Eiropas Parlaments debatēs prasa nopietni uzlabot ES kritiskās infrastruktūras aizsardzību

EP deputāti plenārsēdes debatēs ar Komisijas priekšsēdētāja vietnieku Shinu prasīja vērienīgākus ES pasākumus kiberdrošības un kritiskās infrastruktūras aizsardzības jomā.

Viņi uzsvēra, ka nesenais Nord Stream incidents atklājis ES infrastruktūras trauslumu, kā arī norādīja uz kiberuzbrukumu draudiem, kā piemērus minot gadījumus, kad par uzbrukumu upuriem kļuva Dānijas kuģniecības uzņēmums un Īrijas veselības aprūpes sistēma. Viņuprāt, ES ir vajadzīgi vērienīgāki tiesību akti, lai drošinātu būtiski svarīgo infrastruktūru, vēl papildus pašlaik jau pieņemšanas procesā esošās direktīvai par kritiskās infrastruktūras noturību un jaunajiem kiberdrošības noteikumiem.

EP deputāti arī prasīja plašāku informāciju par demokrātijas aizsardzības tiesību aktu kopumu, kuru savā runā par stāvokli Savienībā izsludināja Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena, un jautāja, kā ES iestādes rīkosies saistībā ar aizdomām, ka notikusi izspiegošana. Daži runātāji pieprasīja aizsargāt sašķidrinātās dabasgāzes infrastruktūru, savukārt citi runāja par ļaunprātīgu ārvalstu valdību iedarbošanos uz ES infrastruktūru un to, ka tās aizsardzība būtu jākoordinē ar NATO.

Komisijas priekšsēdētājas vietnieks Shins sacīja, ka Eiropas naivuma un labticības laikmets ir pagājis, un pašlaik apspriestie tiesību akti nodrošinās Eiropai vēl nepieredzēti spēcīgu “vairogu” šādu draudu novēršanai. Viņš arī atzina, ka pie noturības palielināšanas būtu jāstrādā vēl vairāk, jo īpaši saistībā ar apdraudējumiem, kas tiek atbalstīti trešo valstu līmenī.

Runājot par hibrīddraudiem, Shins nosodīja autoritāros režīmus par to, ka tie par ieročiem padara cilvēku ciešanas, piemēram, novirzot migrācijas plūsmas uz ES teritoriju. Viņš arī runāja par ES centieniem to risināt un novērtēja darbu, ko paveikusi EP Īpašā komiteja jautājumos par ārvalstu iejaukšanos visos demokrātiskajos procesos Eiropas Savienībā. Tāpat viņš apstiprināja, ka demokrātijas aizsardzības tiesību aktu kopumā tiks iekļauti priekšlikumi cīņai pret dezinformāciju.

 

Jānis KRASTIŅŠ
Preses sekretārs Latvijā
(+371) 6708 5461
(+371) 26 542 369
janis.krastins@europarl.europa.eu