Avots: Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā