Šī dokumentālā filma ir mediju uzņēmumu Découpages un Arte kopražojums. Sākotnēji to pārraidīja kanāls Arte franču, vācu un angļu valodā, vēlāk — arī kanāls France 24, savukārt Francijas laikraksts Le Monde par šo tematu publicēja rakstu.
Apbalvošanas ceremonija norisinājās Eiropas Parlamentā, Strasbūrā, Dafnes Karuanas Galicijas vārdā nosauktajā preses telpā. Ceremoniju atklāja Parlamenta priekšsēdētāja Roberta Metsola, par balvu atbildīgā priekšsēdētājas vietniece Pina Pičerno (Pina Picierno) un Starptautiskās Žurnālistu federācijas ģenerālsekretārs Antonijs Belanžē (Anthony Bellanger), kurš pārstāv neatkarīgās Eiropas žūrijas 29 locekļus.
Roberta Metsola sacīja: “Dafnes Karuanas Galicijas balva žurnālistikā ir spēcīgs vēstījums. Eiropas Parlaments iestājas par patiesību un taisnīgumu, par neatkarīgu žurnālistiku.
Spēcīgai demokrātijai ir nepieciešama spēcīga prese. Demokrātija nav iedomājama bez preses brīvības. Eiropā tiesības un brīvība ir mērķi, par kuriem mēs cīnāmies, nevis šķēršļi.”
No šā gada 3. maija līdz 1. augustam savus darbus žūrijai iesniedza vairāk nekā 200 žurnālistu no 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm. Vispirms žūrija atlasīja 11 labākos pieteikumus, no kuriem tika izvēlēts viens laureāts.
Balvas ieguvēji
Žurnālists Klemāns Di Roma (Clément Di Roma) ir TV kanāla France 24 korespondents Ruandā. 2019. gadā viņš kļuva par ziņu aģentūras Agence France Presse reportieri Senegālā. No 2020. gada līdz 2022. gadam Klemāns Di Roma bija TV kanālu France 24 un TV5 Monde korespondents Centrālāfrikas Republikā. Viņš vēstīja no notikumu vietas par vēlēšanu krīzi un nemiernieku bruņotajiem uzbrukumiem galvaspilsētai Bangi. Gadu vēlāk kopā ar Karolu Valadu viņš izveidoja video reportāžu “Centrālāfrikas Republika Krievijas maigās varas ietekmē”, kas ieguva šā gada Dafnes Karuanas Galicijas balvu žurnālistikā.
Reportieris Karols Valads (Carol Valade) 10 gadus specializējas Āfrikas jautājumos. 2018. gadā viņš kļuva par preses korespondentu Āfrikā un ir sadarbojies ar tādiem starptautiskiem medijiem kā Radio France Internationale, Agence France Presse, TV5 Monde, Radio France un Le Monde. Pirms pārcelšanās uz Centrālāfrikas Republiku viņš strādāja Rietumāfrikas valstīs, kur dokumentēja un izmeklēja daudz nozīmīgu norišu: politisko krīzi Gvinejā, Ebolas epidēmijas atkārtoto uzliesmojumu, 2009. gada 28. septembra masu slepkavības, klimata pārmaiņu problēmu un ziloņu izmiršanu. Savukārt Centrālāfrikas Republikā viņa galvenie pētāmie temati bija pilsoņu kara sekas un Krievijas ietekme valstī. Tieši par Krievijas ietekmi Centrālāfrikas Republikā arī vēsta balvu ieguvusī reportāža.
Apbalvotā reportāža
Šī ir Klemāna Di Romas un Karola Valada pirmā dokumentālā filma, kas tapusi viņu 2020. gadā Centrālāfrikas Republikā veiktā žurnālistikas darba rezultātā. Centrālāfrikas Republikā notika jauni nemieri, kas izraisīja plašu vardarbību un pārkāpumus. Cīnīties pret nemierniekiem palīdzēja “Vāgnera grupa” — privāts militārs grupējums, kas kalpo Kremļa interesēm. Abi žurnālisti pētīja, filmēja un turpināja ziņot par notiekošo starptautiskajiem medijiem, neraugoties uz to, ka grupējuma Krievijas algotņi viņus pastāvīgi novēroja. Darbu apgrūtināja arī tas, ka pret Francijas medijiem valstī valda kopumā naidīgs noskaņojums. Abi korespondenti vēlējās arī turpināt darbu, ko bija iesākuši trīs Krievijas žurnālisti — Orhans Džemals, Kirils Radčenko un Aleksandrs Rastorgujevs. Šie krievu žurnālisti padziļināti pētīja “Vāgnera grupas” darbību, taču 2018. gadā viņus nogalināja. Centrālāfrikas Republikā opozicionāru pazušana ir ierasta parādība, tāpēc Klemāns Di Roma un Karols Valada ir galvenokārt noraizējušies par to, kā aizsargāt savus avotus, bet jo īpaši tos cilvēkus, kas ir gatavi stāstīt par algotņu pastrādātajiem noziegumiem. Pēc vairākiem Centrālāfrikas Republikā aizvadītiem mēnešiem abiem žurnālistiem izdevās iegūt arī Krievijas propagandistu uzticību. Šo pusi pārstāvošo cilvēku viedoklis iepriekš nekad vēl nav ticis uzklausīts. Filmas autori, cenšoties neiekrist aizspriedumu slazdā, dod iespēju uzklausīt ne tikai krievu algotņu upurus, bet arī šo algotņu atbalstītājus. Tas ļauj skatītājiem labāk izprast to, kāpēc vietējie iedzīvotāji tik dedzīgi atbalsta algotņu klātbūtni valstī un kā to sekmējis iedzīvotāju aizvainojums pret Franciju. Krievijai kļūstot aizvien ietekmīgākai Sāhelas reģionā gan militāri, gan dezinformācijas jomā, filmas veidotāji vēlējās uzklausīt visus viedokļus, arī tos, kas pārstāv konflikta ar Krieviju otru pusi.
Īsumā par balvu
Dafnes Karuanas Galicijas vārdā nosauktā balva tika izveidota 2019. gada decembrī ar Eiropas Parlamenta Prezidija lēmumu. Balva godina maltiešu pētnieciskās žurnālistes, blogeres un korupcijas apkarošanas aktīvistes Dafnes Karuanas Galicijas piemiņu. Žurnāliste gāja bojā 2017. gadā, eksplodējot viņas automašīnā ievietotam spridzeklim.
Balvu pasniedz ik gadu, pieminot Dafnes Karuanas Galicijas slepkavības gadadienu. To piešķir par izcilu veikumu žurnālistikā, kas veicina vai aizstāv Eiropas Savienības pamatvērtības: cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības.
Uz balvu var pretendēt jebkuras valstspiederības profesionāli žurnālisti un profesionālu žurnālistu komandas. Lai piedalītos konkursā, ir jāiesniedz kādā jomā dziļi izstrādāti žurnālistikas darbi, kas publicēti vai pārraidīti medijos kādā no 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm. Balvas mērķis ir atbalstīt profesionālos žurnālistus, kuri ar savu darbu palīdz aizsargāt brīvību, vienlīdzību un iespējas, un akcentēt profesionālās žurnālistikas nozīmi šajā svarīgajā cīņā.
Darbus vērtē neatkarīga žūrija, kurā darbojas preses un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji no visām 27 dalībvalstīm, kā arī svarīgāko Eiropas žurnālistu apvienību pārstāvji.
Gan pats balvas piešķiršanas fakts, gan tās vērtība naudas izteiksmē — 20 000 eiro — liecina par Eiropas Parlamenta spēcīgo atbalstu pētnieciskajai žurnālistikai un brīvai presei.
2021. gada oktobrī Dafnes Karuanas Galicijas balvu piešķīra žurnālistiem, kas darbojās konsorcija Forbidden Stories koordinētajā projektā Pegasus.
Kas bija Dafne Karuana Galicija?
Dafne Karuana Galicija (Daphne Caruana Galizia) bija maltiešu žurnāliste, blogere un korupcijas novēršanas un apkarošanas aktīviste, kas padziļināti pētīja korupciju, naudas atmazgāšanu, organizēto noziedzību, pilsonības tirgošanu un Maltas valdības saikni ar “Panamas dokumentiem”. Vispirms notika mēģinājumi žurnālisti iebiedēt, un viņai tika izteikti draudi. 2017. gada 16. oktobrī Dafne Karuana Galicija gāja bojā, eksplodējot viņas automašīnā ievietotam spridzeklim. Sabiedrība aktīvi protestēja pret varas iestāžu nespēju atklāt žurnālistes slepkavību, tāpēc no amata bija spiests atkāpties toreizējais Maltas premjerministrs Džozefs Muskats (Joseph Muscat). 2019. gada decembrī Eiropas Parlamenta deputāti, kritizējot nerezultatīvo izmeklēšanu, aicināja Eiropas Komisiju rīkoties.
Jānis KRASTIŅŠ
Preses sekretārs Latvijā
(+371) 6708 5461
(+371) 26 542 369
janis.krastins@europarl.europa.eu